Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Rolands Eliņš

Kurš iegūs PK Zelta buci? Kāpēc lielākās zvaigznes pie tā tiek tik reti?

Kurš iegūs PK Zelta buci? Kāpēc lielākās zvaigznes pie tā tiek tik reti?
Antuāns Grīzmans
Foto: AFP/Scanpix

Lionels Mesi un Krištianu Ronaldu ir MVP titula galvenie favorīti jebkurā turnīrā, kurā vien piedalās, taču Zelta bucis – Pasaules kausa finālturnīra rezultatīvākā spēlētāja gods – ir cita lieta. Šo titulu bieži vien iegūst spēlētāji, no kuriem tas īpaši netiek gaidīts, futbolisti, kuri tieši konkrētajā finālturnīra mēnesī sasnieguši sportiskās formas virsotni un izmanto sev labvēlīgus apstākļus. Pirms četriem gadiem tas bija Hamess Rodrigess, pirms astoņiem – Tomass Millers, pirms 12 – Miroslavs Kloze. Kurš „izšaus” šoreiz? Uz šo jautājumu centās atbildēt arī vairāki futbola pazinēji un treneri no Latvijas, un viņu dažādās prognozes ļoti labi apliecina, cik grūti šajā kategorijā uzminēt īsto.

Pasaules kausā galvenās favorītes nosaukt parasti ir visai vienkārši. Galu galā, Pasaules kausu ieguvušas tikai astoņas valstis, bet Brazīlija, Vācija un Itālija trijatā ir ieguvušas divreiz vairāk titulu (13) nekā pilnīgi visas pārējās valstis kopā (septiņus). Pasaules kausa vēsturē ir bijuši tikai trīs fināli, kuros nav piedalījusies Brazīlija, Vācija vai Itālija. Itāļi šoreiz gan nemaz nav pratuši tikt līdz finālturnīram, un ierasto favorītu vidū šajā paaudzē klusi pieteikušās Beļģija un Portugāle, taču tāpat – galveno favorītu loks ir mazs un ietver tikai 6-8 valstis. Pavisam cita runa ir par potenciālajiem Zelta buča ieguvējiem, proti, Pasaules kausa labāko vārtu guvēju.

Vēsture rāda, ka gandrīz katrā Pasaules kausa finālturnīrā sevi ļoti skaļi piesaka pāris izlases, no kurām to gaidīja ļoti retais, un vairumā finālturnīru arī negaidīti spoži uzmirdz jaunās un topošās zvaigznes. Ne reizi Zelta buci nav ieguvis spēlētājs, kas vecāks par 30 gadiem. Vistuvāk tam bija Djego Forlans 2010. gadā, kurš 31 gada vecumā guva piecus vārtus PK, bet Tomass Millers to paveica, aizvadot mazāk spēļu, līdz ar to iegūstot titulu. Šo faktu ņemot vērā, pilnīgi nesaistīti atgādināšu, ka Mesi 24. jūnijā paliks 31 gads, bet Ronaldu ir 33 gadi.

Tāpat vērts pievērst uzmanību, ka pasaules tobrīd labākie futbolisti šajā kategorijā nemaz tik bieži izcēlušies, lai gan varētu likties loģiski, ka notiktu tieši tā. Futbola vēsturē tikai divreiz par PK labāko vārtu guvēju kļuvis spēlētājs, kurš iepriekšējā gadā bijis iekļauts „Ballon d`Or” labāko trijniekā – Eusebiu to paveica 1966. gadā un Gerds Millers 1970. gadā. Pagājušajā gadā „Ballon d`Or” labāko trijniekā bija Ronaldu, Mesi un Neimārs. Neimārs nupat kā atguvies no vairāku mēnešu ilga savainojuma, bet Ronaldu un Mesi kļuvuši attiecīgi par Čempionu līgas un Spānijas čempionāta uzvarētājiem ar iespaidīgu rezultativitāti. Taču jau atkal vietā jautājums, cik lielu faktoru pēc ilgas sezonas spēlēs nogurums, kas iepriekšējos finālturnīros vairākām zvaigznēm licis aizvadīt pieticīgus turnīrus, kamēr slavas gaismā iznāk gluži vienkārši svaigāki futbolisti.

