Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Izlase kā kukurūzas izmēģinājumu lauciņš

Izlase kā kukurūzas izmēģinājumu lauciņš
Zlinas komandas uzbrukuma līderis Roberts Bukarts (20, 9+6, 11. v. Čehijā) nu ir arī Latvijas izlases kapteinis!
Foto: hokej.zlin.cz

Opā! Cik laiks skrien strauji. Pašam liekas, ka tikai kaut kad aizvakar Čeļabinskas krievs Sergejs Čudinovs guva Latvijas izlases pirmos vārtus A grupas pasaules čempionātā, bet te – izlasē jau spēlē puikas, kas tad – 1997. gada aprīlī vēl nebija pat dzimuši. Kā Kristaps Zīle, kurš Rīgas “Dinamo” un laikam arī izlasē laužas iekšā ar lielu apņēmību. Un saviem principiem. Atsacīdamies pat dot roku kādam no hokeja funkcionāriem, kurš pirms kāda laika Zīli bija izturējies hokejam neraksturīgi zemiski. Izturību, Kristap!

Man bija iespēja abas dienas piedalīties izlases treniņā “Volvo” hallē. Protams, kā skatītājam – žurnālistam un nav man tik uztrenēta acs, lai pēc diviem treniņiem pateiktu, kurš Mārtiņš man der un kurš Martins neder. Ja notiek spēle uz rezultātu, arī tad principā spēju sekot līdzi tikai vienai komandai. Tāpēc jau galvenajam trenerim arī ir palīgi. Pat Vladimirs Jurzinovs, par kura kompetenci Latvijā laikam reti kurš šaubās, pēc spēlēm uz jautājumu, kuri spēlētāji viņam patikuši pretinieku komandā, parasti atjokoja, ka viņam pietiek ar savu komandu un nav laika sekot pretiniekiem. Skaidrs, ka Jurzinovs mazliet blefoja, bet ne par to šis stāsts.

Kad lasu, ka Bobs Hārtlijs uz nometni aicinājis tādus un tādus spēlētājus, allaž iesmejos, jo principā jau galvenais treneris pats nevienu neaicina. Nē, vienam viņš šoreiz gan zvanījis pats. Proti, BuBū, kā Bobs sauc izlases videotreneri Pēteri Gromu. Spēlētājus parasti izraugās ģenerālmenedžeris. Ja tāds ir. Var to darīt arī galvenais treneris, ja pats ilgstoši atrodas blakus un var sekot, kas ir kas. Hārtlijs šoruden klātienē redzējis divus HK “Rīga” mačus MHL. Bet izlases kandidātu sarakstu viņam piedāvāja apvienotais LHF darbinieku trio – Viesturs Koziols, Māris Baldonieks un Edgars Buncis, piebalsojot arī izlases tuvumā esošajam Aldim Āboliņam. Divas dienas ar šo baru pastrādājis, Hārtlijs, protams, runājot ar saviem palīgiem Ģirtu Ankipānu, Edgaru Masaļski, varbūt arī ar Āboliņu un viena treniņa palīgu Arti Ābolu, izvēlējās tos 25, kas spēlēs šā rudens pirmajā turnīrā. Un Hārtlijam tur daudz ko izvēlēties vai nevēlēties nemaz nebija – no kopējā bara lieki izrādījās divi aizsargi – juniors Renārs Kārkls un Norvēģijas virslīgā spēlējošais Kalvis Ozols, kā arī Martins Lavrovs no “Kurbada” un 2015. gada pasaules čempionātā uzspēlējušais Lauris Bajaruns (“Liepāja”), kurš pirmajā kandidātu sarakstā vispār nebija. Tā gadās. Ka kāds izkrīt, gūst traumu vai kā šajā gadījumā ar “Dinamo” vārtsargu Jāni Kalniņu – viņš KHL atkal ir noķēris ne tikai spēles garšu, bet arī nogurumu un viņa “pārbaude” Francijā nevienam nav lietderīga.

