TwitterKāpēc man nepatīk Hārtlijs?
Foto: Mārtiņš Aiše
28. augusta vakarpusē piepildījies visas latvju tautas sapnis: mūsu nacionālajam lepnumam – Latvijas hokeja izlasei atkal ir treneris. Uz pieciem gadiem, kas, protams, ir ideāli. Ar iespēju kopā ar Bobu Hārtliju būt gan 2021. gada pasaules čempionātā Rīgā un vēl pēc gada arī Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Urrā, urrā, urrā!
Otrdien vakarpusē, kad biju kopā ar citiem hokeja žurnālistiem “Kurbada” halles svētkos, draugi iesmēja, lai palasot komentārus pie raksta par Hārtliju. Par žurnālistu Matuli tur diskutējot vairāk, nekā par treneri Hārtliju. Zinoši cilvēki esot izpētījuši, kāpēc man nepatīkot Hārtlijs. Tas noteikti priecē, ka par mani runā – tātad vēl esmu dzīvs! Lūk, ko zinoši cilvēki uzzinājuši, dzirdējuši, redzējuši, sapratuši utt. Atvainojos, ka maksas sadaļā “Vienos Vārtos”, bet, vai tad laikā, kad vidējais latvietis uz papīra mēnesī saņem 927 eiro, daži eiro pensionāra Matuļa atbalstam būs trieciens hokeja virtuves pārzinātājiem. Tālāk daži citāti.
Argonauts
Matulim nepatīk Hārtlijs kā LR valstsvienības treneris - tas lien kā āža kāja ārā no vairākiem Matuļa textiem medijos kopš Boba nolīgšanas pag sezonā - un šīs antipātijas jātamas arī šajā TVNETa blogā.
zaipis
Matulim patiktu labāk kāds no exPSRS...
Argonauts
tieši tā - postpadumjo laiku treneri, ar kuriem čempī vai citā laikā var kopā kārtīgi iešmigot un "no pirmajām rokām" uzzināt un publicēt karstos jaunumus vai baumas.
Neputns
Mjā, Bobs tiešām neatstāj tāda cilvēka iespaidu, kas "ar savējiem" ietemps aliņu un padalīsies ar insaidera info... Bobs laikam ar Matuļkungu kopā nav gribējs tempt aliņus.
Banss
Matulis Hartliju nosauca par labāko treneri, kurš šeit trenējis. Tur ir cits zemteksts, tas nav pret treneri, bet vnk par to, ka mums to pasniedz spožāku, nekā patiesībā (līguma nosacījumi)
hokejists1188
Kā Kira būtu teicis, mans draugs Matuļs Jānis necieš Hartlij Bob, jo tas viņam palūdza atstāt spēlētāju ģērbtuves!
hokejists1188
Jā, neatceros, kurš šito izpļāpāja, bet Hartlijs it kā neesot laidis Matuli iekšā ģērbtuvēs Ķelnē, tādēļ viņš ar tādu saskābušu ģīmi klausījās Pučes slavinājumus Hartlija virzienā!
als
Nevarēs kopā ar izlases treneri (-iem) dzert PČ laikā? Tantes tirgū runā, ka ar citiem mūsu pašu kadriem, kas arī bija izlases treneri, Matulis ir mēdzis iešmigot PČ laikā! Ar Hartliju acīmredzot tāda "ekstra" ies secen, jo Hartlijs viņam nav "čoms" un Jankam laikam tas ne visai patîk! Citādus reālus (nevis izdomātus) iemeslus "nepatikai" es nevaru atrast....
Banss
Es lasu visus Matuļa rakstus netā, arī rakstus un komentārus VV. Nekur neesmu manijis vēršanos pret Bobu. Tik plika tiršana par kaut kādu dzeršanu.. VV ir lieliska iespçja pajautāt viņam pašam, nevis kaut kādu izdomātu kuiņu dzīt.
als
Nu tad ej un pajautā! Un VV viņš Tev kā labam čomam "liekot roku uz sirds" visu izstāstīs, kā bija neko nepiepuškojot un nesagrozot! Izdomāta vai neizdomāta kuiņa, lai tas paliek manā ziņā, bet fakts ir tāds, ka Matulim kā sovjetofīlim "čomu būšana"(vai nebūšana) ar treneriem bieži vien atspoguļojas arī viņa “daiļradē”.
Atbildēšu, tautu informējot pa punktiem.
1. Diemžēl nevienā PČ nav izdevies sadzert vai kopā izdzert pat alus kausu ar kādu no izlases tā laika aktīvajiem treneriem. Treneriem PČ ir savs darbs, žurnālistiem – savs un nav īsti laika, kad kopā iešmigot. Un nav jau treneru un žurnālistu attiecības tik ciešas, lai žurnālists speciāli ietu uz viesnīcu, kur dzīvo komanda, vai treneris nāktu pie žurnālista, vai arī abām pusēm būtu neatvairāma vēlme kopā iešmigot neitrālā teritorijā. Vismaz Latvijas izlasē tā nenotiek. Varbūt 1993. gadā Bledā Mariss Andersons bija pie Helmuta Baldera galda, bet citu gadījumu manā atmiņā nav. Jā, 1996. gadā Eindhovenā pēc tikšanas A grupā, kopā ar Juriju Agureikinu izdzērām katrs pa diviem alus kausiem, bet Gurķis nebija treneris.