Protams, jāņem vērā nejaušības faktors, jo Pasaules kausā tomēr tiek aizvadītas tikai dažas spēles, piemēram, Krievijas futbolistam Oļegam Saļenko vispār pietika ar tikai vienu spēli, lai ierakstītu sevi PK labāko vārtu guvēju vēsturē, kad viņš 1994. gadā pamanījās iesist piecus vārtus pret Kamerūnu. Krievija nemaz netika ārā no grupas, bet Saļenko tāpat ieguva sava mūža lielāko apbalvojumu – Zelta buci.

Netrūkst vairāku līdzīgu piemēru, kad PK mēnesis paliek par visspilgtāko ierakstu futbolista karjerā. Piemēram, pagājušais finālturnīrs kļuva par Hamesa Rodrigesa atklāšanas brīdi. Protams, futbola sabiedrībā viņš jau sen bija „atklāts” – gadu iepriekš „Monaco” par viņa iegādi iztērēja 45 miljonus eiro. Taču ar teicamu sniegumu uz PK skatuves Hamess kļuva par starptautisku zvaigzni, un var arī argumentēt, ka 2014. gada vasara joprojām palikusi viņa zenīts, neskatoties uz spēlēšanu „Real” un „Bayern” sastāvos un dažādu trofeju izcīnīšanu.

Līdzīgi var piesaukt Miroslavu Klozi, kuru droši vien retais iekļautu savā 21. gadsimta labāko spēlētāju izlasē, taču fakts ir tāds, ka Kloze ir PK finālturnīru visu laiku rezultatīvākais spēlētājs. Salvatore Skillači Itālijas izlasē aizvadījis nieka 17 spēles, no kurām gandrīz puse (septiņas) bija 1990. gada finālturnīrā, kurā viņš ieguva Zelta buci. Bet visizteiksmīgākais piemērs tam, kā Zelta buča nopelnīšana paliek par neapstrīdamu karjeras virsotni, jānosauc Mario Kempess un viņa maģiskais mēnesis 1978. gada vasarā, aizvedot Argentīnu līdz tās pirmajam titulam.

Vēl viena interesanta atzīmēja lieta – Zelta buča ieguvējs ļoti reti kad iegūst arī Pasaules kausu vai vispār iekļūst finālā. Daudz tipiskāka ir situācija, kad labākais vārtu guvējs pārstāv pusfinālā zaudējušu komandu – tā ir noticis piecos no pēdējiem septiņiem finālturnīriem. Savukārt pēdējos 40 gados tikai viens Zelta Buča ieguvējs kļuvis arī par pasaules čempionu, proti, Ronaldo 2002. gadā to paveica ar Brazīlijas izlasi.

Pasaules kausa Zelta buča ieguvēji

GadsFutbolistsVārtiValstsKlubsFinālturnīrā
2014Hamess Rodrigess6KolumbijaMonaco1/4fināls
2010Tomass Millers5VācijaBayern3. vieta
2006Miroslavs Kloze5VācijaWerder3. vieta
2002Ronaldo8BrazīlijaInterČempiontituls
1998Davors Šukers6HorvātijaReal3. vieta
1994Hristo Stoičkovs6BulgārijaBarcelona4. vieta
Oļegs Saļenko6KrievijaLogronesnetika ārā no grupas
1990Salvatore Skillači6ItālijaJuventus3. vieta
1986Gerijs Linekers6AnglijaEverton1/4 fināls
1982Paolo Rosi6ItālijaJuventusČempiontituls
1978Mario Kempess6ArgentīnaValenciaČempiontituls
1974Gžegožs Lato7PolijaStal Mielec3. vieta

Latvijas futbola cilvēku pārdomas par tēmu

„Lai arī taisnība, ka galvenie favorīti parasti šo balvu neiegūst, viņi tāpat ir galvenie favorīti,” izteicās „Metta/LU” galvenais treneris Andris Riherts. „Tāpēc tāpat nosaukšu Lionelu Mesi un Krištianu Ronaldu kā ticamākos Zelta buča ieguvējus. Abiem pastāv iespēja, ka šis būs pēdējais finālturnīrs karjerā, tāpēc noteikti būs visaugstākā motivācija. No viņiem abiem es savu prognozi veltītu Mesi – gan personīgo simpātiju dēļ, gan tādēļ, ka Argentīnai būs labākas iespējas tikt tālāk turnīrā un pacīnīties par titulu.”

