Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:11, Did:0, useCase: 3

Kā aizritēja biatlona starpsezona?

Reinis Grundspeņķis
Reinis Grundspeņķis

Kā aizritēja biatlona starpsezona?
No kreisās: Stīna Nilsone, Juhanness Tinness Bē, Doroteja Vīrere.

Jau šajā nedēļas nogalē Kontiolahti sāksies 44. Pasaules kausa sezona biatlonā. Arī šajā starpsezonā notikuši daudzi būtiski notikumi biatlona pasaulē - slavenās distanču slēpotājas Stīnas Nilsones pāreja uz biatlonu, titulēto Martēna Furkada un Kaisas Makarainenas atvadas no lielā sporta, jauna Pasaules kausa līdera krekliņa ieviešana u.c. Sportacentrs.com piedāvā biatlona pasaules svarīgāko starpsezonas notikumu apkopojumu pirms jaunās sezonas sākuma.

11. marts – Kamēr distanču slēpošanā jau tika izlemts par atlikušās sezonas Pasaules kausa (PK) posmu atcelšanu, Starptautiskā Biatlona savienība (IBU) ne vien atļauj sportistiem doties uz priekšpēdējo posmu Kontiolahti, bet arī ļauj to aizvadīt ar skatītāju klātbūtni. Jāpiemin, ka iepriekšejā posmā Nove Mesto skatītāji tribīnēs netika laisti. Pēc Nove Mesto posma visas nacionālās izlases ar čarterreisu kopīgi lidoja pa taisno uz Somiju.

12. marts – Tikai stundu (!) pirms vīriešu sprinta sacensību sākuma Somijas valdība pieņēma lēmumu, ka visi pasākumi ar vairāk kā 500 cilvēku dalību tiek atcelti līdz maija beigām. Uzreiz pēc šī lēmuma pieņemšanas Kontiolahti biatlona arēna tika atbrīvota no skatītājiem, un sacensības tomēr notika bez viņu klātbūtnes. Protams, visiem līdzjutējiem klātienē tā bija liela vilšanās. Daži devās uz vietējiem bāriem un restorāniem, lai skatītos sacensības pa televizoru, bet citi palika ārpus trases teritorijas, lai kaut nedaudz redzētu sportistus dzīvajā.

12. marts – IBU paziņoja, ka sezonas pēdējais PK posms Holmenkollenā koronavīrusa Covid-19 izplatības dēļ tiek atcelts. Līdz ar to Kontiolahti sprinti un iedzīšanas kļuva par pēdējām biatlona sacensībām 2019./20. gada sezonā, jo arī svētdienā paredzētās stafetes pēc neilga brīža tika atceltas.

13. marts – Kamēr vāciete Denīze Hermane 7.5 km sprintā svinēja savu sezonas trešo uzvaru, augstā pozīcijā ierindojās arī latviete Baiba Bendika, ar divām kļūdām pēdējā šaušanā (0+2) ierindojoties 15. vietā (+1:13.6). Uzvara Hermanei nodrošināja Mazo kristāla globusu sprinta disciplīnā, kur viņai sezonas gaitā bija sīva spēkošanās ar itālieti Doroteju Vīreri un norvēģieti Tirilu Ekhofu.

14. marts – Iedzīšanā vīriešiem trīskāršo uzvaru izcīnīja Francija – tobrīd 31 gadu vecais Martēns Furkads savai panākumiem bagātajai karjerai punktu pielika ar uzvaru, par 2.9 sekundēm apsteidzot Kantēnu Fijonu Majē, bet par 4.5 sekundēm Emiljēnu Žakelēnu. Latvijas vadošais biatlonists Andrejs Rastorgujevs pēc 38. vietas sprintā spēja pakāpties vien par trim vietām uz augšu, šautuvē kļūdoties sešreiz (4+0+1+1). Visi trīs francūži ieņēma arī pirmās trīs pozīcijas iedzīšanas kopvērtējumā, Žakelēnam ar pavisam nelielu pārsvaru (divi punkti) iegūstot Mazo kristāla globusu. Tieši tikpat mazs pārsvars šķīra Furkadu no uzvaras lielajā kopvērtējumā, jo Norvēģijas izlases līderis Juhanness Tinness Bē ar 4. vietu iedzīšanā nodrošināja sev Lielo kristāla globusu otro sezonu pēc kārtas. Furkads tikmēr pārliecinoši triumfēja sprinta un individuālo sacensību kopvērtējumā, kamēr distancē ar kopējo startu labākais bija jaunākais no brāļiem Bē. Norvēģija izrādījās labākā arī stafešu kopvērtējumā un lielajā Nāciju kausa ieskaitē.

14. marts – Sieviešu iedzīšanā negaidīta uzvara padevās francūzietei Žūlijai Simonai, kura sprintā bija tikai vienpadsmitā. Bendika tikmēr ugunslīnijā kļūdījās sešreiz (2+0+1+3) un finišēja kā 29. (+2:08.3). Šī bija pēdējā sacensību diena karjerā arī 37 gadus vecajai somietei Kaisai Makarainenai, kurai līdz goda pjedestālam pietrūka vien 7.3 sekundes, tomēr viņa spēja veikt kāpumu par 14 pozīcijām (no 18. vietas uz 4.) un ar karjeras pēdējām sacensībām bija apmierināta. "Visvairāk man pietrūks cilvēki. Protams, pietrūks arī emocijas, kas nāk pēc labām vai sliktām sacensībām, taču tieši biatlona cilvēki man pietrūks visvairāk. Tagad iešu mājās, dzīvoju tikai 15 minūšu attālumā no šejienes, un esmu pārliecināta, ka vakarā sarīkošu ballīti," mēģinot valdīt asaras intervijā pēc sacensībām sacīja Makarainena. Lielo kristāla globusu otro gadu pēc kārtas virs galvas varēja celt itāliete Doroteja Vīrere, kura bija labākā arī masu starta kopvērtējumā. Individuālajās sacensībās Mazais kristāla globuss pienācās zviedrietei Hannai Ēbergai, kura, starp citu, tikai vienā no trim posmiem vispār kāpa uz goda pjedestāla, izcīnīdama otro vietu Pokļukā. Sprinta ieskaitē labākā bija Denīze Hermane, bet iedzīšanā – Tirila Ekhofa. Arī sievietēm stafetē un Nāciju kausa ieskaitē triumfēja Norvēģija.

2019./20. gada PK sezonas lielais kopvērtējums vīriešiem un sievietēm

V.SportistsValstsPunktiV.SportisteValstsPunkti
1.Juhanness Tinness BēNorvēģija9131.Doroteja VīrereItālija793
2.Martēns FurkadsFrancija9112.Tirila EkhofaNorvēģija786
3.Kantēns Fijons MajēFrancija8433.Denīze HermaneVācija745
4.Tarjei BēNorvēģija7404.Hanna ĒbergaZviedrija741
5.Emiljēns ŽakelēnsFrancija7265.Marte Olsbu-ReiselannaNorvēģija597
6.Simons DestjēFrancija6726.Franciska ProisaVācija573
7.Aleksandrs LoginovsKrievija6297.Ingrīda Lanmarka TandrevoldaNorvēģija554
8.Benedikts DollsVācija6138.Žūlija SimonaFrancija551
9.Juhanness DāleNorvēģija5769.Žistīne BrezāFrancija547
10.Vetle Šostads KristiansensNorvēģija56610.Lisa VitociItālija528
29.Andrejs RastorgujevsLatvija22632.Baiba BendikaLatvija227

14. marts – Par 2020. gada "Rookie of the year" balvas ieguvējiem kļuva 21 gadu vecā zviedriete Elvīra Ēberga, kura ieņēma 24. vietu lielajā kopvērtējumā un divreiz kāpa uz goda pjedestāla stafetes sacensībās, kā arī 24 gadus vecais krievs Ņikita Poršņevs (39. vieta lielajā kopvērtējumā). Jāpiemin, ka pirms trim gadiem šo pašu balvu ieguva Elvīras māsa Hanna Ēberga, kura šobrīd ir viena no pasaules vadošajām biatlonistēm. "Šī sezona viņai bija tiešām iespaidīga. Viņa ir spērusi platu soli uz priekšu, bet tas, kas pārsteidz visvairāk, ir viņas stabilitāte. Viņai praktiski nav bijušas sliktas sacensības šajā sezonā," par Elvīras sniegumu teica olimpiskais čempions Bjerns Ferijs, kurš šobrīd strādā Zviedrijas televīzijā SVT.

