No Šuplera līdz Ankipānam: kurš veiksmīgāks?

Visus vajag padzīt!
Padzīt visus Berglundus, Māršalus un Ulstrēmus! Atlaist Džeriņu, Dārziņu, Rēdlihu un Sotnieku! Loģiski, ka pēc septiņām barankām pēc kārtas, kad vārtu starpība ir 6-33, hokeja fani ir asinskāri, pieprasot atbrīvot visus, galveno treneri Ģirtu Ankipānu un kluba saimnieku Juri Savicki ieskaitot. Nu, ko mums ir devusi Aleksandra Salāka piesaistīšana? Praktiski neko! Norija savas septiņas ripas kā iesācējs. Vai otrs vārtsargs Andrejs Makarovs? Nu jau katrā spēlē ielaidis pa vienam fūrmaņa golam. Vai tad bija kāda jēga padzīt pašu puiku Kristeru Gudļevski, ja aizstājēji nav ne par gramu labāki? Principā šobrīd ir laiks, kad visi var runāt, turklāt katram runātājam būs sava taisnība. Pavisam godīgi: kurš gan cerēja, ka šā brīža “Dinamo” nezaudēs SKA, “Avangardam” un CSKA? CSKA ir komanda no citas orbītas, pret SKA principā nebija slikta spēle, savukārt pret Boba Hārtlija “Avangard” nebija... nekādas spēles. Kad zviedrs Ulstrēms vietu atteikumu draftā izpelnījās ar to, ka pamuka malā pēc omskiešu metiena pa Salāka vārtiem. Kaut kā stulbi gadījies, ka laikā, kad ceram iziet no krīzes, KHL kalendārs piedāvā smagsvarus... Un nav nozīmes šobrīd analizēt kāda spēlētāja veikumu vai neveikumu, jo, komandai tikai zaudējot, reti kurš izsprūk cauri pozitīvs. Tā mačā ar “Avangard”, Kristaps Zīle savu mikromaču zaudēja ar 0:5, bet Zīļuks jau nu nav no tiem, kas bēg no ripas. Vai Soča? Skaidrs, ka zaudējis sešus mikromačus pēc kārtas – 0:1, 1:3, 0:1, 0:1, 0:2 un 0:3. Pēdējoreiz pozitīvs esot pret “Lokomotiv” Rīgā – 1:0. Loģiski, ka krājas negatīvo lietderības koeficientu virtenes un iemesto vārtu procents nu jau ir otrais sliktākais līgā – 5,35%. Lielākajā daļā rādītāju jau esam 24., proti, pēdējie – vismazāk iemetam (17), visvairāk ielaižam (53), vismazāk punktu (6), no Gagarina kausa atpaliekot jau par septiņiem punktiem.

Savicka štāba stils - nogaidīt
Vai “Dinamo” vadība, proti, “kolektīvais ģenerālmenedžeris” veiks kaut ko krasāku par Gudļevska, Jakoba Berglunda un Ulstrēma atlaišanu? Diezin vai. Arī iepriekšējos gados, kad bijušas zaudējumu virtenes, pats lemjošākais no visiem “Dinamo” vadības ļaudīm Juris Savickis bijis ļoti apdomīgs. Tā Sandim Ozoliņam ļāva mocīties pat ducī zaudējumu pēc kārtas. Jau KHL sākumā Jūliusam Šupleram bija astoņu zaudējumu seriāls. Tiesa, tad esot bijis izlemts no slovaka atbrīvoties, taču, vai nu Savickis bijis atvaļinājumā vai cits cēlonis, Jūlis nu sācis uzvarēt un izdzīvojis. Arī es neesmu krasu pārmaiņu piekritējs, jo spēlēs ar tādiem dūžiem kā SKA, CSKA un “Avangard” mēs vārtos varējām likt kaut vai Maksima Tretjaka vectēvu viņa labākajos gados, vai arī uzbrukumā mēģināt Helmutu Balderi no 1977. gada. Arī viņi vienatnē neko nespētu. Šis “Dinamo” uz augšu var celties tikai visiem kopā, vai arī... grimt dziļāk – visiem kopā.

