Labākais uzbrucējs? Bļugers un Girgensons

Viss iepriekš teiktais attiecas kā uz Rūdolfu Balceru un Rodrigo Ābolu, tāpat uz Mārtiņu Dzierkalu un Frenku Razgalu, Miku Indraši un pat Lauri Dārziņu. Kā likums, mūs hokeja uzbrucēji nespēj aizvadīt divas, trīs un četras ļoti labas sezonas pēc kārtas. Kā likums: ja iepriekšējā sezonā viss gājis no rokas, tad nākamajā gaidāma zebras melnā strīpa. Visi cerējām, ka pēc ļoti rezultatīvās sezonas zviedru elites līgā mazais Ābols ielēks NHL bez lielām problēmām. Jo zviedru hokejs taču no Eiropā spēlētā esot vistuvāk NHL. Bet Rodrigo ir problēmas pat NHL priekškambarī – AHL... Pēc izcilas sezonas Rīgas “Dinamo”, kur droši vien sava loma bija Metjū Majonem un Linusam Videlam, šajā sezonā kaut kur pazudis Lauris Dārziņš. Nē, nē, tepat jau viņš Rīgā vien ir, bet tas i ne tuvu nav pērngada vai pasaules čempionāta Lauris. Bet varbūt nav pareizi pieprasīt, lai kāds spēlētājs dragā desmit sezonas kā Ovečkins vai Krosbijs. Jo tad jau viņš nebūtu te, bet tajā lielajā līgā. Bet nu gan - pusotra duča mūsu labāko uzbrucēju.

1. (3.) Teodors Bļugers “Penguins” (NHL)

Teodors Bļugers gada beigās godam nopelnīja Latvijas žurnālistu atzinību, “Latvijas Avīzes” aptaujā kļūstot par Latvijas 2019. gada labāko hokejistu. Arī Pitsburgas pingvīnos savā otrajā gadā Tedis ir daudz ciešāk ielicis kāju NHL kluba durvīs. Mūsu labākais centra uzbrucējs. Nezinu, kā “Penguins”, bet Latvijas izlasē pie Boba Hārtlija no Bļugera neesmu pamanījis attieksmi: es taču esmu no NHL! Jāspēlē trešajā maiņā, OK. Laidīsiet vairākumā, ļoti labi. Cilvēks gudrāks var kļūt augskolā, bet inteliģence nāk no ģimenes.

2. (8.) Zemgus Girgensons “Sabres” (NHL)

Laiks tiešām skrien vēja spārniem – Zemgum šī jau ir septītā (!) sezona NHL. Ko Latvijā dažs hokeja patērētājs nenovērtē. Ka Girgensons ir stabila NHL vērtība. Jā, nu – 5. janvārī jau sasniedzis 26 gadu vecumu. Bufalo spēlējis piecu galveno treneru uzraudzībā (Rolstons, Nolans, Bilsma, Hauslijs, Krīgers), Zemgus kopā ar “Sabres” vēl nekad nav spēlējis Stenlija kausā. Varbūt septītajā sezonā, kad Zemgum trāpījies ļoti sakarīgs treneris – Ralfs Krīgers, kurš ilgus gadus vadīja Šveices izlasi. Nezinu, Krīgera iespaidā, bet nu latvietis atkal ripas vārtos met no gaisa, mazākumā, tukšā būrī, jau saniedzot savas karjeras otro labāko rezultātu ripu mešanā. 15 arī nav tik tālu.

3. (5.) Kaspars Daugaviņš “Spartak” (Maskava, KHL)

Lai gan rudens pusē tika baumots, ka “Spartak” grasās šķirties no Kaspara, mūsējais ir zirgā, viņš ir rezultatīvākais komandā, par ko pēc sezonas pienākas bonusi. Daugaviņš ir “Spartak” vilcējs, Oļegs Znaroks viņam uzticas un nebūšu pārsteigts, ja Gagarina kausā spartakieši tālu tiks. Daugaviņš – labākais mūsu uzbrucējs ārpus NHL.

4. (1.) Lauris Dārziņš DR, KHL

Skaidrs, ka “Dinamo” 19/20 bija šuncīgāks par “Dinamo” 20/21, un dažs varbūt iebildīs, ka Dārziņš – DR kapteinis – šajā topā ir par augstu. Vēl atlikušas 14 spēles, lai kaut mazliet tuvotos pērngada izcilajiem cipariem (18+26). Bez Videla un Majones kaut kas pazudis arī Dārziņa spēlē, bet man liekas, ka potenciāls viņam ir. Jā, mazliet varbūt pietrūkst trakuma, kas bija pasaules čempionātā Bratislavā, bet... Cik gan ilgi var trakot, bet varbūt arī Dārziņš piemirsis Ankipāna shēmas.