22. marts – 26 gadus vecā Zviedrijas distanču slēpotāja Stīna Nilsone paziņoja, ka nākamajā sezonā pāries uz biatlonu. Mālungā dzimusī sprinta disciplīnu speciāliste savā slēpotājas karjerā bija izcīnījusi piecas olimpiskās medaļas (vienu zelta) un septiņas PČ medaļas (divas zelta). Tāpat Nilsones kontā 23 uzvaras PK posmos un 2019. gada sezonas Mazais kristāla globuss sprintā. Pagājušajā sezonā Nilsone gan piedalījās tikai četros distanču slēpošanas PK posmos, jo noslēdza sezonu pāragri lielas treniņu slodzes un iepriekšējās ribu traumas dēļ. Viņa neslēpa, ka vēlas pārkvalificēties uz garākām distancēm, tomēr sekmes pērnajā sezonā (30. vieta 10 km klasikā un 11. vieta brīvā stila iedzīšanā Rukā, kā arī 24. vieta 10 km distancē ar kopējo startu Lencerhaidē) nebija īpaši uzlabojušās salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām. Jāpiemin, ka Nilsone seko savas tautietes Magdalēnas Forsbergas pēdās, kura savulaik tieši tādā pašā vecumā pārgāja uz biatlonu un vēlāk kļuva par seškārtēju pasaules čempioni un sešas sezonas pēc kārtas (1997-2002) ieguva Lielo kristāla globusu.

23. marts – Bijušais zviedru distanču slēpotājs Matiass Fredriksons bija ļoti pārsteigts par Nilsones lēmumu: "Vai šodien ir 1. aprīlis? Izklausās pēc laba 1. aprīļa joka. Tomēr uzskatu, ka, ja kāds ir uz ko šādu spējīgs, tā noteikti ir Stīna. Protams, pāriet no slēpošanas uz biatlonu nav reta parādība, taču parasti to dara sportisti, kuri slēpošanā pavadījuši vien dažas sezonas un nav guvuši cerētos sasniegumus. Bet Stīna ir savā karjeras augstākajā punktā, un tik pēkšņi pāriet uz biatlonu ir unikāls gadījums. Ir sajūta, ka viņa vienkārši vēlas jaunus izaicinājumus." Pāreju komentēja arī pati Magdalēna Forsberga: "Vissarežģītākais uzdevums ir apgūt šaušanas prasmes un, pats galvenais, iemācīties tās pielietot sacensību laikā, kad ir jūtams spiediens. Pati sākumā biju ļoti slikta šāvēja, bet izdomāju, ka, ja izšaušu 10 000 šāvienus, noteikti kļūšu labāka. Pirmais gads bija tiešām fantastisks, jo nepameta sajūta, ka katru dienu iemācos ko jaunu. Labi šaut var iemācīties diezgan ātri, taču līdz zināmam līmenim. Ir svarīgi, lai uz to būtu talants. Ir sportisti, kuri ar šaušanu mokās visu karjeru. Bet tā kā Stīna pati pieņēma lēmumu, tad noteikti iepriekš ir mēģinājusi šaut un sapratusi, ka viņai tā lieta padodas."

24. marts – "Dodu viņai 30% iespējamību, ka pēc diviem gadiem Pekinā viņa izcīnīs olimpisko medaļu," Stīnas Nilsones pāreju komentēja Bjerns Ferijs. "Neesmu iepriekš dzirdējis nekādas baumas, ka šī pāreja varētu notikt, tādēļ esmu ļoti pārsteigts. Taču tajā pašā laikā lēmums ir diezgan loģisks. Domāju, ka šobrīd viņa ir ātrāka par Hannu Ēbergu, kura jau ir viena no pasaules labākajām biatlonistēm. Iemācīties šaut var ātri, tomēr to darīt sacensībās ir pilnīgi kas cits. Ja stāvi pirmajā, otrajā vai trešajā šaušanas līnijā un cīnies par medaļām, svarīga ir mentālā gatavība. Pagaidām man nav ne jausmas, kāda tā varētu būt Nilsonei," sacīja Ferijs. Tikmēr Zviedrijas izlases šaušanas treneris Johans Hagstrems norādīja, ka Nilsone varētu kļūt par pasaules klases biatlonisti divu sezonu laikā.

27. marts – "Gandrīz raudājām pēc mūsu pirmās tikšanas reizes uz goda pjedestāla stafetes sacensībās Estersundā," teica Šveices biatloniste Lena Heki, kurai pagājušās sezonas pirmā daļa bija teju nevainojama – līdz Ziemassvētku pārtraukumam viņa katrā no trim posmiem bija pa vienai reizei uz pjedestāla. Heki spēlēja ļoti nopietnu lomu tajā, lai Šveice izcīnītu augsto otro vietu PK stafešu kopvērtējumā sievietēm. "Domāju, ka visi šveicieši pamazām sāk iepazīt biatlonu. Protams, arī māsām Selīnai Gasparinām ir liels nopelns tajā. Ikdienā saņemu arvien vairāk lūgumus sniegt autogrāfus. Esmu ļoti priecīga, ka izdevās piepildīt mūsu atbalstītāju vēlmes," priecājās Heki. Kopumā pagājušā sezona bijušajai peldētājai (viņa tikai 16 gadu vecumā pārgāja no peldēšanas uz biatlonu) un Šveices armijas pārstāvei izvērtās labākā karjerā, ierindojoties 22. vietā PK lielajā kopvērtējumā. Tāpat liels nopelns Šveices dāmu komandas labajā sniegumā ir arī jaunajai trenerei austrietei Sandrai Flungerei, kuras treniņus Lena Heki raksturo kā "smagus, bet atbilstošus mērķiem".

29. marts – Karjeru beigusī Somijas biatloniste Kaisa Makarainena intervijā neslēpa to, cik lielu iespaidu uz viņu atstājis leģendārais franču biatlona treneris Zigfrīds Mazē, kurš bija viens no galvenajiem iemesliem Martēna Furkada sasniegumiem, bet vēlāk pārgāja no Francijas izlases uz Norvēģijas izlasi. "Tajā trenerī noteikti ir kāda maģija. Būtu fantastiski pavadīt vismaz vienu sezonu, trenējoties pie viņa. Ja Mazē būtu kļuvis par treneri Somijā, tad es vēl nebūtu beigusi savu karjeru," teica Makarainena.