2. Par iešanu Latvijas izlases ģērbtuvē. Esmu tur bijis vienu reizi – 2000. gadā pēc spēles ar Čehiju, kad mūsējiem PČ bija beidzies un visi Latvijas žurnālisti, kuri gribēja intervēt kādu no spēlētājiem, tika aicināti uz ģērbtuvi. Bet tas jau bija pēc PČ beigām. PČ laikā žurnālistam, ja vien viņam kāda pārpratuma dēļ nav iedota akreditācijas karte ar piekļuvi ģērbtuvei, tur netiek. Otro reizi ģērbtuvē biju 2008. gadā pēc KHL pirmās spēles Habarovskā. Citkārt no ģērbtuvēm vairos. Man kā padomju laikos augušam žurnālistam ir iepotēts, ka ģērbtuve ir komandas svētvieta, kur liekiem purniem nav ko darīt. Negāju iekšā pat jaunajā Latvijas izlases ģērbtuvē, kad pavasarī presi tur aicināja. Nu nav tas manā gaumē.
3. Diemžēl PČ Ķelnē bija pirmais, kur nebiju, līdz ar to Hārtlijam nebija iespējams ne ar mani kopā iekost (Bobs praktiski alkoholu nelieto), ne arī mani no kaut kurienes izraidīt.
Bet tagad par to, kāpēc man patīk vai nepatīk Hārtlijs?
Principā man Bobs kā treneris un cilvēks ļoti patīk. Atvērts pasaulei, vienmēr smaidīgs, var pajokot, bet pats galvenais – ir sava aroda speciālists. Pagaidām vienīgais Latvijas izlases treneris, kurš kā treneris izcīnījis Stenlija kausu. Sandis Ozoliņš ir pirmais spēlētājs ar Stenlija kausu Latvijas izlasē, varbūt kādreiz būs arī izlases galvenais treneris. Bet tas tikai pēc Pekinas...
Man kā augstskolā filozofiju studējušam PRINCIPĀ ir nepieņemami, ja kādu cilvēku glorificē un absolutizē. Kā nu jau kādu pusgadu tas notiek ar kanādieti Hārtliju. Kurš ir ne tikai labs treneris, bet arī gudrs pedagogs un cenšas savas zināšanas nodot... Kam tad? Man iznāk, ka stulbajiem Latvijas treneriem, kuri neprot iemācīt ne slidot, ne pareizi nūju turēt un vispār neko neprot. Jo pēc katra treniņa kāds spēlētājs stāsta, ka Hārtlijs mācījis tādas lietas, par kurām viņš neko iepriekš nav dzirdējis. Dažādus hokeja sīkumus. Var jau būt, ka šī paaudze tiešām neko tādu nav dzirdējusi, bet varbūt tas ir arī tāpēc, ka... nav pratuši klausīties. Cik man – nehokejistam – nācies dzirdēt, tad dažādas hokeja nianses (arī manam dēlam Haraldam) ir mācījis Gunārs Krastiņš, labākais junioru audzinātājs padomju laika beigās un pēc tam, Māris Baldonieks, kurš gandrīz katrā sarunā uzvēris, ka “hokejs sastāv no sīkumiem”, Leonīds Beresņevs. Esmu redzējis, kā vārtpriekšā jaunos un ne tik jaunos dresējis Oļegs Znaroks, Harijs Vītoliņš, Aleksandrs Kerčs, Aleksandrs Beļavskis, arī Helmuts Balderis neatkarības pirmajos gados. Pavasarī, kad izlase sāka gatavošanos PČ, Hārtlijs pirms viena no treniņiem palūdza, lai Aleksandrs Cicurskis aiziet un kaut ko pasaka mūsu izlasei. Jo Amerikā – arī no Nila Semjonova – daudz dzirdējis par Cicurski, par treneri, kurš iemācījis tik labi slidot Semjonovam, kurš... Hārtlija vasaras nometnēs Kanādā kanādiešiem (un citiem) māca slidošanu. Nu, lūk! Glorificējot Hārtliju, mēs, gribot negribot, noniecinām paši sevi. Kaut nemaz neesam tādi muļļas un neprašas. Par ko liecina Latvijas izlases vietas pasaules čempionātos un piedalīšanās četrās olimpiskajās spēlēs. Par ko liecina mūsu treneri Krievijas (!!) izlasē – Znaroks, Vītoliņš, KHL klubos – Artis Ābols, Pēteris Skudra, Viktors Ignatjevs. Citi mūs atzīst, bet mēs paši sevi noliedzam. Glorificējot Hārtliju. Kas man principā ir nepieņemami.
