U-20 juniori, kas... neprot, bet varbūt tomēr prot spēlēt

Katrs var spēlēt tikai tā, kā to viņam atļauj pretinieks

Tiem, kas visu saprot tikai tā, kā uzrakstīts, pačukstēšu, ka ievadslejā lielākā daļa teksta rakstītas ar ironiju. Zaudēt, protams, ir slikti, bet, ja Latvijas labākajam sprinterim jāsacenšas ar Useinu Boltu, laikam nebūtu korekti pieprasīt, kāpēc viņš nav uzvarējis. Apmēram tikpat tālu no ASV, Krievijas un Kanādas atrodas Latvijas junioru hokejs. Kaut man gribētos redzēt to mirkli, kad latvietis uzvar Boltu. Tāpat kā jaunajam LHF ģenerālsekretāram Viesturam Koziolam. Jā, Slovākijas U-20 ir mazliet zemāka klase un tas bija redzams arī laukumā, bet neba jau treneri Miļuns, Razgals un Zirnis mācīja izlases jaunākajam aizsargam Zeilem (26.I.1998), ka ripa no aizvārtes jāizspēlē cauri savas aizsardzības zonas vidum, lai tā ērtāk iegultos uz slovāka nūjas. Tā ir mandrāža un negadījums, bet likteņa pirksts ir tikai tas, ka šajā sezonā Tomass spēlē trešā trenera Kārļa Zirņa vadītajā komandā "Mudbugs/Shreveport" (NAHL, pēc spēka otrā spēcīgākā ASV junioru līga pēc USHL). Vai kāds no treneriem, neoficiālo videopalīgu Aldi Āboliņu ieskaitot, mācīja HK "Rīga" uzbrucējam Baranovskim, ka jau pašā spēles sākumā laukuma centrā jānospēlē ar augstu paceltu nūju? Lai somi jau 7. sekundē tiek pie vairākuma. Tā vienkārši ir pārcentība un mandrāža. Vai kāds stāstīja aizsargam Čukstem, ka, spēlējot mazākumā, labākais paņēmiens, kā apturēt somu uzbrucēju, ir viņa klupināšana? Aizsargs Čukste, kurš droši vien pavasarī būs Latvijas nacionālās izlases kandidāts, tajā epizodē vienkārši labāk nospēlēt nevarēja, vai precīzāk - "nemākulis" soms piespieda Kārli kļūdīties. Vai pirmā spēle ar somiem! Otrajai ripai Mitena vārdos, protams, bija jāielido pēc metiena no zilās līnijas, atsitoties pret mūsu U-20 izlases jaunākā uzbrucēja Smirnova (7.III.1999) slidu. Vai tad es jums neteicu, ka nedrīkst U-20 ņemt divus gadus jaunākus puikas! To labi saprata gan Denisa tēvs - arīdzan hokeja treneris Igors Smirnovs, gan Miļuns un Razgals, bet Rīgas/Latvijas uzbrucēju piedāvājums pēc dažu spēlētāju atsvaidzinātajiem savainojumiem treniņnometnē bija tāds, kāds bija... Bet Deniss Smirnovs - 2016. gada Šveices U-18 čempionāta rezultatīvākais uzbrucējs - nemaz nebija Latvijas U-20 izlases kandidātu sarakstā. Tā pirmajā variantā... Labi, beigšu ar uzvārdiem, jo tur jau blatņiki un bagāto tēvu dēli vien spēlēja (tradicionālais uzskats visos tajos gadījumos, kad komandā nav paņemts manējais!) un gan jau Koziols un jaunais LHF prezidents Aigars Kalvītis arī to visu redzēja.
Šīs rindkopas rezumē: katrs var spēlēt tikai tā, kā to viņam atļauj pretinieks (autors A. Cicurskis).

Latvijas treneri taču neprot trenēt!

Nezinu, kādā mucā un pa kādām spundēm jābarojas, lai izdomātu kaut ko tik kretīnisku, ka Latvijas treneri neprot trenēt, nav iemācījuši puikām slidot, iemest ripu vārtos, spēlēt spēka spēli (turpinājums pēc jūsu izvēles). Jo hokejisti mums paši talantīgākie pasaulē un Latvija spēj apgāzt aksiomu, ka līdz NHL nonāk viens (viens!!) no 15 000, kas sākuši trenēties. Neesmu bijis Monreālā, bet saka, ka tur esot pat šāda satura plakāti - tiem vecākiem, kas mīl sapņot ar vaļējām acīm.