2. aprīlis – Zviedrijas biatlona izlases galvenā trenera amatu atstāja Anderss Bīstrems, kurš amatā bija visu pagājušo sezonu, toreiz stājoties leģendārā vācu speciālista Volfganga Pihlera vietā. Bīstrems pārgāja uz Zviedrijas distanču slēpošanas izlasi, kas arī bija viņa pirmais sporta veids. "Esmu ļoti priecīgs par pavadīto gadu biatlonā, taču distanču slēpošana ir mans sporta veids. Uzskatu, ka tajā varu izdarīt visvairāk," teica Bīstrems. Tajā pašā dienā parādījās ziņa, ka Zviedrijas izlasei pievienojies jauns šaušanas treneris šveicietis Žans-Marks Šablo, kurš pats kā sportists piedalījies četrās olimpiskajās spēlēs. Tieši viņš ir tas, kurš Stīnai Nilsonei māca šaušanas prasmes. Pēc dažām nedēļām Šablo intervijā atzina, ka Nilsonei ir ļoti laba spēja tieši šaušanas brīdī panākt maksimālu koncentrēšanos, un šajā ziņā paralēles ir velkamas ar Magdalēnu Forsbergu. "Katru nedēļu viņa izšauj aptuveni 1200 šāvienus. Varu garantēt, ka neviens cits biatlonists pasaulē tik daudz neizšauj," sacīja Šablo.

2. aprīlis – Tika atsākti pārbūves darbi Oberhofas slēpošanas arēnā "Arena am Rennsteig", kas 2023. gadā uzņems pasaules čempionātu biatlonā. Starta vieta un soda aplis tiks pārvietoti citā vietā, tribīnes tiks paplašinātas, tāpat plānots uzbūvēt vēl divas funkcionālās ēkas, kā arī izmainīt pašreizējās trases (īpaši t.s. "Frankfurter Kreuz") maršrutu. Plānots, ka pilnībā trases renovācija tiks pabeigta 2022. gadā, taču izmaiņas būs redzamas jau šajā sezonā PK sacensībās.

6. aprīlis – Par karjeras beigām 29 gadu vecumā pavēstīja Šveices biatlonists Mario Dolders. Viņš savas karjeras laikā bija piedalījies septiņos PČ un 2018. gada Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. Doldera labākais sasniegums Pasaules kausa posmos bija 6. vieta 2017./18. gada sezonā sprinta sacīkstēs Estersundā. Savukārt pasaules čempionātos viņš savu virsotni sasniedza 2017. gadā Hohfilcenē, kad finišēja 15. pozīcijā sprintā.

7. aprīlis – 30 gadu vecumā no biatlona karjeras turpināšanas atteicās Norvēģijas sportiste Sinnēve Sūlemdāla. Kristiansunnā dzimusī Sūlemdāla bija spēlējusi svarīgu lomu Norvēģijas stafešu komandās, palīdzot izcīnīt sešas zelta medaļas pasaules čempionātos (četras sieviešu stafetē un divas jauktajā). Individuāli viņa bija piecreiz tikusi trijniekā PK posmos, uzvaras svinot 2012. un 2013. gada iedzīšanas sacensībās Hohfilcenē. Sūlemdāla atklāja, ka pēc karjeras beigām vēlas pievērsties inženierzinātnes studijām, parādot, ka nekad nav par vēlu sākt mācīties ko jaunu.

10. aprīlis – Vācijas izlases biatloniste Karolīna Horhlere pēc ilglaicīgām apakšstilba sāpēm Drēzdenē veica operāciju. Sociālajos tīklos Horhlere pavēstīja, ka viņai fiksēts t.s. kompartmenta sindroms jeb fasciālās telpas sindroms, kuram raksturīga spiediena palielināšanās fasciālajā telpā, kas arī izraisa sāpes attiecīgajā rajonā. Kā rakstīja Horhlere, operācija noritēja ļoti veiksmīgi.

13. aprīlis – Par Nilsones pāreju uz biatlonu vairāki biatlona cilvēki teikuši arī kritiskākus vārdus. Piemēram, astoņkārtējais olimpiskais čempions Ūle Einars Bjerndālens izteicās, ka neuzskata Nilsoni par galvastiesu pārāku slēpošanā par ātrākajām biatlonistēm. "Viņa ir ātra un viņai noteikti būs priekšrocības slēpošanā, taču nedomāju, ka viņa būs par minūti vai pusminūti ātrāka nekā labākās biatlona slēpotājas. Piemēram, Tirila (Ekhofa) vai Marte (Olsbu-Reiselanna) sev veiksmīgā dienā noteikti var turēt viņai līdzi. Turklāt ir liela atšķirība slēpot vēl ar četriem kilogramiem uz muguras," teica Bjerndālens. Pretrunīgi Nilsones pāreju uz biatlonu vērtēja Krievijas distanču slēpošanas federācijas vadītāja Jeļena Vjalbe: "Meitene ir ar ļoti spītīgu raksturu. Domāju, ka viņa vienkārši nespēja samierināties ar to, ka slēpošanas komandā parādījušās jaunas sportistes, kuras ir spējīgas viņu uzvarēt."

15. aprīlis – Pēc septiņām sezonām Šveices izlases galvenā trenera amatā Jērnu Volšlēgeru šajā starpsezonā nomainīja bijušais vācu biatlonists Aleksandrs Volfs, kura kontā ir divas bronzas medaļas 2008. gada Estersundas PČ. Savu karjeru Volfs noslēdza 2011. gadā, bet pēc tam ieguva vērtīgu trenera pieredzi, strādājot ar vācu jaunajiem biatlonistiem Oberhofā.

20. aprīlis – Par biatlonista karjeras beigām 32 gadu vecumā paziņoja Austrijas biatlonists Dominiks Landertingers, kura kontā ir četras olimpiskās medaļas (divas sudraba un divas bronzas), kā arī 2009. gada pasaules čempiona tituls distancē ar kopējo startu. Landertingers izcīnīja bronzas godalgu arī pagājušās sezonas PČ Antholcā, finišēdams trešais 20 km individuālajās sacensībās. "Vienmēr esmu vēlējies beigt karjeru ar labām emocijām. Pateicoties medaļai Antholcā, jūtos kā uzvarētājs," rakstīja austrietis.

20. aprīlis – Lai gan PK kopvērtējumā uzvaru svinēja Juhanness Tinness Bē, tikai par diviem punktiem apsteidzot francūzi Martēnu Furkadu, IBU kļūdaini nosūtīja balvu, Lielo kristāla globusu, tieši Furkadam. "Tas bija jauks pārsteigums priekš manis, kad atvēru iepakojumu," teica Furkads franču laikrakstam "L'Équipe". Arī Bē pārpratumu uztvēra ar humoru, kad saņēma e-pasta vēstuli no IBU par radušos pārpratumu.

22. aprīlis – Karjeru noslēdz arī 28 gadus vecā Itālijas biatloniste Aleksija Rungaldjēra. Viņas lielākais panākums bija 2017. gada PČ bronzas medaļa 15 km individuālajās sacensībās. Tajā pašā sezonā viņa guva arī labākos rezultātus Pasaules kausā, ierindojoties pat augstajā 4. vietā individuālās distances kopvērtējumā. Kopš tās sezonas viņai gan vairs nav izdevies startēt šādā līmenī, kas arī ir viens no iemesliem karjeras beigām.

23. aprīlis – 31 gada vecumā slēpes un šauteni nolikt stūrī izvēlējās arī čehiete Veronika Vītkova, kura šogad gaida bērniņa piedzimšanu kopā ar savu dzīvesbiedru bijušo treneri Mareku Lejseku. Pieredzes bagātā Vītkova Pasaules kausā startēja kopš 2006. gada, karjeras laikā 13 reizes kāpjot uz goda pjedestāla (tikai vienreiz, 2015. gada sprinta sacensībās Oberhofā, varēja stāvēt uz augstākā pakāpiena). Tāpat Vītkovai arī divas olimpiskās un divas pasaules čempionāta medaļas.