Mesi kā savu galveno favorītu nosauca arī Askolds Uldriķis, bijušais sporta žurnālists un bijušais „Skonto” sporta direktors: „Man liekas, ka šī būs Mesi triumfa reize. Vai Argentīna kļūs par čempioni - tas varbūt ir grūtāks jautājums. Bet individuāli Mesi vajadzētu nodemonstrēt lielisku sniegumu. Viņam bija izcili rezultatīva sezona Spānijā. Vienīgi, ka Argentīnai ir nosacīti sarežģīta apakšgrupa, kur visas spēles solās grūtas. Par lielajām superzvaigznēm Mesi un Ronaldu runājot, vēlos piesaukt arī nogurumu – viņiem tomēr sezona klubos prasa ļoti daudz. Tāpēc kā savu otru favorītu nosauktu nevis Ronaldu, bet Neimāru. Jā, viņam bija trauma, taču tagad viņš no tā, kā saprotu, ir atguvies, turklāt pēdējos mēnešos varējis atpūsties un gatavoties tikai Pasaules kausam. Neimārs, tāpēc finālturnīrā varētu būt svaigāks nekā daudzas citas zvaigznes.”

Pēc krietna pārdomu brīža Uldriķis pieminēja vēl divus spēlētājus, par kuru Zelta buča titulu pārsteigts nebūtu: „No tādiem relatīvi mazpazīstamākiem futbolistiem uzvarēt varētu poļu uzbrucējs Levandovskis, bet tas arī atkarīgs no tā, vai Polija spēs aizspēlēties tālu turnīrā. Un jā, arī Harijam Keinam bija ļoti laba sezona, turklāt viņam un Anglijai grupā būs spēles pret Panamu un Tunisiju. Var sanākt, ka jau tur Keinam izdodas sasist pietiekami daudz.”

Latvijas U21 izlases galvenais treneris Dainis Kazakevičs par savu prognozi bija ļoti pārliecināts: „Antuāns Grīzmans. Viņš ir Francijas uzbrukuma līderis, un Francijas izlase gan spēlē ļoti uzbrūkošu futbolu, gan arī ir starp favorītēm uz vietu finālā. Domāju, ka šis varētu būt gads, kad Francija aizvada lielisku Pasaules kausu, un Grīzmans ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā noticis. Ko vēl varētu piesaukt? Neesmu drošs, kā Neimārs atguvies no traumas, bet, ja tur problēmu nav, tad noteikti, ka viņš arī varētu aizvadīt rezultatīvu Pasaules kausu. Man pašam favorīts gan ir Mesi, taču, neskaitot emocijas, nav laikam lielas ticības, ka Argentīna šajā PK īpaši izcelsies, un līdz ar to arī Mesi diez vai iegūs Zelta buci.”

Grīzmanu savās prognozēs piesauca arī Latvijas futbolists Deniss Rakels, taču no Brazīlijas izlases viņš izcēla citu favorītu. „Ja neskaita pašsaprotamās izvēles Mesi un Ronaldu, tad es liktu uz Grīzmanu, Romelu Lukaku un Gabrielu Žezusu,” sacīja Rakels. „Grīzmans ļoti labi nospēlēja Eiropas čempionātā, un esmu drošs, ka tagad izlasē jūtas vēl komfortablāk un arī Krievijā būs viena no galvenajām zvaigznēm. Izskatās, ka arī Beļģija tiks ļoti tālu, viņiem ir ļoti laba komanda, un Lukaku būs viens no līderiem. Ceru, ka arī Žezuss nospēlēs rezultatīvi.”

