Bagatskis, Zībarts un Hārtlijs

Gada beigās ir vēl divi čempionāti, kur Latvijai ir ambīcijas. Proti, pasaules čempionāts florbolā sievietēm un Eiropas čempionāts kērlingā sievietēm un vīriešiem. Florbols mūsu zemē jau ir ar gana spēcīgām saknēm, rēķinot Latvijas mērogā. Salīdzinot ar Zviedriju un Somiju, mēs grīdasbumbā esam... Nu, kā to smalkāk pateikt, lai neviens neapvainotos? Kaut kad pirms vairākiem gadiem pirmo reizi redzēju Liepājas 2. komandu hokejā. Bija tā vai nu Latvijas 1. līga vai Rīgas atklātais čempionāts hokejā. Kamēr liepājnieki iesildījās un slidoja tikai uz priekšu vien, bez manevrēšanas, likās – baigie karaļi. Tiklīdz viņiem tas bija jādara zigu-zagu un ar traucējošo ripu pie nūjas, tā jau bija pavisam cita opera. Kas beidzās laikam ar 2:18. Tāda pati apmēram ir starpība starp Latvijas un Zviedrijas florbolu. Kaut šad tad aicinām kā trenerus zinošus speciālistus no Zviedrijas/Somijas. Nule pasaules čempionātā Bratislavā finālā, protams, spēlēja Zviedrija un Somija. Bullīšos ar 6:5 uzvarēja zviedrietes. Abu pārākums pār sekotājām ir milzīgs. Tā Latvija ceturtdaļfinālā Zviedrijai zaudēja ar 0:21 (0:7, 0:7, 0:7). Somijai grupas turnīrā – 1:12. Zviedrietes grauj arī pārējo pasauli – 23:2 pret Vāciju, 17:2 pret Poliju un ar 12:3 pat tika sasista bronzas medaļniece Šveice. Ja pirms gadiem desmit Latvijā dažs florbola apsēstais sapņoja par šo sporta veidu olimpiskajās spēlēs, tad – kam gan pasaulē interesana spēle, kurā tik izteikti dominē divas valstis. Turklāt florbols arī neiet plašumā – uz 11. pasaules čempionāta finālturnīru sievietēm no Eiropas gribēja tikt tikai 19 valstis (futbolā vīriešiem – 55). Kas ir pat mazāk nekā daudz dārgākajā hokejā sievietēm, kur no Eiropas startē 25 izlases. Par sieviešu regbiju (36) vai sieviešu futbolu (47) nemaz nerunājot.

Florbols (sievietes),medaļas PČ

Latvijas izlasei 6. vieta, kas ir par vienu pakāpienu zemāk nekā pirms diviem gadiem.
Cerams, ka florbols pie mums kaut kad atkal turpinās iet uz augšu. Jo itin bieži ir tā, ka Latvija ir pionieris kādā sporta veidā, tad paiet laiciņš, kad ar šo sportu sāk nodarboties arī citi, un mēs zaudējam pozīcijas.

Kas, piemēram, noticis ar vīriešu kērlingu. Bija baigais entuziasms, bijām Eiropas A klasē, nu B grupas (16 izlases) vidū. Labi, ka kērlinga dāmas tur kanti un ar 2. vietu B divīzijā izcīnījušas tiesības atkal spēlēt Eiropas desmit spēcīgāko sabiedrībā. Olimpiskās spēles gan laikam bija tāds zilgans sapnis, bet kāpēc gan nepasaņot.

Par futbolu, kas gandrīz visā pasaulē ir karalis, grūti kaut ko pozitīvu uzrakstīt. Jo Latvijā – futbols ir bomzis. Bez sava stadiona. Kaut prezidentam Guntim Indriksonam jaunā stadiona makets bija gatavs jau pirms desmit un piecpadsmit gadiem... Varam jau apjūsmot Latvijas virslīgu un tiražēt Karašauska tālruņa zvanus Starkovam, taču no tā mūsu futbols karaliskāks nekļūs. Varam mainīt Starkovu pret Paharu un Paharu atkal pret Starkovu – tāpēc jau vien mūsu izlase nesāks spēlēt kā “Barcelona”. Bomzis spēlē bomzīgu futbolu...

Gribētos jau cerēt, ka kaut kad pārskatāmā nākotnē Bobs Hārtlijs ievedīs Latvijas hokeja izlasi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā un varbūt pat piepildīs Edgara Masaļska sapni – pusfinālu, bet... kaut kā nav redzama kanādiešu speciālista apsēstība ar... Latvijas hokeju. Kā tas bija pirms 50 gadiem Viktoram Tihonovam. Pagaidām no Hārtlija teiktā Šveices presē vairāk noprotams, ka viņš gribētu strādāt NLA, DEL vai KHL, jo Latvijas izlasē esot aizņemts tikai trīs mēnešus.

Tāpat kā iepriekšējos gados arī šoreiz, lai salīdzinātu Latvijas komandu sporta veidus, izmantošu t.s. Kirova koeficientu. Proti, vieta rangā atkarīga ne tikai no konkrētās vietas Eiropas vai pasaules č empionātā, bet arī no dalībnieku skaita. Piemēram, bendijā no Eiropas piedalās tikai 12 valstis un loģiski, ka 12. vieta tad ir pēdējā. Kas savukārt volejbolā vīriešiem (42) nozīmētu spēlēšanu Eiropas čempionāta finālturnīrā.

Latvijas sporta spēļu rangs 10.12.2017

Dalībvalstu skaits Eiropas/Eiropas valstis pasaules čempionātos