Kā jau esam pamanījuši pēdējos gados Pasaules čempionātu vaj pasaules kausu vaj pat eiropas kausa posmu protokolos Latvijas sportisti nav atzīmējušies ar stabīlu un elites klases sniegumu, protams izņemot Ilmāru Brici un Madaru Līdumu, lai gan arī ar mainīgām sekmēm. Arī jaunie biatlonisti uzrodas ar jauniešu un junioru čempionātos parādītām labām vietām, bet tad pēkšņi atduras pret 60to 70to vietu un viss. Kādēļ tā un kur meklējama vaina?
Es uzskatu kad liela daļa vainas ir jāuzņemas gan kā biatlona federācijai gan arī sporta skolu treneriem!
Kādēļ federācijai? Jo darbs ko veic manuprāt ir bez jeb kādas sirdsapziņas un entuzijasma, jo tik daudz cildinātos Nagano laikos kad Latvija biatlonā bija saklausāma nu jau ar lielu vārdu netika turpināts iesāktais, netika piesaistīti pietiekami līdzekļi un netika domāts par nākotni! federācijas darbu vis vieglāk salīdzināt var ar distanču slēpošanu. Ja senāk par distanču slēpotājiem varējām dzirdēt tikai pa rajona avīžu slejām, tagad jau ik pa laikam kāds izskrien zem 100fis punktiem, pietam par to visu var sīki izlasīt slēpošanas mājas lapā kur''a ļoti viegli jeb kurš slepot gribētājs var izteikt savu viedokli ko pamana slēpošanas federācija un tūlītēji, ja tas ir kaut kas nozīmīgs ķeerties pie lietas, kamēr biatlona mājas lapā labākaj gadijumā ieliek rezultātus, bet lai reklamētu kaut kur plašāk kādas sacensības vai ieliktu kādu bildi vispār var aizmirst, nerunājot par federācijas atbalstu jauniem biatlonistiem! Jo jauniešu kur nu vēl junioru vecuma talanti no gaisa nekrīt tur ir apakšā jābūt trenera un audzēkņa smagam darbam! Tiko nesen norisinājās pasaules jauniešu un junioru čempionāts biatlonā, man kā biatlona pazinējam sazinājoties ar vienu no dalībniekiem bija intresanti paklausīties šo sacensību aizkulises! Pašiem biatlonistiem pat nebija nosegti visi īzdevumi katram bija jāmaksā ap 100lati lai varētu tur braukt, protams kādam to seca sporta skola, kādam novada dome , bet kādam bija jāsedz pašam! Otkārt no inventāra sportisti nesaņēma gandrīz neko, bet par to kad slēpju smērēšana bijusi kārtībā nevar noliegt! Bet par o ir runa. Runa ir par to kad netiek pietiekami ielikts jauniešos nevis jau junioros kuriem jau gada vai diviem būtu jāskrien pie večiem bet gan jauniešos kuri sāk startēt pasaules mērogā. Par piemēru varu minēt 2008. gada jauniešu čempionātu kur ar ļoti labiem rezultātiem startēja Aleksandrs Švečkovs, Rolands Pužulis, un Oskars Muižnieks, bet divi no šiem sportistiem ir izvēlējušies par labu mācībām jo no federācijas nav nekāda atbalsta, par lai aizbrauktu 2009.gadā uz PČ jauniešiem katram bija jāsameklē 1200lati lai brauktu!!! Pasakiet vai tas ir normāli? Pie tam tajā gadā bija ļoti lielas izredzes atvest pa kādaj medaļai!
Otra problēma ir treneri sporta skolās. Lai gan viņus ar var saprast jo atalgojums nav tas lielākais bet tomēr! Jo ja kādam no treneriem paprasītu kas jūsu tām un tam sportistam ir paradzēt šonedēlas treniņu plānos lielākā daļa nespētu konkrēti atbildēt, kur nu ja vēl paprasītu mēneša vai gada plānu!
Protams katrā lietā var saskatīt daudz nepilnību, bet tādēļ mēģinam saskatīt labo tajā kas mums ir! Sekosim līdzi mūsu biatlonistiem Vankuverā un cerēsim uz to labāko!