5. maijs – Kad Juhannesam Tinnesam Bē uzdeva jautājumu, vai viņš grasās startēt tikpat ilgi, cik viņa tautietis Ūle Einars Bjerndālens, kurš oficiāli noslēdza savu karjeru 44 gadu vecumā, Bē atbildēja, ka tik ilgi noteikti nestartēs. "Domāju, ka tad, kad būšu 33 gadus vecs, būs laiks dzīvē domāt par kaut ko citu kā profesionālo sportu. Plānoju startēt līdz 2026. gadam. Domāju, ka šie gadi paies diezgan ātri, jo mana motivācija kļūst tikai lielāka," stāstīja Bē.

29. maijs – Lielā kristāla globusa ieguvēja sieviešu konkurencē 30 gadus vecā itāliete Doroteja Vīrere atklāja, ka bija domājusi par karjeras noslēgšanu šajā pavasarī, taču koronavīrusa radītā situācija ļāva vairāk padomāt un mainīt viņas domas. Vīrere ir uzvarējusi PK lielajā kopvērtējumā divas sezonas pēc kārtas, taču, lai būtu šādā līmenī, no sevis tiek prasīts ļoti daudz. "Aprīlī es daudz domāju un daudz atpūtos. Izlēmu, ka mēģināšu vēlreiz. Šis gads ir pilnīgi citādāks, un es nevarēju iedomāties, ka mans pavasaris būs šāds. Maijā jūtos patiešām labi." Vīrere piebilda, ka šobrīd izskatās, ka viņas pēdējais mērķis varētu būt 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles.

4. jūnijs – Viena no Norvēģijas labākajām biatlonistēm Ingrīda Lanmarka Tandrevolda pašizolācijas periodā vasaras mēnešos treniņus aizvada Serkedālenā, netālu no Oslo. Trenējoties ar rollerslēpēm uz ceļa, lai saglabātu pēc iespējas normālākus treniņu apstākļus, viņa ir saskārusies ar ļoti necienīgu attieksmi. Intervijā NRK Tandrevolda atklāja, ka garāmbraucēji viņai ir centušies uzliet stiklu mazgāšanas šķidrumu un vienreiz pat uzspļāvuši. Šādu attieksmi izraisījusi autobraucēju neapmierinātība ar velobraucēju un rollerslēpotāju pieaugumu uz galvenajām šosejām. Par šo situāciju publiski izteicās arī bijušais norvēģu riteņbraucējs Magnuss Drīveness, kurš saskāries ar vairākām bīstamām apdzīšanām. Viņš izteica cerību par platākām šosejām, daudz lielāku policijas kontroli un, pats galvenais, cieņu starp autobraucējiem un pārējiem šosejas lietotājiem.

8. jūnijs – Pasaules čempionāts vasaras biatlonā, kas šogad bija plānots no 19. līdz 23. augustam "Chiemgau" arēnā Rūpoldingā, koronavīrusa situācijas dēļ tika atcelts. Lai gan vēl pavasarī bija runas, ka to varētu pārcelt uz nedaudz vēlāku laiku vai citu norises vietu, tomēr sacensības tika izlemts atcelt pavisam.

26. jūnijs – Lai atbalstītu savu dzimteni sarežģītajā Covid-19 laikā, itāliete Doroteja Vīrere izlēma piedalīties akcijā "Mēs skrienam kopā", izsolē pārdodot savu slēpošanas tērpu un sacensību numuru no 2020. gada PČ jauktajām stafetes sacensībām Antholcā, kur viņa izcīnīja sudraba medaļu. Visa iegūtā nauda nonāca divu Itālijas slimnīcu darbiniekiem. Starp citu, akcijā piedalījās arī pāvests Francisks, leģendārais kalnu slēpotājs Kristians Gedina un pazīstamais bokseris Klemente Ruso.

1. jūlijs – Vācietei Karolīnai Horhlerei starpsezona izvērtusies ļoti smaga. Neilgu laiku pēc tam, kad pēc izciestās operācijas viņa atsāka biatlona treniņus, Horhlere vienā no treniņiem salauza ribas, kā rezultātā vasaras treniņu procesā nācās izciest ilgu piespiedu pauzi. Uz slēpēm Horhlere atgriezās tikai oktobra vidū.

14. jūlijs – IBU tomēr izlēma izņemt supersprinta sacensības no Pasaules kausa programmas gaidāmajā sezonā pēc tam, kad saņēma plašu kritiku no daudziem biatlonistiem. Jaunās disciplīnas debija PK sacensībās bija plānota tieši pēdējā posma laikā Holmenkollenā. Sportisti nebija apmierināti ar to, ka iepriekš praktiski nepārbaudīta un pilnīgi jauna disciplīna tiek ielikta martā, kad izšķirās Lielā kristāla globusa liktenis. "Mums vajag veikt vairākus testus IBU kausā pirms prezentējam šo disciplīnu uz lielākās skatuves," savā Twitter kontā rakstīja IBU. Jāatgādina, ka supersprints sastāv no divām daļām – kvalifikācijas un finālsacensībām. Kvalifikācijā dalībnieki sāk ar 15 sekunžu intervālu un slēpo trasē, kuras garums ir no 2.4 līdz 3.6 km. Šajā laikā viņi veic divas šaušanas (viena guļus un viena stāvus). Katram sportistam ir viena rezerves patrona katrā šaušanā. Ja mērķi nav sašauti arī pēc izšautās rezerves patronas, jādodas 75 m garā soda aplī (parastais soda aplis ir 150 m garš). Finālsacensībās, kurās iekļūst labākie trīsdesmit no kvalifikācijas, ir jāveic 4 līdz 6 km gara distance ar kopējo startu. Šeit jāveic četras šaušanas (guļus, guļus, stāvus, stāvus), bet pārējie noteikumi ir tādi paši kā kvalifikācijā.

5. augusts – Norvēģijas biatloniste Tirila Ekhofa savā podkāstā "Kant ut med Tiril og Ingrid" atklāja, kādēļ izlaidīs gaidāmās vasaras biatlona sacensības "Blinkfestivalen". Kā iemesls tam ir urīnceļu infekcija, kas viņai radījusi lielas sāpes. "Man regulāri bija slikta dūša un vemšana. Tas ir kā apburtais loks – tas notiek atkal un atkal. Galu galā tikai pēc trim mēnešiem sāksies sezona, bet es vēlos aizvadīt arī pienācīgus treniņus. Nevēlos turpināt mocīties ar šo slimību," teica Ekhofa.

7. augusts – Pavasarī karjeru noslēgusī Somijas leģenda Kaisa Makarainena sociālajos tīklos paziņoja, ka pievērsusies treneres darbam "Vuokatti Sport" biatlona komandā, kur trenējas pārsvarā jaunie biatlonisti. "Sākumā pajautāju pati sev, vai šis viss process nebūs pārāk sasteigts," teica Makarainena, "bet tad izlēmu, ka būs lieliski jau šogad pierādīt sevi arī ārpus biatlona trases."