Droši vien, ka Latvijas treneru korpusā nav otra Viktora Tihonova vai Boba Hārtlija pusbrāļa, taču ne jau treneri ir Latvijas hokeja lielākā bēda. Nelaime ir tā, ka viņu kvalifikācija (latviski laikam precīzāk - cena) ir tik augsta, ka Latvijas klubi nevar viņus atļauties. Zinu, ka daudziem nepatīk KHL un Krievija, un varbūt KHL nemaz nav otrā stiprākā līga pasaulē. Taču otrā bagātākā gan esot. Un tur strādā "tikai" septiņi mūsējie - Harijs Vītoliņš un Oļegs Znaroks (SKA), Artis Ābols ("Lada"), Pēteris Skudra un Ģirts Ankipāns (Ņižņijnovgoroda), Viktors Ignatjevs ("Spartak"), Sergejs Naumovs ("Lokomotiv"), plus vēl divi Krievijas otrajā ešalonā - VHL - Leonīds Tambijevs un Andrejs Banada (Pēterburgas "Dinamo"). Kaut kur Čerepovecā jaunu iespēju gaida Andrejs Maticins (bijis U-20 galvenais), tepat Muceniekos - bez darba bija (ir?) Leonīds Beresņevs. Šos speciālistus nosaucu tikai statistikai, ka Latvijas treneri taču neprot trenēt... Un vēl jau kaut kāds Kārlis Zirnis strādā NAHL.
Vai kas gan ir Gints Bisenieks? NHL draftam sagatavojis tikai piecus spēlētājus - Kasparu Astašenko, Jēkabu Rēdlihu, Jāni Spruktu, Juri Štālu un Kristeru Gudļevski.
Negribu apgalvot, ka visi 22 Latvijas t.s. A kategorijas treneri ir visaugstākās kvalifikācijas kadri, bet no šā saraksta es savu bērnu neuzticētu varbūt tikai vienam vai diviem. (Ar treneru sarakstu var iepazīties LHF mājas lapā, apakšrubrikā "Par LHF" - treneri).

U-20 čempionāts - tikai starpfinišs...

Droši vien arī tāpēc, ka gadu mijā pasaules sportā nekas sakarīgs nenotiek, izņemot Četru tramplīnu seriālu tramplīnlēkšanā un skrējienu Santjāgo ielās, tika liela vērība tiek pievērsta pasaules junioru čempionātam hokejā. Skaidrs, ka IIHF zobārsts Fāzels un viņa priekšteči šo uzmanības pauzi arī izmanto. Kanādā junioru hokejs tik tiešām ir notikums/svētki. Un mums - Latvijā - liekas, ka tas ir arī šausmīgi svarīgs notikums sportā. Kaut objektīvi lielākai daļai jauno hokejistu tas ir tikai tāds starpfinišs. Starp jauniešu hokeju un profesionālo. Jā, lielai daļai arī finišs. Mazāk Kanādas, ASV, Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Čehijas, Slovākijas izlasēs.

Latvijas gadījumā PJČ uzskatāms par tipisku starpfinišu. Labi, protams, ja tas noticis, saglabājot vietu elites grupā, bet... Latvijas kontekstā daudz nozīmīgāk ir, cik šā iesaukuma junioru izlases spēlētāju kļūs par profesionāļiem un vēlāk spēlēs Latvijas pieaugušo izlasē. Kad šo ķecerīgo domu 2004. gada decembrī Narvā pirmo reizi izdzirdēju no Oļega Znaroka mutes, nodomāju: "Pag, pag, vecīt! Tu nu gan smagi blefo." Taču principā Znaroks - šis Čeļabinskas mužiks latvju hokejā - pateica taisnību. Daudz svarīgāk par uzvaru konkrētā turnīrā un tikšanu elites grupā ir tas, cik no šā sastāva izaugs nopietnu hokejistu. Tādu, kas spēlēs izlasē un... pirmajā meistarkomandā. (Speciāli nerakstu "Dinamo", jo tas taču spēlētājus tikai degradējot...)

Varbūt nevajag rakties pagājušā gadsimta beigās, kad sāka funkcionēt Latvijas U-20 izlase, un varbūt nevajag pat aiztikt šā gadsimta pirmās desmitgades iesākumu. Pietiks ar laikaposmu no 2006. gada čempionāta.
2006. gads. 9. vieta elitē (1986.-87. g.), vēlāk izlasē PČ spēlē Galviņš, Andersons, Karsums, Bārtulis, Sotnieks, Saulietis, Pečura, Meija, A. Kulda un Daugaviņš. Desmit gb.