5. (9.) Mārtiņš Karsums “Spartak” (Maskava, KHL)

Karsums ir vēl viens no Znaroka brigādes spēlētājiem. Īsts cīnītājs, viens no Oļega mīļākajiem uzbrucējiem. Kaut arī bijušais spartakietis Koževņkovs reti palaiž garām iespēju, lai nenorādītu, ka Daugaviņš un Karsums vairs nav tie, kas pirms dažiem gadiem, abi joprojām ir “Spartak” atslēgas spēlētāji.

6. (4.) Rūdolfs Balcers “Senators” (NHL)/”Senators” (Belevila, AHL)

Mums Rūdolfs ir zvaigzne, Otavas “Senators” – viens no visiem. Ja turklāt vēl komandai zaudējumi krājas rindiņā... Balceram vien pašam ir jāizkaro vieta pirmajās divās maiņās un vairākumā. Ja pirms sezonas sākuma nebūtu savainojuma. Fārmkluba rezultativitātes rekordi, protams, ir laba lieta, bet ne jau tos Rūdis grib sasniegt savā otrajā NHL sezonā. Nule, ar Balceru sastāvā lielie “senatori” zaudēja devīto spēli pēc kārtas un, visticamāk, Stenlija kausā netiks. Žēl, ka Rūdis arī neko nemet...

7. (14.) Roberts Bukarts “Vitkovice Ridera” (Ostrava, Čehija)

Pērn Roberts Bukarts sabija pat divu Čehijas klubu sastāvos (“Ocelari”, “Sparta”), taču sezona viņam nebija labākā Čehijā (7+19). Bukarts čehu hokejā tomēr vairāk kotējas kā metošs uzbrucējs, un Prāgas “Sparta” uzskatīja, ka ar to (14 spēlēs 2+5) ir par maz, tāpēc nu Roberts spēlē Ostravā, kur izīrēts “Vitkovice” vienībai. Un jau pārsniedzis pērngada punktu normu. Pat izlaižot piecas no 35 spēlēm, Roberts ir izteikts kluba punktu līderis. Sliktā ziņa ir tā, ka “Vitkovice” (37) kopā ar Ļitvinovu (36) un Pardubici (35) aizņem pēdejās trīs vietas 14 komandu konkurencē.

8. (7.) Ronalds Ķēniņš “Lausanne HC” (Šveice)

Lai gan vasaras sākumā bija runas, ka Ķēniņš varot (gribot?) atgriezties NHL, Vinipegas “Jets” sastāvā vismaz pagaidām viņa nav. Toties Lozannā, kas šobrīd ir Šveices čempionāta piektais klubs, latviešu malējā uzbrucēja spēks un enerģija lieti noder. Ir jau līgums arī uz nākamo sezonu.

9. (2.) Miks Indrašis “Dinamo” (Maskava, KHL)

Indrašim šajā sezonā Maskavā neiet. Savainojumi, laikam jau kādi četri, turklāt pirms Jaunā gada Maskavas “Dinamo” nopirka sesto leģionāru- somu uzbrucēju Pulkinenu. Kas nozīmē, ka viens no viņiem katrā spēlē netiek pieteikumā. Janvāra pirmajās sešās spēlēs tas bija Miks... Kā par nelaimi, vai laimi klubam – ļoti rezultatīvi spēlē maskaviešu pirmais piecnieks – slovāku aizsargs Čajkovskis (7+20), somu aizsargs Hietanens (13+19), zviedru uzbrucējs Petersons (16+22), krievs ar Čehijas pasi Jaškins (22+19), bet centrā Šipačovs (15+40), kluba trīs rzeultatīvākie uzbrucēji un abi rezultatīvākie aizsargi. Pērn, kad maiņā ar Miku bija Šipačovs un Kagarļickis, punkti it kā paši krājās. 2020. gadā Miks aizvadījis vienu spēli (no 7)...

10. (-) Deniss Smirnovs “Servette” (Ženēva), NL, Šveice

Denisam rit sestais gads Šveices hokejā un viņš ir spēlētājs ar Šveices hokejista licenci, proti, Šveices čempionātā neskaitās ārzemnieks. Mūsu cilvēks, bet par hokejistu tomēr nobriedis Ženēvā. Kur trenēts un audzināts plānveidīgi, NLA jeb NL hokejā iekožot tikai šajā sezonā. Un uzreiz “Servette” kluba pirmās maiņas centrā! Tur, kopā ar NHL rūdītajiem Fēru (700 spēles NHL) un Vingelu (500), Deniss arī savāca savas statistikas lielāko daļu, 5+10 ir sestie punkti klubā. Šobrīd 3. maiņas centrā, bet vienalga pamanīts un ievērots gan klubā, gan Latvijas izlasē, kur ir iekritis Boba Hārtlija acīs. Radošs centra uzbrucējs. Līgums ar Ženēvu līdz 2022. gadam.