Šuplers – veiksmīgākais, Ozo - neveiksmīgākais
Tā kā kolēģim jau pirms pēdējām trim barankām biju apsolījis, ka izskaitļošu, kāda ir bijusi “Dinamo”iepriekšējo treneru uzvaru un zaudējumu bilance, tad solījums jāpilda. Kat arī no malas tas var izskatīties kā piedāvājums atlaist galveno treneri.

Nav sevisķi jāpapūlās, lai saprastu, ka jaunā “Dinamo” uzvarošākais treneris ir bijis Jūliuss Šuplers. No 166 KHL regulāro čempionātu spēlēm Jūlis uzvarējis akurāt pusē no tām – 83, viņa uzvaru procents ir 50. Laikam nebūtu korekti likt klāt “play-off”, jo lielākajai daļai no Šuplera sekotājiem tādas pieredzes nav, bet Jūlis, sākot no nulles, piramajos trijos KHL čempionātos “Dinamo” aizveda līdz cīņai par Gagarinu. Tur 21 spēlē 8 uzvaras un 13 zaudējumu.

Pekam Rautakalio, kurš nāca ar savu forčekingu, bilance regulārājā čempionātā nav nemaz tik slikta – 33 uzvaras un 45 zaudējumi. Pirmā sezona vispār konfekte: 26 uzvaras un 28 zaudējumi, otrajā – 7 uzvaras un 17 zaudējumi. Kā arī cienīgs pirmās sezonas “play-off”: 3-4.

Vienīgais pasmāju treneris, kurš jauno “Dinamo” aizvedis līdz “play-off”, ir Artis Ābols. Tas notika viņa pirmajā pilnajā sezonā (3-4), pirms tam, kad 2012. gada 5. novembrī (pēc 24 spēlēm!) tika atlaists Peka, Artis labi uztrenējās Nadeždas kausā. Divarpus sezonās kopā – 142 spēlēs 68 uzvaras un 74 zaudējumi, kas dod otro labāko uzvaru procentu “Dinamo” visu treneru neoficālajā rangā. Ņemot klāt “play-off” - 71 uzvara un 78 zaudējumi.

Kad pēc trešās sezonas Savickis kavējās ar jauna līguma piedāvāšanu Ābolam, uz 46 spēlēm par galveno treneri sabija cits soms Kari Heikile. 18 uzvaras, 28 zaudējumi, un 2016. gada 7. janvārī somu nomainīja Normunds Sējējs.

Sējējs sāka itin braši, atlikušajās 14 spēlēs izcīnot 7 uzvaras. Toties nākamā sezona bija murgs: 60 spēlēs 21 uzvara un 39 zaudējumi. Kopējā bilance: 28 pret 46. Sliktāk par Šupleru un Ābolu, bet turpat kur abi somi.

Sandis Ozoliņš pirms sezonas izskatījās kā “Dinamo” glābējs, bet pēc 12 (!) zaudējumu sērijas uzticību viņam bija zaudējis pat Juris Savickis. 2 uzvaras 16 spēlēs, tieši 12,5%.

Aizvietotājiem nekad nav viegli, kaut arī Ģirts Ankipāns kā formālais GM bija vācis komandu Ozoliņam. Atlikušajās 40 spēlēs Ankipāna blicei izdevās zvaret 14 mačos, piedživojot 26 zaudējumus. Otrā, proti, pirmā pilnā sezona Ģirtam bija itin laba: 62 spēlēs 26 uzvaras, 36 zaudējumi un gandrīz “play-off”. Par šo sezonu nav ko piebilst, ir 3 uzvaras un 10 zaudējumi. Pagaidām kopējā bilance: 43 uzvaras un 72 zaudējumi. Precīzi – 33%.

Principā piekrītot Šupim, ka nav labu vai sliktu treneri, bet ir veiksmīgāki vai neveiksmīgāki treneri, uzvaru un zaudējumu procentu rangs iznāk šāds.

Treneru rangs

“Dinamo” 2019/2020