8. augusts – Prestižajās "Blinkfestivalen" sacensībās Norvēģijas dienvidrietumu pilsētā Sandnesā tika aizvadītas arī supersprinta sacensības. Sieviešu konkurencē uzvarēja Karolīne Knotena ar četrām kļūdām šaušanā. Aiz viņas bija Marte Olsbu Reiselanna (+4.2; 4 kļūdas) un Ingrīda Lanmarka Tandrevolda (+13.3; 3 kļūdas). Tikmēr vīru finālā ar nelielu pārsvaru triumfēja Vetle Šostads Kristiansens (4 kļūdas), apsteidzot Tarjei Bē un Vēbjernu Sērumu (abiem +5.3; 3 kļūdas). Jaunākais no brāļiem Bē bija vien ceturtais (+18.9; 3 kļūdas). Neierastajās dueļu sacensībās panākumus finālā svinēja Marte Olsbu Reiselanna un Larss Helge Birkelands. Tikmēr masu startā sievietēm izkristalizējās labāko četrinieks, kurā iekļuva Tandrevolda (2 kļūdas), Reiselanna (+8.1; 2 kļūdas), Jūni Ārnekleiva (+12.6; 0 kļūdas) un Elīne Grūe (+18.8; 1 kļūda), bet vīriešiem vēlreiz panākums Larsam Helgem Birkelandam (1 kļūda), par 8.9 sekundēm apsteidzot Hermanu Dramdālu Borgi (arī 1 kļūda).

13. augusts – Lai gan Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga norādīja, lai visi cilvēki iztiek bez nevajadzīgiem ceļojumiem uz ārzemēm, norvēģu sportists Vetle Šostads Kristiansens tomēr izlēma doties uz divu nedēļu treniņnometni Itālijā. "Nedotos uz turieni, ja nedomātu, ka tas man ir svarīgi. Citi biatlonisti neceļos, bet mums visiem ir atšķirīgas vajadzības. Ja vēlos uzlabot savas slēpošanas prasmes, man ir jāsper nepieciešamie soļi," sacīja Kristiansens, piebilstot, ka, dzīvojot galvaspilsētā Oslo, pēc statistikas datiem ir vēl lielāka iespēja saslimt ar Covid-19 nekā Itālijas ziemeļos.

20. augusts – Jaunā biatloniste Stīna Nilsone treniņa laikā guva elkoņa kaula lūzumu, neveiksmīgi nokrītot. Eksperti gan izteica ļoti pozitīvas prognozes par atveseļošanās periodu. Nilsonei bija jāizlaiž nedaudz mazāk kā mēnesis bez slēpošanas ar divām nūjām, kaut arī sākumā prognozēja, ka atveseļošanās periods varētu būt pusotrs mēnesis. Viņai nācās atrast alternatīvus treniņa veidus, kuru laikā nevar vēl vairāk traumēt elkoni. Tāpat jāpiemin, ka jau pavasara beigās Nilsone samazināja izšauto patronu skaitu nedēļā teju uz pusi, vidēji šaujot 600-800 patronas nedēļā. Viņas šaušanas treneris Žans-Marks Šablo arī teica, ka attīstības līkne vairs nav tik stāva, cik pirmajos mēnešos, tomēr tās virziens joprojām ir pareizais.

30. augusts – Zviedrijas pilsētā Dāla-Jernā noslēdzās Zviedrijas čempionāts biatlonā ar rollerslēpēm.
Piektdienas sprinta sacensībās uzvaras svinēja Sebastians Sāmuelsons un Linna Pērsone (abi bez kļūdām šaušanā). Lielāko pārsteigumu negatīvā ziņā sagādāja Hanna Ēberga, kura ar piecām kļūdām (4+1) ierindojās vien 12. vietā, no Pērsones atpaliekot par 1:59.0 minūtēm. Savukārt sestdienas individuālajās sacensībās uzvarētāju ziņā pārsteigumu gan nebija – sievietēm labākā bija Hanna Ēberga, pieļaujot tikai vienu kļūdu šaušanā, bet vīriešiem atkal uzvarēja Sebastians Sāmuelsons (2 kļūdas). Aiz Ēbergas sekoja Linna Pērsone (+30.3; 1 kļūda) un Johanna Skotheima (+59.3; 2 kļūdas), savukārt aiz Sāmuelsona bija Jespers Nelins (+25.5; 3 kļūdas) un Torsteins Stēnersens (+55.7; 3 kļūdas). Vīriešiem pārsteidzoši zemu, tikai 12. vietā, bija Pepe Femlings (+6:26.7; 9 kļūdas), bet dāmu konkurencē neveiksmīgi nostartēja Elvīra Ēberga, ierindojoties 7. pozīcijā (+2:38.1; 2 kļūdas). Svētdienas distanču slēpošanas sacensībās bez šaušanas vīriešiem 10 km distancē ātrākais bija Martins Ponsiluoma (24:43.2), tikai par pussekundi esot priekšā Sāmuelsonam. Sievietēm 7.5 km triumfēja māsas Ēbergas – Hanna distanci veica 18:45.0 minūtēs, bet Elvīra zaudēja 1.1 sekundi. Turpat blakus bija arī Tilda Johansone (+3.4) un Mona Brūrsone (+4.4).

6. septembris – Savas valsts čempionātu vasaras biatlonā aizvadīja arī vācieši, kas no 4. līdz 6. septembrim sacentās Altenbergā, tiesa, bez vairāku favorītu dalības (nestartēja Vanesa Hinca, Karolīna Horhlere, Ēriks Lesers, Johanness Kīns, Filips Navrats). 12.5 km individuālajās sacensībās sievietēm uzvarēja vislabāko šaušanu rādījusī Janīna Hetiha, kļūdoties tikai vienreiz pēdējā šaušanā. Viņai sekoja Marena Hammeršmita (+17.4; 1 kļūda) un Denīze Hermane (+1:03.9; 5 kļūdas). Sprintā Hermane nepieļāva nevienu kļūdu un pārliecinoši uzvarēja, vairāk kā minūti aiz sevis atstājot Sofiju Šnaideri (+1:13.6; 1 kļūda) un Francisku Proisu (+1:23.1; 1 kļūda). Arī iedzīšanā Hermani neviens nespēja noķert, jo viņa kļūdījās tikai vienreiz. Tuvākās sekotājas bija Franciska Proisa (+3:39.2; 5 kļūdas) un Janīna Hetiha (+3:44.9; 3 kļūdas). Savukārt vīriešiem individuālajās sacensībās pirmās divas pozīcijas ieņēma mazāk pieredzējušie Johanness Donhauzers (0 kļūdas) un Dominiks Šmuks (+27.4; 0 kļūdas). Simons Šemps ar trim kļūdām bija tikai sestais. Sprintā Šmuks vēlreiz šāva nekļūdīgi un par 3.4 sekundēm apsteidza Benediktu Dollu (1 kļūda). Bet iedzīšanā vairāki līderi pieļāva diezgan daudz kļūdu, un uzvaru guva Simons Šemps, kurš bija neprecīzs tikai divreiz. No septītās vietas uz otro ar vienu kļūdu šaušanā bija pacēlies Romāns Rēzs.

11. septembris – IBU paziņo par IBU kausa sacensību atcelšanu novembrī un decembrī. Līdz ar to pasaules biatlona otrā līmeņa sacensības gaidāmajā sezonā plānots sākt tikai janvāra vidū ar posmu Arberā, Vācijā.

24. septembris – Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) izlēma atgriezt 2014. gada Soču olimpisko spēļu sudraba medaļu Krievijas biatlonistei Olgai Viluhinai, ko viņa izcīnīja sprinta sacensībās. Par dopinga pārkāpumiem viņa kopā ar savām komandas biedrenēm Olgu Zaicevu un Janu Romanovu saņēma mūža diskvalifikāciju 2017. gadā, pēc kā visas trīs vērsās CAS ar apelāciju. Zaicevas apelācija tika noraidīta, bet Viluhina un Romanova trīs gadus vēlāk tika attaisnotas, kā rezultātā Viluhina atguva savu sudraba medaļu. Sieviešu stafetē, kur Krievija finišēja otrajā vietā, diskvalifikācija gan joprojām paliek spēkā.