Ieslēdzot rezerves variantu, gan notika vismaz pusotra misēkļa. Vispirms kā pārinieks Ivaram Punnenovam tika izraudzīts Niklāvs Rauza (1999), kuram Somijas junioru čempionātā stipri šķidra statistika – 6 spēlēs 3,83 vidēji zaudētu vārtu ar 82,2 atvairīto metienu procentu. Pēc viena treniņa tika aicināts nākamais aizstājējs – uz ledus devās Reinis Petkus (1995) no Jelgavas, kaut zināms bija, ka uz Franciju brauks cits jelgavnieks Rihards Cimermanis (1993), kurš savulaik trenējies arī kopā ar “Dinamo”. Nevienam neko nepārmetot, bet Rauza šoreiz nekvalificējās arī U-20 izlasei un nonāca pie tiem, kas Valerija Kuļibabas vadībā šīs nedēļas nogalē pārsteigs Baltiju Klaipēdā.

Diezgan ilgi rakstot par hokeju, mani reti kas vairs spēj pārsteigt, taču šā rudens modeļa sakarā vismaz divi jautājumi. Kurš no trio (kvarteta?) izvēlējās Kalvi Ozolu (1993)? Jā, Norvēģijas virslīgas pēdējā klubā Kongsvingerā augumā raženais Kalvis (1,98 m) 18 spēlēs savācis 8 (1+7) punktus un kluba treneris arī viņu slavējis, bet, vai jūs ziniet daudz treneru, kas savus leģionārus neslavē? Ja neslavē, tad pats muļķis, ka tādu neprašu izvēlējies... Ozols, kurš nav spēlējis nevienā no Latvijas U-18 vai U-20 izlasēm, nav nekāds dižais slidotājs, bet kanādietim Hārtlijam vajag labus slidotājus. Otra dīvainā izvēle – Linards Mazurs-Mago no Zviedrijas... 4. līgas. Man nav nekas pret Linardu vai Kalvi, bet daudz loģiskāk būtu uz turnīru Francijā uzaicināt kādus mūsu spēlētājus (kopā – 8), kas spēlē Francijas spēcīgākajā līgā (Ligue Magnus), Nu labi – ne visus, bet vismaz rezultatīvo uzbrucēju Arturu Mickēviču (Liona), kurš ar 19 punktiem (11+8) ir ceturtais labākais ārzemnieks, neskaitot kanādiešus. Slovēņi savējos – Dāvidu Rodmanu (6+24) un Bostjanu Goličiču (8+19) aicina, franči arī aicina divus no trim, kuri priekšā Mickēvičam – Luku Lamperjēru (14+14) un Florianu Čakiašvili (8+13), aicina. Mēs savējo nē. Lai gan tas būtu loģiski, ekonomiski izdevīgāk un tā mēs celtu arī sava leģionāra prestižu. Ak, ko tagad Lionā? Švaks tas Arturs... Ja nu šajā eksperimetālajā izlasē būtu savākti baigie Eiropas labāko līgu spicākie metēji, bet tā taču nav!

Skaidrs, ka pilnīgi visus nekad nevarēs pārbaudīt, taču ir jābūt kaut kādai loģikai. Es galīgi neesmu pret to, ka Latvijas (nacionālajā!) izlasē iesauc talantīgos juniorus un jauniešus, bet man gribētos, lai tāds Emīls Ģēģeris, Pauls Svars vai Roberts Kaļķis sevi apliecina vispirms Latvijas junioru izlasē. Kā savulaik Aleksandrs Ņiživijs, Kaspars Daugaviņš vai Jānis Sprukts.
Veiksmīgu turnīru!

P. S. Hokejs ir pārsteigumu pilns un bieži vien treneru izvēles ir diametriāli atšķirīgas. Pirms kāda laika Rīgas klubos hokejisti mēļoja, ka “Dinamo” grasās šķirties no Gunāra Skvorcova, Hārtlijs Skorcovu ieliek kā kapteiņa Roberta Bukarta palīgu. Ģirts Ankipāns, kurš laikam vienā spēlē (vai divās?) būs kopā ar izlasi Francijā, Uvi Balinski sūta uz Liepāju, Hārtlijs – piedāvā izlases kapteiņa palīga godu...


, 2017-11-09 13:41, pirms 6 gadiem
Par K.Ozolu pilnīgi piekrītu, esmu redzējis vairākas spēles. Augums labs, masa arī nākusi klāt, var iemest golu, bet reakcija un ātrums ir mīnuss, un līdz ar to aizsardzībā arī lažas, 1:1 bieži apspēlē. Ja būtu lielāka pieredze&hokeja prasmes, un būtu uzbrucējs, varētu būt SpruktsII, vai vismaz Paste
, 2017-11-09 18:54, pirms 6 gadiem
Koziols sevi iedomājies par izlases menedžeri...
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.