Starp saviem diviem favorītiem beļģu uzbrucēju Lukaku nosauca arī Viktors Dobrecovs, kurš izteicās, ka šis beidzot varētu būt Beļģijas izlases lielais brīdis: „Beļģijai šī ir lieliska futbolistu paaudze, viņi jau PK2014 un „Euro 2016” tika minēti starp favorītiem, bet tik augstu nemaz nesanāca tikt (abas reizes izstāšanās ceturtdaļfinālā). Tagad beļģu talanti jau ir nopietnas zvaigznes, un liekas, ka beidzot viss sanāks, līdz ar to Lukaku varētu izcelties kā viņu uzbrukuma galvenais ierocis. Bet kā otru savu favorītu minēšu Hariju Keinu – viņam šis būs pirmais finālturnīrs un pēc spilgtas sezonas Anglijā Keinam būs arī galvenā loma valstsvienībā. Te gan jāņem vērā, ka, lai iegūtu Zelta buci, nepieciešams arī tikt tālu turnīrā, un šajā ziņā Lukaku varētu sanākt priekšrocības.”

Uzrunāto futbola pazinēju vidū viegli pamanīt vienotas tēmas – Zelta buča ieguvējam jānāk no komandas, kas tēmē vismaz uz pusfinālu, tāpat ļoti svarīga viņa rezultativitāte un sniegums aizvadītajā sezonā. Taču no šīs sezonas labākajiem bombardieriem Eiropas lielākajās līgās prognozēs regulāri tika piesaukts tikai Mesi. Premjerlīgas sensācija Mohameds Salāhs pieminēts netika nemaz, tāpat arī bukmeikeru prognožu sarakstā viņa vārds atrodams ļoti zemu, kas gan saistīts arī ar šaubām par viņa atgūšanos no traumas un, protams, Ēģiptes iespējām aizvadīt vairāk nekā trīs PK spēles.

Tāpat piesaukti netika Urugvajas uzbrukuma līderi Kavani un Svaress, kuriem ļoti rezultatīvas sezonas, taču viņi abi ir starp galvenajiem bukmeikeru favorītiem. Arī jāņem vērā, ka Urugvajai tikusi pārliecinoši vājākā apakšgrupa – pretiniekos būs Ēģipte, Krievija un Saūda Arābija. Savukārt Vācijas Bundeslīgā dominējošo Levandovski savā prognozē pieminēja tikai Uldriķis, bet bukmeikeri viņu liek uzreiz aiz galveno favorītu desmitnieka. Levandovskis izlasē ir izcilā formā – pēdējos desmit mačos Polijas sastāvā viņš guvis 13 vārtus. Bet A Sērijas labākais vārtu guvējs Mauro Ikardi Zelta buci neiegūs pavisam noteikti, jo Argentīnas izlases sastāvā viņš gluži neizturēja konkurenci un netika iekļauts.

Taču no Itālijas līgas nāk cits spēlētājs, kurš varētu piedzīvot savu lielo uznākšanu uz starptautiskās skatuves – 24 gadus vecais Paulo Divala no „Juventus”. Atšķirībā no visiem citiem konkurentiem, Divalam gūt vārtus Pasaules kausā palīdzēs maģiskais Mesi. Te gan arī svarīgi atcerēties, ka lielajās izlasēs arī krietni lielāka konkurence, un Divala Argentīnā nemaz neskaitās kā stabils sākumsastāva spēlētājs, paliekot rezervē arī pēdējā pārbaudes spēlē un neregulāri spēlējot atlases ciklā. Tāpat, piemēram, Rakela piesauktais Žezuss, kurš ir arī starp bukmeikeru favorītiem, uz vietu Brazīlijas sākumsastāvā konkurē ar Firminu un nevar būt drošs par savu spēles laiku.

Eiropas TOP5 līgu labākie vārtu guvēji šosezon

#AnglijaV.SpānijaV.VācijaV.FrancijaV.ItālijaV.
1.M. Salāhs (EGY)32L. Mesi (ARG)34R. Levandovskis (POL)29E. Kavani (URY)28M. Ikardi* (ARG)29
2.H. Keins (ENG)30K. Ronaldu (POR)26N. Petersens (GER)15F. Tovēns (FRA)22Č. Immobile* (ITA)29
3.S. Agvero (ARG)21L. Svaress (URY)25N. Filkrugs* (GER)14Neimārs (BRA)19P. Divala (ARG)22

*Nespēlēs Pasaules kausā

Pēdējais Zelta buča ieguvējs, kurš tobrīd nespēlēja Eiropas klubā, ir brazīlietis Ademirs, 1950. gada finālturnīrā astoņus vārtus guvušais spēlētājs, kurš tobrīd pārstāvēja Brazīlijas komandu "Vasco da Gama". Ar izņēmumu 1962. gadā, kad labākā vārtu guvēja godu dalīja seši futbolisti, pēc tam pie šī titula tikuši tikai Eiropā spēlējoši futbolisti. Taču Eiropu futbolu spēlē arī ārpus TOP5 līgām un Čempionu līgas, tāpēc vērts pieminēt dažus spēlētājus, kuri ikdienas futbola sekotājam varbūt nav zināmi, taču uz Pasaules kausu ieradušies ar ļoti rezultatīvu sezonu augstas klases čempionātā kabatā.