24. septembris – Ikgadējās biatlona komercsacensības "World Team Challenge", kas norisinās periodā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu "AufSchalke" futbola stadionā Gelzenkirhenē, šogad tiek atceltas, paziņoja sacensību rīkotāji. Tiesa, vēlāk šo sacensību rīkošanu pārņēma Rūpoldinga, bet šobrīd vēl nav skaidrs, vai tajās būs atļauti skatītāji. Kā sacensību datums pagaidām ir noteikts iepriekš plānotais 28. decembris. Jāatgādina, ka tieši Rūpoldingā šīs sacensības arī tika aizsāktas, taču 2002. gadā finansiālu apsvērumu dēļ tika pārceltas uz Gelzenkirheni, iegūstot savu šī brīža identitāti.

26. septembris – Lai pēc iespējas samazinātu ceļošanu, IBU sanāksmē tika izlemts pirmos sešus Pasaules kausa posmus aizvadīt tikai trijās norises vietās, proti, divi posmi pēc kārtas katrā vietā. Līdz ar to pa diviem PK posmiem ieguva Kontiolahti (Somija), Hohfilcene (Austrija) un Oberhofa (Vācija), kamēr sacensības šajā sezonā pazaudēja Estersunda (Zviedrija), Ansī (Francija) un Rūpoldinga (Vācija).

27. septembris – Prestižajās "City-Biathlon" sacensībās Vīsbādenē uzvaras svinēja Francijas pārstāvji. Vīriešu konkurencē ātrākais bija Kantēns Fijons Majē, šautuvē kļūdoties trīsreiz, bet aiz viņa sekoja pieredzējušais norvēģis Tarjei Bē (+30.6) un čehs Mihals Krčmāržs (+34.5). Pagājušā gada uzvarētājs Juhanness Tinness Bē nebija labs šaušanā un finišēja 4. vietā (+38.9). Savukārt sievietēm nekļūdīgi šaujošā Žūlija Simona par 25.8 sekundēm bija priekšā čehietei Markētai Davidovai. Tālāk trešā nedaudz pārsteidzoši bija amerikāniete Klēra Īgena (+33.2), ceturtā šveiciete Lena Heki (+51.5), bet piektā somiete Mari Edera (+54.8).

28. septembris – Slavenais Vācijas biatlona treneris Volfgangs Pihlers ticis ievietots slimnīcā ar nopietnām sirds problēmām. 65 gadus vecajam speciālistam tika konstatēta sirdstrieka, kuru viņš guvis riteņbraukšanas laikā netālu no Rūpoldingas. "Stāvoklis ir nopietns, taču stabils," par Pihlera situāciju teica eksperti. Savukārt viņa brālis Klauss Pihlers norādīja uz lielisko pirmās palīdzības darbu notikuma vietā, kā arī to, ka viņš šobrīd ir drošās rokās. Šāds negadījums bija negaidīts ikvienam Pihlera tuviniekam, jo vēl neilgi pirms notikuma viņš pats stāstīja, ka ir mainījis pieeju savai veselībai un ir labā formā. No slimnīcas Pihlers tika izrakstīts pēc aptuveni divām ar pusi nedēļām. Kā pats stāstīja intervijā, policijas darbinieki pat bija informējuši viņa sievu, ka viņš, iespējams, varētu būt miris – līdz nokļūšanai slimnīcā neviens nevarēja būt drošs, vai Pihlers vispār izdzīvos. Tomēr pēc izkļūšanas no slimnīcas vācu speciālists uzreiz atgriezās pie sava ikdienas darba, kas šobrīd ir saistīts ar Zviedrijas attīstību tajos ziemas sporta veidos, kuros viņi nav konkurētspējīgi pasaulē. Šobrīd Volfgangs Pihlers palīdz zviedru ātrslidotājiem, bet pēc tam viņa plānā ir arī skeletons, kamaniņu sports un dāmu tramplīnlēkšana. "Mums ir jāmērķē uz medaļām šajos sporta veidos 2026. gada olimpiskajās spēlēs vai vismaz jābūt konkurētspējīgiem," teica Pihlers.

30. septembris – Pirms gaidāmās sezonas IBU paziņoja par dažām izmaiņām sacensību noteikumos. Kā svarīgākā izmaiņa, kam vajadzētu pievērst uzmanību, ir jauna līdera krekliņa ieviešana. Proti, tumši zilās krāsas līdera krekliņu valkās tas biatlonists, kurš būs labākais vecuma grupā līdz 25 gadiem (sportists nedrīkst būt sasniedzis 25 gadu vecumu līdz 2020. gada 31. decembrim). Katras sezonas beigās U25 balva tiks pasniegta, lai aizstātu "Rookie of the Year" apbalvojumu. Vēl viens izmainīts noteikums, kas gan attieksies tikai uz šo sezonu, ir kvalifikācija Pasaules kausam. Tā kā IBU kausa sacensības, kas ir ierastais kvalifikācijas ceļš līdz Pasaules kausam, nenotiks līdz pat janvārim, nacionālās federācijas drīkst pieteikt divus sportistus startam PK posmā, kuri nav izpildījuši kvalifikācijas normatīvus. Starta kvotas gan paliek tādas pašas.

8. oktobris – Norvēģijas izlase par spīti koronavīrusa ierobežojumiem tomēr izlēma aizvadīt treniņnometni Itālijā, lai pirms sezonas gūtu pilnvērtīgus treniņus augstkalnē, jo tieši augstkalnē norisināsies arī 2022. gada Pekinas olimpiskās spēles. "Mēs, protams, varējām aizvadīt sagatavošanās treniņus arī Norvēģijā, taču mums ir nepieciešams sajust augstkalnes apstākļus, lai neatpaliktu no tādām valstīm kā Vācija vai Itālija. Tas ir ļoti būtiski ilgtermiņā," teica Tirila Ekhofa. Tikmēr viens no atbildīgajiem par sportistu veselību Ragnars Hāgens teica, ka treniņnometne tiek saskatīta kā labs izaicinājums pirms Pasaules kausa.

9. oktobris – Starptautiskās ziemas sporta veidu federācijas vienojās, ka fluora savienojumus saturošas slēpju smēres, kas kaitē gan veselībai, gan apkārtējai videi, tiks aizliegtas tikai no 2021./22. gada sezonas, kas nozīmē, ka šajā sezonā slēpotāji un biatlonisti tomēr vēl drīkstēs sagatavot slēpes sacensībām pēc ierastās metodes.

27. oktobris – CAS Antidopinga komisija anulējusi visus Krievijas biatlonista Jevgeņija Ustjugova rezultātus, kas tika sasniegti laika posmā no 2010. gada 24. janvāra līdz pat 2013./14. gada sezonai – tātad arī 2010. gada Vankūveras un 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs. Lēmumu ir iespējams pārsūdzēt, taču, ja tas paliek tāds kā šobrīd, tad Ustjugovam tiek atņemtas visas trīs olimpiskās medaļas un abas PČ medaļas.

29. oktobris – Zviedrijas izlases treneris vācietis Johanness Lūkass atklāja, ka Stīna Nilsone vēl nepiedalīsies PK pirmajā posmā Kontiolahti. "Tā nav viņas prioritāte par katru cenu šajā sezonā piedalīties Pasaules kausa sacensībās. Viņai ir jāiegūst lielāka biatlona sacensību pieredze, jo treniņi un sacensības ir divas dažādas lietas," par Nilsones debijas sezonu biatlonā pastāstīja Lūkass. Arī pati Nilsone piekrita, ka viņas pirmās sacensības nedrīkst būt uzreiz PK posms, lai gan tiesības tajā piedalīties ir iegūtas.