2007. gads, kad paliekm 12. un netiekam elitē, (4:5 pret Dāniju, 1987.-88., nu baigi talantīgs gads). Izlasē vēlāk PČ spēlēs Bārtulis, Sotnieks, Pečura, Meija, Saulietis, A, Kulda, Cibuļskis, Daugaviņš, A. Džeriņš, Jekimovs. Atkal desmit!
2008. gads. Kad "Arēnā Rīga" tiek uzvilkts cigāra dūms, jo atkal iekļūts elitē (1988.-89.g.). Vēlāk izlasē PČ spēlēs A. Kulda, Cibuļskis, Daugaviņš. A. Džeriņš, Jekimovs, Pavlovs un Skvorcovs. "Tikai" septiņi, bet 1988. gads taču skaitījās baigi perspektīvais...
2009. gads. Elites grupā 8. vieta, ar 7:1 sasitot i Vāciju, i Kazahstānu. Vēlāk izlasē PČ spēlēs Jekimovs, Pavlovs, Skvorcovs, Rob. Bukarts, K. Jass un R. Freibergs. Labākais sasniegums U-20, bet tikai seši...
2010. gads. 9. vieta, tātad izkrišana no elites (1990.-91.). Vēlāk izlasē PČ spēlēs Skvorcovs, Rob. Bukarts, Indrašis, Ķēniņš, R. Freibergs un Kalniņš (3. vārtsargs, faktiski nespēlē). Atkal seši.
2011. gads. Uzvara 1. divīzijā (1991.- 92.). Vēlāk izlasē PČ spēlēs Ķēniņš, R. Freibergs, Bičevskis, Gudļevskis, Girgensons un Kalniņš (3. vārtsargs, faktiski nespēlē). Atkal seši!
2012. gads. 9. vieta elitē (1992.-93.), izkrīt Dānija. Vēlāk izlasē PČ spēlēs Gudļevskis, Girgensons, Merzļikins, Siksna un R. Lipsbergs. Tikai pieci - pamaz...
2013. gads. 10. vieta elitē (1993.-94.), jākrīt ārā no elites. Vēlāk izlasē PČ spēlēs Merzļikins, Siksna, R. Lipsbergs, E. Kulda un Punnenovs (3. vārtsargs, faktiski nespēlē). Atkal pieci.
2014. gads. 12. vieta jeb 2. vieta 1. divīzijā ar 1:4 zaudējot Dānijai un paliekot tur. Vēlāk izlasē spēlēs Merzļikins, R. Lipsbergs, E. Kulda, Jaks, Ābols un Punnenovs (3. vārtsargs, faktiski nespēlē). Atkal seši.
2015. gads. 13. vieta jeb 3. vieta 1. divīzijā (1995.-96.). Pagaidām izlasē PČ spēlējuši divi - Jaks un Ābols.
2016. gads. 1. vieta 1. divīzijā (1996.-97.). Pagaidām tikai Ābols un Dzierkals OS kvalifikācijā.
2017. gads. 10. vieta elitē. Vēlāk izlasē PČ spēlēs... Uzvārdus nesaukšu, bet man iznāk kādi deviņi vai desmit.

Vajag mācīties no Norvēģijas (Dānijas, Šveices u.c)!

Pasaules čempionātos vai pēc tiem, kad gājis švaki, esmu dzirdējis, ka mums jāiet Šveices, Dānijas vai Norvēģijas ceļš. It kā būtu iespējams Latviju iedabūt starp Alpu kalniem, norvēģu fjordos vai vismaz blakus Zviedrijai, kas Eiropā tiek uzskatīta par labāko skolu junioriem. Mēs esam starp Igauniju un Lietuvu, blakus Baltkrievijai un Krievijai... Un ne ar tādiem ienākumiem kā Šveicē, Norvēģijā vai Dānijā. Bet tas netraucē pamācīt, no kā mums jāmācas. Kaut norvēģu U-20 nupat izkrita pat no 1. divīzijas...
Šoreiz tabulā tikai Latvija un Rietumi, jo nevajagot mums skatīties uz Baltkrieviju, Kazahstānu un Ukrainu. Zem gadskaitļa tās U-20 izlases treneri.

Latvija un Rietumi

P. S. Visa raksta morāle: hokejs nav masu profesija (atkal A. Cicurskis).