Par Nīderlandes līgas labāko vārtu guvēju šosezon kļuva irānis Alireza Jahanbakšs, gūstot 21 vārtus. Irāna gan ir ļoti nepateicīgā situācijā, lai tiktu ārā no grupas, kurā būs jācīnās ar Portugāli, Spāniju un Maroku. Savukārt dalīts labākā bombardiera gods Beļģijā tika Zviedrijas uzbrucējam Isākam Telīnam, tiesa, viņš savus pēdējos vārtus valstsvienībā guva pagājušā gada martā. Krievijas līgā ar 14 vārtiem otrs labākais bija Fjodors Smolovs, kuram būs mājinieka un nosacīti vājas grupas priekšrocības, kas var palīdzēt uzlēkt lielākos augstumos nekā varētu objektīvi prognozēt.

Sev uzmanību var likt pievērst arī vairāki spēlētāji, kuri nepārstāv galvenās favorītes, taču ir svarīgi atslēgas spēlētāji vidusmēra izlasēs. Par Salāhu jau minēts, bet lielisku sezonu Liverpūlē aizvadīja Senegālas izlases līderis Sadio Manē, no „Tottenham” labā formā uz attiecīgi Dānijas un Dienvidkorejas izlasēm atbraukuši Kristians Ēriksens un Hinmins Sons. Ēriksens pēdējos desmit mačos izlasē sasitis veselus deviņus vārtus, kamēr 25 gadus vecais Sons, lai arī izlasē tik rezultatīvi nav spēlējis, šo gaida kā savu lielo iespēju pēc divām rezultatīvām sezonām Premjerlīgā. Pēdējā gadā Kolumbijas izlasē pieticīgs bijis arī Hamess Rodrigess, gūstot divus vārtus pēdējās desmit spēlēs, turklāt Hamesam par sliktu runā arī vēsture – vēl neviens spēlētājs nav ieguvis Zelta buci divreiz.

Bet skaidrs ir viens – šajā nominācijā var nosaukt vismaz 20-25 spēlētājus, kuru kļūšanu par Zelta buča ieguvēju diez vai varētu nosaukt par sensāciju, un tāpēc šeit arī visas prognozes ir daudz aptuvenākas nekā runājot par Pasaules kausa potenciālo ieguvēju. Turklāt vēsture jau pierādījusi, ka Zelta buci pie sevis var paņemt arī spēlētājs, no kura to neviens negaidīja ne pirms turnīra, ne pēc turnīra.

Bukmeikeru prognozes par labāko vārtu guvēju Pasaules kausā

V.11.lv prognozesKoef.Olybet prognozesKoef.
1.Lionels Mesi9.75Lionels Mesi8.00
2.Neimārs10.75Neimārs11.00
3.Antuāns Grīzmans12.25Antuāns Grīzmans13.00
4.Krištianu Ronaldu14.25Krištianu Ronaldu15.00
5.Gabriels Žesuss15.75Harijs Keins17.00
6.Timo Verners15.75Gabriels Žesuss17.00
7.Harijs Keins16.25Romelu Lukaku17.00
8.Romelu Lukaku16.50Timo Verners17.00
9.Djēgu Kosta24.00Luiss Svaress26.00
10.Luiss Svaress25.00Edinsons Kavani26.00
11.Edinsons Kavani25.00Djēgu Kosta26.00
12.Serhio Agvero26.00Serhio Agvero26.00

, 2018-06-15 00:16, pirms 6 gadiem
Krishtianuuuu Ronalduuuu smekje ciginjas Prima un vienmer var teikt, ka nav pirmo reizi ar pipi uz jumta.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.