2. novembris – Ikgadējās pirmssezonas biatlona sacensības Norvēģijas pilsētiņā Šūšēnā, kurās parasti piedalās arī liels skaits ārzemju sportistu, tika atceltas. Norvēģijas biatlona federācija gan mēģināja atrast kādu citu vietu, kurā varētu tās sarīkot, taču ne visur Norvēģijā ir pietiekoši daudz sniega, un citas bāzes rezervējuši jau citu sporta veidu pārstāvji.

14. novembris – IBU paziņoja, ka 2024. gada pasaules čempionāts norisināsies Nove Mesto, Čehijā, bet 2025. gada planētas meistarsacīkstes tiks sarīkotas Lencerhaidē, Šveicē. Čehijā PČ iepriekš bija noticis 2013. gadā, kad tas izrādījās īpaši veiksmīgs norvēģu sportistiem Tūrai Bergerei un Emīlam Heglem Svensenam, kuri abi izcīnīja četras zelta medaļas. Tikmēr Šveice meistarsacīkstes uzņems pirmo reizi vēsturē.

15. novembris – Zviedrijas slēpošanas kūrortā "Idre Fjäll" tika aizvadītas nopietnākās pirmssezonas sacensības ar spēcīgāko Zviedrijas, Čehijas un Igaunijas biatlonistu dalību. Tajās piedalījās arī Latvijas pārstāvji Baiba Bendika, Sanita Buliņa, Aleksandrs Patrijuks un Edgars Mise. Sieviešu konkurencē abās distancēs (7.5 km sprintā un 12.5 km individuālajā distancē) uzvaru izcīnīja mājiniece Hanna Ēberga, turklāt abas reizes ar diezgan pieklājīgu pārsvaru. Sprintā aiz viņas bija nekļūdīgi šāvusī tautiete Johanna Skotheima (+17.7), kā arī divas kļūdas pieļāvusī čehiete Markēta Davidova (+34.6), kamēr Bendika ar divām kļūdām (0+2) bija devītā (+1:30.0). Tikmēr individuālajā distancē, kurā Ēberga divdesmit šāvienos kļūdījās tikai vienreiz, viņas pārsvars jau bija lielāks par minūti. Otrā bija jaunākā māsa Elvīra (+1:16.2), bet trešā – igauniete Tūli Tomingasa (+1:18.3). Bendika otrajā dienā ar sešām kļūdām (0+3+1+2) ieņēma 13. vietu (+4:33.6), bet Buliņa savā vienīgajā startā šautuvē kļūdījās septiņas reizes (1+2+1+3) un ierindojās 29. pozīcijā (+6:55.9) starp 56 dalībniecēm. Vīriešu konkurencē abas dienas labākais bija zviedrs Sebastians Sāmuelsons, taču viņa pārsvars nebija tik iespaidīgs kā Hannai Ēbergai. Sprintā viņš Jesperu Nelinu apsteidza vien par 1.1 sekundi, kamēr trešais bija čehs Ondržejs Moravecs (+13.6), bet 15 km individuālajā distancē pārsteidzošā otrajā vietā bija 20 gadus vecais čehs Tomāšs Mikiska, kurš tikai vienreiz kļūdījās šautuvē un no Sāmuelsona atpalika par 30.6 sekundēm. Patrijuks sprintā ar divām kļūdām (0+2) bija 14. vietā (+1:36.4), bet otrajā dienā pakāpās jau uz 8. pozīciju (+2:41.3), četrās šautuvēs kļūdoties divreiz (0+0+0+2). Edgars Mise startēja tikai 15 km distancē un starp 66 dalībniekiem finišēja 36. vietā (+7:13.1; 2+1+3+2).

23. novembris – Lai mazinātu sportistu ceļošanu, IBU pieņēma lēmumu pārvietot arī Pasaules kausa astoto posmu (pirmo pēc PČ) no Pekinas uz Nove Mesto, kur jau iepriekš bija paredzēta 9. posma norise. Tādējādi Čehijas pilsēta Nove Mesto martā uzņems divus PK posmus pēc kārtas. "Esam priecīgi, ka šosezon tomēr ir izdevies paturēt tikpat lielu Pasaules kausa posmu skaitu, cik bija plānots sākumā," teica IBU prezidents Ulle Dālins.

23. novembris – Pozitīvas Covid-19 analīzes dažas dienas pirms Pasaules kausa sezonas sākuma tika fiksētas vairākās biatlona izlasēs, tai skaitā Latvijas, kur ar koronavīrusu saslima sieviešu izlases līdere Baiba Bendika un galvenais treneris Ilmārs Bricis. Tā rezultātā Bendika nevarēs piedalīties pirmajā PK posmā. Tāpat pirmo posmu nāksies izlaist arī lietuvietim Tomam Kaukēnam, slovākietēm Ivonai un Paulīnai Fialkovām, itāļiem Dominikam Vindišam un Tomasam Bormolīni. Vācijas izlases sastāvā pirmajam posmam nav iekļauts arī Simons Šemps. Vairāki koronavīrusa gadījumi atklāti arī Krievijas izlasē, kur ar Covid-19 inficējies ne vien Antons Babikovs, bet arī divi izlases ārsti un masieris, tādēļ zem jautājuma zīmes pagaidām ir arī visas Krievijas izlases dalība.

Beiguši karjeru: Martēns Furkads (Francija), Kaisa Makarainena (Somija), Mihals Šlesingrs (Čehija), Nadīne Horhlere (Vācija), Dominiks Landertingers (Austrija), Veronika Vītkova (Čehija), Krasimirs Anevs (Bulgārija), Sinnēve Sūlemdāla (Norvēģija), Tekla Brūnlī (Norvēģija), Selija Emonjē (Francija), Aleksejs Volkovs (Krievija), Mario Dolders (Šveice).

2020./21. gada sezonas lielāko valstu izlašu sastāvi

Zviedrija
Vīrieši: Sebastians Sāmuelsons (1997), Jespers Nelins (1992), Pepe Femlings (1992), Martins Ponsiluoma (1995), Malte Stefansons (2000).
Sievietes: Linna Pērsone (1994), Stīna Nilsone (1993), Hanna Ēberga (1995), Johanna Skotheima (1994), Anna Magnusone (1995), Mona Brūrsone (1990), Elvīra Ēberga (1999).
Treneri: Johanness Lūkass (Vācija; galvenais), Žans-Marks Šablo (Šveice; šaušanas), Johans Hāgstrems (šaušanas), Anna-Marija Ūsitalo (direktore).

Norvēģija
Vīrieši: Erlens Bjentegors (1990), Juhanness Dāle (1997), Juhanness Tinness Bē (1993), Sturla Holms Lēgreids (1997), Tarjei Bē (1988), Vetle Šostads Kristiansens (1992).
Sievietes: Emīlija Kalkenberga (1997), Ida Līena (1997), Ingrīda Lanmarka Tandrevolda (1996), Karolīne Knotena (1995), Marte Olsbu-Reiselanna (1990), Tirila Ekhofa (1990).
Treneri: Egils Kristiansens (galvenais vīriešu), Zigfrīds Mazē (Francija; šaušanas vīriešu), Patriks Oberegers (Itālija; galvenais sieviešu), Sverre Hūbers Koss (sieviešu).

Somija
Vīrieši: Olli Hīdensalo (1991), Tūka Inveniuss (1997), Jāko Ranta (1997), Tero Sepala (1996).
Sievietes: Mari Edera (1987), Erika Janka (1995), Venla Lehtonena (1995), Suvi Minkinena (1994), Heidi Nikinena (2001).
Treneri: Jonne Kahkonens (galvenais), Aku Moilanens (asistents).

