Par to, kādēļ Latvijas vietējā sportā privātos sponsorus ir grūti piesaistīt, dzirdēts un runāts daudz. Maz līdzjutēju, maz ažiotāžas, praktiski nekādu cerību uz peļņu. Vidējā līmeņa Latvijas sporta klubiem patiešām finansiālā dzīves puse nav tā saldākā, kas nozīmē, ka spējai komunicēt ar potenciālajiem sponsoriem būtu jābūt starp prioritātēm, taču vai šis apgalvojums piepildās arī praksē? Kā klubi spēj sagatavot sponsorēšanas piedāvājumus uzņēmumiem, kuros nav vietējo pilsētu mēru vai savu paziņu? Atbīdot nedaudz tālāk fonā dažādu Latvijas sporta veidu līmeni un līdzjutēju skaitu, šoreiz skatiens tika pievērts tieši sporta klubu spējām profesionāli sagatavot sponsorēšanas piedāvājumus un ikdienā sadarboties ar saviem sadarbības partneriem. Un kurš gan par to varētu vērtēt labāk kā paši potenciālie sponsori?

Rakstā ir 2200 vārdi