Boriss Kolčins: "Pretī nāks biznesa klases komandas"

Dainis Āzens 2017-01-11 18:36

Naktī no svētdienas uz pirmdienu kļuva skaidrs, ka pasaules U-21 čempionāta kvalifikācijas turnīra 2. kārtā iekļuvuši Borisa Kolčina vadītie Latvijas juniori. Atgādināsim, ka Latvija ar 3:0 pārspēja Turciju un Horvātiju, bet ar 0:3 piekāpās Beļģijai, pēc papildrādītājiem ierindojoties divu labāko vienību skaitā no četrām otro vietu ieņēmušajām. Pēc atgriešanās no Horvātijas ar iespaidiem dalījās Boriss Kolčins.

- Sākumā bija domāts, ka uz šo turnīru brauks jauniešu komanda, lai labāk sagatavotos šīs nedēļas Eiropas U-19 čempionāta atlases turnīram. Tomēr Latvijas kausa finālā redzēju, kā uzvarēja jēkabpilieši, kuru rindās Pāvels (Jemeļjanovs. - LVF Informācijas dienests), Edvīns (Skrūders. - LVF Informācijas dienests) un Dāvis (Melnis. - LVF Informācijas dienests) spēlēja pieaugušo volejbolu. Tad radās pārliecība, ka šiem puišiem arī jābrauc.

- Pirmo divu spēļu iznākums ir pārsteigums. Kā norisinājās visas trīs spēles Horvātijā?

- Treniņos redzētie Turcijas un Horvātijas volejbolisti izskatījās slaidi un fiziski spēcīgāki. Arī beļģiem tikai cēlājs un viena pusīte bija īsāki par diviem metriem. Mums nav tik daudz volejbolistu, kas ir sasnieguši divu metru augumu, turklāt abi centrālie spēlētāji bija jaunieši. Tāpēc pretī varējām likt tikai komandas spēli un tehniku.

Pirms pirmā mača vienojāmies, ka jebkuram pretiniekam ir jāparāda, ka cīnīsimies līdz galam. Ja izturēsim līdz pirmajam tehniskajam pārtraukumam, varam cīnīties un cerēt uz ko vairāk.

Protams, ar turkiem bija turnīra galvenā spēle. Pārtraukumā ejot, zaudējām ar 7:8, un turki nobijās! Mums paveicās arī, ka tā bija pirmā spēle turnīrā, un mūs acīmredzot neizpētīja. Bijām pārsteigums. Trešajā setā turkiem jau sākās panika, un tika veiktas maiņas. Šis sets bija vieglāks. Pret Horvātiju jau laukumā devāmies kā kārtējā darba dienā. Tā bija mierīgāka spēle.

Gribējās ko vairāk pret beļģiem, taču varējām cīnīties tikai tehniskajā un fiziskajā ziņā (kaut arī bijām mazāki), jo pa nedēļu nekādu taktiku nesagatavosi. Tikmēr Beļģija bija tā saspēlējusies, it kā puiši divus gadus kopā būtu spēlējuši. Neskatījāmies uz citām grupām un nerēķinājām, kā mums jāspēlē, taču cīnījāmies par katru punktu, jo apzinājāmies, ka tam var būt izšķiroša nozīme labāko noteikšanā starp otro vietu ieguvējiem.

- Kā izdevās sagatavot komandu?

- Par spīti tikai trim treniņiem un divām pārbaudes spēlēm bijām saspēlējušies klubu komandās, un komandas kapteinis Skrūders izcēla labo atmosfēru kolektīvā, kāda valdīja visu nedēļu. Arī man ir prieks, ka pēc vienas nedēļas laba darba ar puišiem izdevās iekļūt otrajā kārtā, jo braucām ar domu cīnīties un, ja nevaram uzvarēt, vismaz mācīties no pretiniekiem.

- Kā gatavosieties 2. kārtas turnīram maija otrajā pusē?

- Plāns vēl tiks pārrunāts ar federāciju. Ja pareizi izmantosim trīs sagatavošanās mēnešus, varam cīnīties arī par vietu tālāk. Tomēr jāsaprot, ka pretī nāks komandas, kuras es saucu par biznesa klases komandām. Beļģiju izjutām uz savas ādas, Polijai ir laba volejbola piramīda... Jāmeklē ieraksti, jāpēta un jācenšas uzzināt par pretiniekiem pēc iespējas vairāk. Tagad mēs nezinājām pretiniekus, un mūs nezināja.

Patika, ka tomēr neesam tik tālu no Eiropas labākajām komandām, kā varētu likties. Un būtu interesanti uzspēlēt arī pret citu kontinentu komandām, piemēram, to pašu Brazīliju.

Izmantotie resursi:
Latvijas Volejbola Federācija