11. (12.) Rihards Bukarts “DEG” (Diseldorfa, Vācija)

Pērn Rihards spēlēja Vācijas līgas (DEL) vājākajā klubā Šveningenā, taču sezonas beigās kļūsot par paša nemetošākā DEL kluba piekto rezultatīvāko spēlētāju (9+13), godam nopelnot līgumu Diseldorfas DEG. Jau pussezonā... Diseldorfā, kas tikai pēc nosaukuma skaitās ciems, mazais Bukarts vēl nav pirmo divu maiņu uzbrucējs, taču ar gana pieklājīgu spēles laiku (12:59), tajā nopelnot kluba astotā uzbrucēja statistiku (7+6). Pagaidām diezgan izteikts enerģijas spēlētājs. Kādi Vācijā un arī Latvijas izlasē tiek novērtēti.

12. (11.) Miķelis Rēdlihs DR, KHL

Rīgas “Dinamo” šājā sezonā tikai divi spēlētāji laukumā bijuši visās 48 spēlēs. Viens ir Kārters Eštons, otrs – Miķelis Rēdlihs. Priecē, ka veselība turas. No pērnās sezonas cipariem (7+16) Miķelis gan pagaidām atpaliek, taču vēl ir 14 spēles. Miķelis ir vienīgais no visiem DR spēlētājiem, kurš šajā sezonā pozitīvs divos rādītājos: uzvarētajos/zaudētajos mikromačos (18-12) un laukumā pavadītajā laikā visas komandas gūtajos/zaudētajos vārtos (31-25). Gribētos jau lai pats arī met vairāk iekšā.

13. (6.) Rodrigo Ābols “Thunderbirds”,AHL/”Swamp Rabbits” (Grīnvila,ECHL)

Vismaz pagaidām Rodrigo ir grūtības ar AHL iekarošanu. Ja pērn Rodrigo zviedru virslīgā iemeta 18 ripas, kas bija piektais labākais rādītājs visā līgā, tad rudens Amerikā un nu jau arī ziema rit ar pielāgošanās likstām. Pabijis arī ECHL, mazais Ābols tikai 16 mačos bijis pieteikts AHL, tajos gūstot tikai vienus vārtus. Pa vārtiem kopumā metot 25 reizes.

14. (13.) Gints Meija DR,KHL

Gints Meija ir vienīgais Rīgas “Dinamo” spēlētājs, kurš divpdsmit gadu laikā nekur citur KHL nav spēlējis. Tikai Rīga, tikai “Dinamo”. Nekad nav bijis starp topa metējiem, arī šogad ierastā norma – pieci vārti jau sasniegta, līdz vārtu rekordam (9+6) un punktu rekordam (5+11) vēl pietrūkst.

15. (-) Haralds Egle “Golden Knigts” (Klarksona), NCAA

NHL hokeja zinātāji teic, ka Klarksonas universitātes ceturtā gada uzbrucējam varot tikt piedāvāts līgums NHL. Latvijas hokejā Haralds (1996.) nav redzēts pasen un droši vien studiju dēļ garām ies arī pasaules čempionāts Cīrihē. Jācer, ka Hārtlija Amerikas draugi un padomdevēji zinās ieteikt, vai Egle var būt noderīgs olimpiskajā kvalifikācijā.

16. (18.) Ņikita Jevpalovs “Rocket” (Lovela, AHL)

Ņikitam rit ceturtā sezona AHL, pa vidu uzspēlējis arī Rīgas “Dinamo” un 2018. gada pasaules čempionāta. Topā ne tikai līgas un spēles dēļ, bet arī tāpēc, ka deficītais centra uzbrucējs.

17. (16.) Elvijs Biezais “Eislowen” (Drēzdene, DEL-2)

Savulaik Biezais meta Kazahstānā, Polijā un Francijā. Nu to dara Vācijas 2. līgā. Manā topā viņš ir, bet Hārtlijam var būt arī citas domas.

18. (17.) Edgars Kulda “Sariraka” (Karaganda, VHL)

Man liekas, ka Kuldas talants netiek novērtēts. Vai no jauna izdosies pacelties Karagandā pie Leonīda Tambijeva?

18. (-) Eduards Tralmaks Mainas Un., NCAA

Tā kā pēdējā laikā populāri kļūst pārkāpt dažādu aptauju rāmjus, dažam respondentam nosaucot pat divas reizes vairāk laureātu, nekā vajadzīgs, kas gan man var liegt paņemt divus jaunos uzbrucējus?

18. (-) Renārs Krastenbergs “Nailers” (Vīlinga, ECHL)

Šoreiz ārpus labāko pusotra duča - Emīls Ģēgeris, Māris Bičevskis, Oskars Batņa, Mārtiņš Dzierkals, Gunārs Skvorcovs un visi pārējie. Lai gan bija kāds posms DR, kad Daniels Bērziņš spēlēja ļoti labi, savā vecumā (1999.).