Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Freimanis

Beidzu spēlētāja karjeru. Gribu būt treneris 1. daļa. Futbols

Beidzu spēlētāja karjeru. Gribu būt treneris 1. daļa. Futbols
Vitālijs Astafjevs, Andrejs Piedels un Marians Pahars pārstāvēja Latviju "Euro 2004", bet pirms dažiem gadiem veidoja valstsvienības treneru štābu.
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Profesionāls atlēts līdz karjeras beigšanai parasti savā sporta veidā ir pavadījis lielāko dzīves daļu. Cilvēks ir pieradis pie ikdienas ritma, un lauzt šo rutīnu nav viegli, tādēļ daudzi sportisti pēc karjeras beigām vismaz izmēģina sevi trenera arodā. Aplūkojot trīs populārākos komandu sporta veidus, pamēģināsim saprast, kas jāpaveic, lai sportists pēc karjeras beigām kļūtu par treneri. 1. daļā par futbolu.

Līdz pat 2018. gadam bijušajiem futbolistiem bija iespēja uzreiz pretendēt uz B-UEFA licenci jeb trešo augstāko kategoriju. Taču no šī gada arī bijušajiem futbolistiem ir jāsāk ar C-LFF licences iegūšanu, jo iepriekš pierādījies, ka, neiegūstot zemāko no kategorijām, treneriem trūkst fundamentālu zināšanu, tādēļ viņi paši atzīst vajadzību pēc C-LFF licences kursiem. "Šajā pavasarī nolemts nodalīt bijušos futbolistus un pārējos pretendentus. Pirmie kursus sāks martā, bet otrie aprīlī, un šo divu grupu programmas mazliet atšķirsies," atklāj LFF Izglītības nodaļas metodiķis Kirils Buravcevs.

C-LFF licence nav tas pats, kas trenera C kategorijas sertifikāts, un ļauj strādāt tikai Latvijas teritorijā. Ar šo kategoriju treneris var strādāt par asistentu 2. līgas komandā, kā arī trenēt bērnus vecumā līdz 12 gadiem. B-UEFA licence dod iespēju strādāt arī citās Eiropas valstīs, būt par galveno treneri 2. līgā un asistentu 1. līgā un jauniešu izlasē, kā arī trenēt bērnus un jauniešus vecumā līdz 16 gadiem. Šeit gan ir maza atkāpe - ja futbola skolai ir akadēmijas statuss, tad tā par treneriem vēlas redzēt speciālistus ar A-UEFA licenci.

Buravcevs piebilst, ka no 2019. gada 1. janvāra uz B-UEFA licenci varēs pretendēt tikai ar trenera C kategorijas sertifikātu. To var iegūt persona, kura pēdējo piecu gadu laikā apguvusi Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.

A-UEFA licence nodrošina iespēju strādāt citās Eiropas valstīs, būt par galveno treneri 1. līgas komandā un asistentu Virslīgas komandā. Tāpat ar A-UEFA licenci speciālists var strādāt par galveno treneri jauniešu izlasēs līdz U21 vecumam, kā arī par asistentu U21 un nacionālajā izlasē.

Visaugstākā kategorijas ir PRO-UEFA licence, ar to treneris var vadīt arī "Barcelona" vai Madrides "Real". Šajā kategorijā līdz šim Latvijā jau bijuši divi izlaidumi (2014. un 2017. gadā), bet no šī gada kursi papildināti ar vēl 125 mācību stundām. Virslīgā par galveno treneri var strādāt tikai ar PRO-UEFA licenci, taču pastāv arī izņēmums. Ja galvenais treneris ar komandu uzvarējis 1. līgā, tad viņš nākamajā sezonā var strādāt ar komandu arī Virslīgā. Taču viņam obligāti jāiestājas PRO-UEFA licences iegūšanas kursos. Šādā situācijā pirms iepriekšējās sezonas bija "Babītes" galvenais treneris Mihails Miholaps.

Bijušajiem futbolistiem tomēr ir viena gana būtiska priekšrocība. Ja pārējiem līdz nākamās kategorijas kursiem ir jānostrādā divi gadi, tad bijušie futbolisti martā var uzsākt, piemēram, C-LFF licences kursus, bet, tos nokārtojot, jau augustā pretendēt uz B-UEFA licenci. Licences ir derīgas trīs gadus, pēc šī laika perioda ir jāveic resertifikācija. Līdz šim resertifikācijai bija nepieciešams šo trīs gadu laikā apmeklēt seminārus ar 36 mācību stundām, bet no 2018. gada šis skaits samazināts līdz 24 stundām. LFF Izglītības nodaļas metodiķis gan norāda, ka realitātē treneri trīs gadu laikā vidēji semināros pavada pat 100 stundas.

Latvijas Sporta federāciju padomes Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas vadītājs Egils Puriņš piebilst, ka futbola speciālisti pagaidām nevar pretendēt uz trenera A kategorijas sertifikātu, jo nespēj izpildīt vienu no kritērijiem, kas paredz, ka pēdējo piecu gadu laikā jābūt sagatavotām komandām vai sportistiem, kuri startējuši Latvijas izlases komandas sastāvā un uzrādījuši rezultātus, kas atbilst augsta līmeņa rezultātu noteikšanas kritērijiem. Futbola gadījumā tam būtu nepieciešama kvalificēšanās Eiropas čempionāta finālturnīram, Pasaules kausa finālturnīram vai olimpiskajām spēlēm. Vienlaikus ir skaidrs, ka futbola aprindās ievērojami lielāka nozīme ir PRO-UEFA licencei, nevis trenera A kategorijas sertifikātam.