P. S. Kad Bobs atkal būs kopā ar mums, es viņa priekšā, protams, paklanīšos. Jo viņš tiešām ir ļoti labs treneris. Kurš jokojot sola mācīties latviešu valodu. Lai saprastu manas videointervijas. Tas, protams, izklausās kā joks, bet pēc intervijas ar KHL tiesnesi Andri Ansonu, Hārtlijs vaicājis LHF preses sekretāram, kas tas esot par KHL hokejistu, kuru viņš vēl nepazīstot, bet Matulis intervējot.
P. P. S. Principā man nav nekas iebilstams, ja par mani baumo. Tad jūtos gandrīz tikpat nozīmīgs kā mans vecais draugs Kirovs Lipmans.
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Vai tiešām tas, ka Hartlijs Bukartu&Co pirmo reizi iepazīstinājis ar noteiktām hokeja gudrībām, kaut kādā veidā atceļ vai ir pretrunā ar to, ka vietējie treneri gadu gaidā ir iepazīstinājuši ar virksni citām hokeja gudrībām?
Izskatās, ka problēma ir nevis pēc būtības, bet ar pašapziņu un pašvērtējumu. Tieši tāpēc arī Hartlijs ir vajadzīgs.
[+] [-]
Tas man šķiet arī ir tas, ko vēlas pateikt daudzi komentētāji forumos.
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
1.Čempionātā izlase nesasniedza neko tādu īpašu palika praktiski kur parasti
2.Vairāk izskatās ka tas vis uzspēlēts arī no LHF redz kādi mēs un kādu mēs treneri dabūjuši. Kaut kā taču jāpasniedz ka re ko mēs te sadarījuši,labāk nekā iepriekšējie.
3.Hārtlijs treners no Amerikas kuram no bērnu kājas māca būt komuinikablam un smaidīt ja pat sūdos stāvi,un Amerikā galvenais ir naudas apjoms.
4.Spēli pret ASV čempionātā zaudēja tieši Hārtlijs un ne komanda ,ja kāds varbūt pamanīja tad otrajā periodā Indrašis skrēja uz pretinieka vārtiem a paskriet ta vairs nevar vispār un komandas liela daļa vairs paskriet nevarēja.Nhl taktika laikam būs pie vainas.
5.Interesanti kāpēc tik ļoti izcilam trenerim nav NHL līgums un pat ne AHL???
6.Jautājums pēc visa šitā cirka cik ta beigās Hartlijam būs alga....domāju 500000 un uz augšu par 1gadu
7.Ko par šo naudu varētu izdarīt...Panemt savu treneri un vasarā kad čali sāk gatavoties sezonai, LHF noorganizē treniņus izlasē spēlējošajiem un un nākotnes rezervēm ar lediem 2x diena trenažieru zāli ,fizioterapētiem un tā tālāk ,'Tas būtu reāls iegūldijums spēlētājos.Nevis šovā pa treneri.
+2 [+] [-]
Kāpēc tāda līmeņa speciālists joprojām ir bez darba ZA, un arī Eiropā pagaidām nav nekā konkrēta.
Vai šo naudu (lielu daļu no tās), kura tiek izlietota par šāda līmeņa trenera noalgošanu, nebūtu labāk novirzāma bērnu un jauniešu hokejam, kurš ir mūsu hokeja pamatu pamats, un hokejs vairs nebūtu turīgo vecāku bērnu sporta veids, bet pieejams daudz plašākām iedzīvotāju bērnu masām?
+3 [+] [-]
Nē, nebūs! Nebūs Hartlijs šis ''Laimes lācis'', un nebūs arī 10 hartliji šie lāči. Nebūs tāpēc, ka viņ(iem)am nav dots pārveidot sabiedrību, kura ir kodēta 2-3 paaudzes. Kodētas uz procesu, un nevis rezultātu. Pārāk dažādos audzināšanas, izglītošanās un sabiedrības domas apstākļos mēs esam auguši. Vel jāpaiet vismaz 2-3 paaudzēm, ja ņemam par atskaites punktu 25 gadus vienai paaudzei, kuras savā domāšanā būs līdzīgi mūsu iedomāto ''Laimes lāču'' domāšanai un pasaules lietu kārtību uztverei. Diemžēl, bet ātrāk nu nekādi, jo mūs tuvākos pēctečus joprojām kodē visādi fuņveidīgie, kuri stāsta, ka galvenais ir process, un nevis rezultāts.
Jānis Matulis spiež uz nacionālām jūtām un kadriem, kas pēc būtības nav slikti, bet........slimnieku nevar izārstēt ārsti, kuri paši slimo ar to pašu slimību ar kuru slimo viņu pacienti, un kuru (slimību) šie ārsti neprot izārstēt paši sev. Un nevar izārstēt tāpēc, ka šo slimību var izārstēt tikai un vienīgi laiks (ilgs laiks), kuras laikā pilnībā mainās lielākās daļas sabiedrības domāšana un dzīves uztvere.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]