Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš (V)

Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš (V)
Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Nenotika tas, ko mēs visi tik ļoti vēlējāmies un Latvijas basketbola izlase nespēlēs Eiropas čempionātā pusfinālā. Tur iekļuva talantīgā Slovēnijas izlase, kuras četri līderi – Dragičs (26), Dončičs (27), Rendolfs (16) un Prepeličs (17), palīdzot arī pārējiem, basketbola grozā sameta vairāk bumbu – 103:97 nekā Porziņgis (34), Dāvis Bertāns (23) un pārējie mūsu puikas.

“Nekāds priecīgais noskaņojums jau man nav,” pēc spēles noskumis ir Latvijas izlases bijušais galvenais treneris Armands Krauliņš. Taču Latvija zaudēja cienījamam pretiniekam. Es šodien vēl noskatījos spāņu spēli pret vāciešiem, katrā gadījumā cīnīties par čempiona titulu varbūt būtu arī vieglāk, nekā šodien pret Slovēniju. Žēl! Ko tagad? Meklēsim kaut kādus attaisnojumus vai vēl kaut ko... Es jau pirms kādām pāris dienām “Vienos vārtos” teicu: “Kā tiesā, tā ir jāspēlē!” Šie nebūt nebija labākie tiesneši, kaut arī viens bija aicināts no Argentīnas, viens – no Puertoriko, bet Eiropu pārstāvēja tikai itālis. Tiesāšana šajā Eiropas čempionātā nav tā labākā. Ir bijis labāk. Taču tiesāšana nedrīkst izsist spēlētājus no līdzsvara.

Jā, slovēņiem ļoti rezultatīvi nospēlēja viņu līderi. Un tas jau parādījās pašā spēles sākumā. Precizitāte bija fantastiska, plus sākuma mandrāža, bet... malači mūsējie, malači – saņēmās un panāca izlīdzinājumu no mīnus 15, puslaikā panākot plus 4. Neko piebilst – slovēņiem bija pārliecība par saviem trim, četriem spēlētājiem – cienījami pretinieki. Un cienījama komanda ir Slovēnija. Zaudēt tādai nav kauns. Vienkārši ir žēl, ka mēs ar šādu komandu... Mēs visi cerējām uz kaut ko vairāk. Katrā gadījumā abas komandas rādīja labu basketbolu.

Cerība bija gandrīz līdz spēles pēdējam brīdim. Ko mums tagad pēc zaudētas cīņas darīt? Noniecināt sevi? To nevajag darīt. Pats bēdīgākais ir tas, ka vairs nav iespējams neko labot. Sajūtas ir tādas, ka Stambulā izdarījām labu darbu, bet varējām izdarīt vairāk. Bija visas iespējas uzvarēt, Latvijas izlase nebija sliktāka ne individuāli, ne arī kā komanda. Visi tie sīkumi kaut kur salasījās kopā un deva slovēņiem pārliecību novest maču līdz uzvarai. Jā, jāpiekrīt, ka dažās situācijās slovēņiem paveicās, kā Dončičam ar tālu tālmetienu uzbrukuma pēdējā sekundē, bet tāds arī ir sports. Mums mazliet vairāk arī pietrūka pacietības izspēlēt bumbu līdz drošākai situācijai, bet spēle ir spēle. Nevienam ar akmeni mest nevar, vienkārši žēl, ka nedabūjām parādīt sevi pret pārējām komandām. Mēs neesam ne par matu sliktāki.


, 2017-09-13 01:21, pirms 7 gadiem
Gluži manas domas. Līdzvērtīgu pretinieku spēlē nereti daudz ko izšķir veiksme. It īpaši basketbolā... Lai mūsu puišiem izdodas nākamajos turnīros pierādīt, ka viņi ir spējīgi uz kaut ko vairāk, tostarp - medaļām!!!
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.