Bijušais Latvijas izlases futbolists un pašreizējais JDFS "Alberts" galvenais treneris Arturs Zakreševskis B-UEFA licenci nokārtoja pirms desmit gadiem. "Tolaik klubs piedāvāja segt izmaksas, turklāt kā futbolists vēl varēju uzreiz pretendēt uz B-UEFA licenci. Pirms sezonas ar klubu bija vienošanās - ja varēšu pilnvērtīgi trenēties, tad spēlēšu, bet, ja traucēs veselības problēmas, būšu galvenā trenera palīgs. Tolaik augstākā licence Latvijā bija A-UEFA, tādēļ ar B-UEFA licenci varēju strādāt par Virslīgas komandas galvenā trenera asistentu."

Zakreševskis atzīst, ka lielas grūtības nokārtot eksāmenu nav bijušas, taču pārejai no profesionāla futbolista uz trenera amatu bija nepieciešams laiks adaptācijai. Pirmos pāris mēnešus Arturs darbojies tikai kā trenera palīgs, līdz beidzot sācis ar 13-14 gadus vecajiem puišiem strādāt atsevišķi. Trīs gadus vēlāk viņš kopā ar Marianu Paharu, Andri Rihertu un Daini Kazakēviču ieguvis A-UEFA licenci, tomēr ar to bija par maz, lai pretendētu uz darbu Rīgas Futbola skolā, kas saņem finansējumu no valsts. "Tobrīd sapratu, ka agri vai vēlu, bet būs nepieciešams arī trenera C kategorijas sertifikāts. Šobrīd šādas prasības saviem treneriem izvirzām arī JDFS "Alberts"."

LICENCES IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI

Licences veidsKursa ilgumsNodarbību formātsMaksa
C-LFF120 stundas14 nodarbības pa 8 stundām reizi nedēļā300 EUR
B-UEFA160 stundas4 sesijas pa 4 dienām500 EUR
A-UEFA180 stundas5 sesijas pa 4 dienām1000 EUR
PRO-UEFA420 stundas12 sesijas pa 4-5 dienām4000 EUR (ārzemniekiem 8000 EUR)

LATVIJAS IZLASE "EURO 2004". Šībrīža vidējais vecums - 42,61 gads

SpēlētājsPašreizējā darba vietaLicenceKategorija
Vitālijs ASTAFJEVSRiga FC jauniešu trenerisPRO-UEFA
Oļegs BLAGONADEŽDINSSK Super Nova bērnu trenerisA-UEFA
Imants BLEIDELISRīgas Futbola skolas struktūrvienības Futbola Centrs "Rīga" vadītājsA-UEFA
Aleksandrs ISAKOVSBFC Daugavpils valdes loceklis; Daugavpils Sporta pārvaldes vadītājs; LFF Klubu sacensību komitejas priekšsēdētājs un valdes loceklisC-LFF
Aleksandrs KOLIŅKOšobrīd treneris bez darbaPRO-UEFA
Igors KORABĻOVSJFC Skonto galvenais trenerisA-UEFA
Juris LAIZĀNSFK Krasnodar skauts (Krievija)
Valentīns LOBAŅOVS
Mihails MIHOLAPSFK Jelgava-2 galvenais trenerisA-UEFA
Marians PAHARStreneris šobrīd bez darbaPRO-UEFA
Andrejs PAVLOVSjoprojām spēlē (Virslīga)
Andrejs PIEDELSRiga FC vārtsargu trenerisB-UEFA
Andrejs PROHORENKOVSFK Ikšķile bērnu trenerisB-UEFA
Jurģis PUČINSKISFK Ventspils jauniešu trenerisPRO-UEFA
Vīts RIMKUSjoprojām spēlē (Latvijas 2. līga)
Andrejs RUBINSFK Ikšķile bērnu trenerisB-UEFA
Māris SMIRNOVSFK Ventspils trenerisA-UEFAB
Igors STEPANOVSLatvijas U17 izlases galvenais trenerisA-UEFAB
Andrejs ŠTOLCERStreneris/aģentsPRO-UEFA
Māris VERPAKOVSKISFK Liepāja prezidents; LFF viceprezidents un valdes loceklis; Elites futbola attīstības komitejas; Klubu sacensību komitejas priekšsēdētāja vietnieks
Artūrs ZAKREŠEVSKISJDFS Alberts galvenais treneris; LFF Jaunatnes futbola komitejas priekšsēdētājs; Klubu sacensību komitejas loceklis un valdes loceklisA-UEFAC
Mihails ZEMĻINSKISSaeimas deputāts; LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas loceklis; LFF Jaunatnes futbola komitejas priekšsēdētājs; Klubu sacensību komitejas loceklis un valdes loceklisPRO-UEFA
Dzintars ZIRNISDinamo Rīga trenerisB-UEFA

, 2018-01-31 08:51, pirms 6 gadiem
nezināju, ka tik daudzi Euro2004 varoņi ir palikuši futbolā. Pozitīvi, jo šiem džekiem ir kaut kāda autoritāte apkārtējo acīs, atšķirībā no lielā vairuma mūsu futbola darboņu.
, 2018-01-31 14:54, pirms 6 gadiem
paldies, tiešām interesants raksts.
, 2018-01-31 15:31, pirms 6 gadiem
licenžu izmaksas ir tiešām augstas. kurš katrs to nevar atļauties.
, 2018-01-31 21:49, pirms 6 gadiem
Neslikti kā Dzintars Zirnis no futbola uz hokeju pārgājis
, 2018-02-01 11:21, pirms 6 gadiem
It kā tik daudz Euro2004 futbolistu joprojām ir futbola virtuvē, bet bardaks kā ir tā ir.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.