Vācija
Vīrieši: Benedikts Dolls (1990), Lukass Fracšers (1994), Filips Horns (1994), Johanness Kīns (1991), Ēriks Lesers (1988), Filips Navrats (1993), Arnds Paifers (1987), Romāns Rēzs (1993), Simons Šemps (1988).
Sievietes: Marena Hammeršmita (1989), Denīze Hermane (1988), Janīna Hetiha (1996), Franciska Hildebranda (1987), Vanesa Hinca (1992), Karolīna Horhlere (1989), Franciska Proisa (1994), Anna Veidela (1996).
Treneri: Marks Kirhners (galvenais), Engelberts Sklorcs (šaušanas).

Francija
Vīrieši: Fabjēns Klods (1994), Simons Destjē (1991), Kantēns Fijons Majē (1992), Antonēns Gigonā (1991), Emiljēns Žakelēns (1995).
Sievietes: Anaī Beskona (1987), Žistīne Brezā (1996), Anaī Ševaljē (1993), Žūlija Simona (1996).
Treneri: Vensāns Vitozs (vīriešu galvenais), Patriks Favrs (vīriešu šaušanas), Frederiks Žans (sieviešu galvenais), Žans-Pols Džakino (sieviešu šaušanas).

Krievija
Vīrieši: Aleksandrs Loginovs (1992), Antons Babikovs (1991), Jevgeņijs Garaņičevs (1988), Pjotrs Paščenko (1991), Eduards Latipovs (1994), Semjons Sučilovs (1992), Matvejs Jeļisejevs (1993).
Sievietes: Anastasija Gorejeva (1999), Uļana Kaiševa (1994), Irina Kazakeviča (1997), Tamāra Voroņina (1995), Svetlana Mironova (1994), Larisa Kukļina (1990), Jevgeņija Pavlova (1993).
Treneri: Valērijs Poļhovskis (galvenais), Jurijs Kaminskis (vīriešu), Mihails Šašilovs (sieviešu).

Austrija
Vīrieši: Juliāns Eberhards (1986), Simons Eders (1983), Fēlikss Leitners (1996).
Sievietes: Liza Terēza Hauzere (1993), Katarīna Innerhofere (1991), Kristīna Rīdere (1993), Jūlija Švaigere (1996).
Treneri: Riko Gross (Vācija; vīriešu galvenais), Ludvigs Grēdlers (vīriešu asistents), Markuss Fišers (Vācija; sieviešu galvenais), Geralds Hēnigs (Vācija; sieviešu asistents).

Itālija
Vīrieši: Didjē Bionazs (2000), Patriks Braunhofers (1998), Daniele Kapellāri (1997), Tomaso Džakomels (2000), Lūkass Hofers (1989), Dominiks Vindišs (1989).
Sievietes: Mikela Karrāra (1997), Irēne Lardšneidere (1998), Lisa Vitoci (1995), Doroteja Vīrere (1990).
Treneri: Andreass Cingerle (galvenais), Fabricio Kurtazs (direktors).

ASV
Vīrieši: Džeiks Brauns (1992), Šons Dohertijs (1995), Leifs Nordgrens (1989), Pols Šommers (1992).
Sievietes: Sjūzena Danklī (1986), Klēra Īgena (1987), Dīdra Ērvina (1992).
Treneri: Vēgards Bitness (Norvēģija; vīriešu galvenais), Armins Auhentallers (Itālija; sieviešu galvenais), Maiks Gibsons (asistents), Mets Emonss (šaušanas).

Ukraina
Vīrieši: Antons Dudčenko (1996), Tarass Lesjuks (1996), Dmitro Pidručnijs (1991), Artems Prima (1987), Serhijs Semenovs (1988), Artems Tiščenko (1993), Ruslans Tkaļenko (1992), Bohdans Cimbals (1997).
Sievietes: Jekaterina Beha (1998), Darja Blaško (1996), Jūlija Džima (1990), Jūlija Žuravoka (1994), Anastasija Merkušina (1995), Oļena Pidhrušna (1987), Valentīna Semerenko (1986), Vita Semerenko (1986).
Treneri: Jevhens Kolupajevs (galvenais).

2020./21. gada sezonas kalendārs

DatumsNotikumsVieta
28.-29. nov.PK 1. posmsKontiolahti (FIN)
3.-6. dec.PK 2. posmsKontiolahti (FIN)
11.-13. dec.PK 3. posmsHohfilcene (AUT)
17.-20. dec.PK 4. posmsHohfilcene (AUT)
20.-21. dec.Baltijas kausa 1. posmsOtepe (EST)
28. dec.World Team ChallengeRūpoldinga (GER)
1.-3. jan.Latvijas kausa 1. posmsMadona (LAT)
7.-10. jan.PK 5. posmsOberhofa (GER)
13.-17. jan.PK 6. posmsOberhofa (GER)
14.-17. jan.IBU kausa 1. posmsArbera (GER)
15.-17. janLČ bērniem un jauniešiemAlūksne (LAT)
20.-23. jan.IBU kausa 2. posmsArbera (GER)
21.-24. jan.PK 7. posmsAntholca-Anterselva (ITA)
23.-24. jan.Baltijas kausa 2. posmsHānja (EST)
27.-31. jan.IBU kausa 3. posmsDušņikizdroja (POL)
5.-7. feb.Baltijas kausa 3. posms/Latvijas čempionātsMadona (LAT)
10.-21. feb.Pasaules čempionātsPokļuka (SLO)
13.-14. feb.IBU kausa 4. posmsBrezno Osrblie (SVK)
17.-21. feb.IBU kausa 5. posmsBrezno Osrblie (SVK)
19.-21. feb.Latvijas čempionātsAlūksne (LAT)
26.-28. feb.Latvijas kausa 2. posmsCēsis (LAT)
4.-7. mar.PK 8. posmsNove Mesto (CZE)
28.feb.-7.mar.Pasaules jauniešu un junioru čempionātsObertilliaha (AUT)
10.-14. mar.IBU kausa 6. posmsRidnauna-Valridanna (ITA)
11.-14. mar.PK 9. posmsNove Mesto (CZE)
18.-21. mar.PK 10. posmsHolmenkollena (NOR)
19.-21. mar.Baltijas kausa 4. posmsAlūksne (LAT)

     [+] [-]

, 2020-11-26 11:04, pirms 3 gadiem
Sakiet, ko gribat, bet Vīrere ir nereāli skaista!

  +3 [+] [-]

, 2020-11-26 12:18, pirms 3 gadiem
Garākais raksts SC vēsturē. 🙂
Tā turpināt autor.

     [+] [-]

, 2020-11-26 12:45, pirms 3 gadiem
Virer Doroteja - 158cm, 60 kg.

     [+] [-]

, 2020-11-26 13:50, pirms 3 gadiem
Piekrītu, Dora ir nereāli skaista.

  +3 [+] [-]

, 2020-11-26 15:41, pirms 3 gadiem
Labak paskataties netaa ka izskatas bez 1kg makeup. Gliita jaa, nereali skaista - cmon.

  +3 [+] [-]

, 2020-11-26 16:32, pirms 3 gadiem
Piekritīšu budamankam, Tirila Ekhofa man patīk daudz labāk, tāds dabīgs skaistums.
Marketa Davidova, Hanna Ēberga, Liza Vitozzi arī skaistas.

     [+] [-]

, 2020-11-27 05:43, pirms 3 gadiem
Paldies autoram par Nilsoni,Forsbergu,Ēbergu... Beidzot raksts ar skandināvu uzvārdiem,kuru lasot,nesāk asarot acis.