Agris Leitis: "Šveicē vietējie negrib trenēt, jo darbs ir riskants un maz atalgots"

Šveicē pēc sešām aizvadītām kārtām Nacionālās līgas B (NLB) labāko astoņu vienību turnīrā koronavīrusa dēļ finišēja arī Agra Leiša vadītā Kēnicas vienība “edelline Koniz”. Ar 16 punktiem komanda tikai papildrādītāju dēļ ieņēma otro vietu čempionāta pārtraukšanas brīdī. Kēnicas vienību Agris vada trešo sezonu, bet pirmās divas sezonas viņš nostrādāja par trenera palīgu Ēšas klubā “Sm`Aesch Pfeffingen” un izcīnījis divus sudrabus NLA līgā tā brīža Šveices sieviešu valstsvienības galvenā trenera Timotija Lipunera vadībā. Pēc tam Leitis pieņēma piedāvājumu vadīt Kēnicas vienību.

Pirmajā gadā galvenā trenera postenī 2017./2018. gada sezonas beigās Kēnicas klubs “par veciem grēkiem – naudas parādiem un neizpildītiem solījumiem” tika izslēgts no “play-off”, kaut arī pamatturnīrā komanda finišēja septītā desmit vienību vidū. Pēc tam nācās atkāpties uz NLB. “Esam jau panākuši, ka volejbolistes grib spēlēt šajā klubā. Vienubrīd pēc visām uzvarām sākās spēlētāju atplūdi,” uz pozitīvām tendencēm trijos gados klubā norāda Agris. “Tagad jau tas vien ir labi, ka cilvēki nāk uz klubu, ka vecāki ir ieinteresēti. Ir izveidojusies tāda kā kluba volejbola kopiena.”

“Mums ir izveidota kluba piramīda ar NLB klubu, pirmās, otrās, trešās līgas un amatieru vienībām,” atzīmē kluba treneris. “Spēlētājas man tagad ir, un šogad man tik daudz nav jānodarbojas ar komandas komplektāciju. Ja man vēl divas spēlētājas pienāktu klāt, tas būtu ideāli, bet tagad ir labi. Ceru, ka komandas kodols saglabāsies, vismaz tā ir runāts.” Klubs uzsvaru liek uz vietējām volejbolistēm. “Man uzdevums ir trenēt, būt profesionālim, rādīt labu piemēru un, protams, uzvarēt spēles,” par savu sūtību saka Leitis, kuram ir kabatā līgums ar klubu vēl uz trim sezonām. “Un vēlams uzvarēt ar tām meitenēm, ko klubs uzaudzina, pēc iespējas mazāk ņemot spēlētājas no citiem.”

Pat ja kāda spēcīga volejboliste grib spēlēt Kēnicā, Agrim tas vispirms jāsaskaņo ar kluba vadību, vai tas nekaitēs vietējām spēlētājām, jo var gadīties, ka pēc vienas vai divām sezonām volejboliste dosies tālāk, bet vietējais talants tikmēr būs deldējis rezervistu beņķīti. Ventspils lieluma pilsētiņa Kēnica ir cieši saistīta ar valsts galvaspilsētu Berni, atrodoties dienvidos no tās. “Mēs spēlējam uz Bernes/Kēnicas robežas,” faktu, kāpēc Kēnicas vienība savas spēles aizvada kaimiņu pilsētā, skaidro Agris. “Pārbrauc pāri dzelzceļam apmēram 200 metrus, un tur jau skaitās Berne. Zālē ir sadalīti laiki Bernei un Kēnicai.”

Šī “Sporthalle Weissenstein” zāle ir ietilpīgāka par Kēnicā esošo, kurā klubs spēlēja savos ziedu laikos šī gadu tūkstoša pirmajā desmitgadē, kad ar Latvijas spēlētāju palīdzību ne tikai uzvarēja Šveices čempionātā un kausa izcīņā, bet iekļuva arī “Top Teams” kausa finālā. Savukārt svaru zāle “Stade de Suisse” stadionā ir tā pati, kurā trenējas pašreizējie Šveices čempioni futbolā Bernes “Young Boys”.

Paralēli “lielajai” komandai Agris trenē arī kluba 13-14 gadus vecās meitenes, kuras spēlē 4. līgā. Turklāt bez darba Kēnicas klubā Leitis nedēļā vada arī četrus Šveices Volejbola federācijas rīkotās “talantu skolas” treniņus reģiona talantīgākajiem sportistiem. “Šveicē profesionālu Šveices treneru ir maz,” piebilstot, ka tāpat kā Latvijā volejbols turas uz šī sporta veida entuziastiem, vietējās īpatnības skaidro Agris, kurš sieviešu volejbolā iegāja, sava brāļa Jāņa Leiša uzaicināts palīdzēt darbā ar Latvijas sieviešu izlasi.

”Visās NLA komandās ir ārzemju treneri, kam mazliet “brauc jumts”. Šveicē maz kas parakstās uz tik riskantu darbu, ko neprognozējami vari zaudēt un kas ienes uz pusi vai trīsreiz mazāk naudas nekā parasti darbi. Ļoti daudzi treneri Šveicē ir arī sporta skolotāji, kuri vakaros trenē. Profesionāļi ir ārzemnieki vai vietējie kā Timotijs, kuri ir “mazliet ķerti” uz volejbolu.” Starp treniņiem Leitis paspēj iziet laukumā arī pats, šo sezonu aizvadot “VBC Delemont” rindās 1. līgā. Te Agris atslēdzas no ikdienas treniņiem un ir spēlējis visos ampluā, atskaitot vidējo bloķētāju. Tas viņam dod vērtīgu informāciju arī kā trenerim.

Pirmās trīs sezonas Šveicē aizvadījis viens, Latvijas treneris palūdza iespēju būt kopā ar ģimeni, un klubs nāca pretī, piedāvājot lielāku dzīvokli Agrim ar dzīvesbiedri un diviem dēliem. Vecākais dēls Velss, kuram ir 17 gadi, tikai pusotru gadu spēlē volejbolu diagonālā uzbrucēja postenī, pirms tam Latvijā ar labiem panākumiem startējot teikvando. Viņš trenējās un spēlē “VBC Uni Bern” universitātes komandā, bet uz treniņiem ir bijis arī NLB rietumu zonas komandā “Volero Aarberg”. Jaunākā atvase 11 gadus vecais Vesters priekšroku dod basketbolam, kā arī vienreiz nedēļā apmeklē parkūra treniņus.

Darbu lielā transporta firmā ir atradusi arī Agra sieva Diāna, kura nodarbojas ar loģistikas jautājumu risināšanu, bet pirms došanās uz Šveici realizēja projektu “Nepalikt vieniem klusumā”, kas ir atbalsts nedzirdīgām jaunajām māmiņām dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Šogad klubam aprit 50 gadu jubileja. Leitis saka, ka dzirdējis par plānu rīkot jubileju augustā vai septembrī. Ir runāts par jubilejas spēli starp bijušajām viesspēlētājām un pašmāju zvaigznēm, taču daudz ko noteiks tā brīža situācija valstī veselības aizsardzības jomā.

Izmantotie resursi:
Agris Leitis Šveicē jau trešo sezonu kā...