Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Agris Suveizda

Soms pret slovēni cīņā par Latvijas izlases trenera krēslu?

Soms pret slovēni cīņā par Latvijas izlases trenera krēslu?
Kurš treneris sēdīsies blakus Valērijam Šabalam un Vitālijam Jagodinskim?
Foto: Romāns Kokšarovs/f64

Latvijas futbola izlases jaunais galvenais treneris visdrīzāk tiks paziņots nākamajā nedēļā. Uz Aleksandra Starkova atbrīvoto krēslu palikuši divi galvenie kandidāti, no kuriem viens Latvijā ir bijis gan kā izlases spēlētājs, gan kā izlases treneris un karjeru valstsvienībā noslēdzis tieši "Daugavas" stadionā. Savukārt otrs, ļoti iespējams, Rīgu kādu laiku ir saucis par savām mājām.

Paplašinātajā kandidātu sarakstā kopumā bija 31 uzvārds – visi ārzemju speciālisti -, un pēc viņu CV izskatīšanas un arī īsas uzrunāšanas tas saruka līdz pieciem treneriem. Vēl vēlāk izkristalizējās viens galvenais kandidāts, kura apstiprināšanu sākotnēji prognozēja jau vakardien notikušajā valdes sēdē. Taču runā, ka problēma bijusi tā, ka šis kandidāts bijis ģenerālsekretāra Jāņa Mežecka un sporta direktora Daiņa Kazakeviča favorīts. Nevis jaunā prezidenta Kaspara Gorkša izraudzīts. Tādēļ process ir nedaudz ievilcies, un droši vien arī tādēļ galveno kandidātu loks ir dubultojies.

Federācijas un treneru meklēšanas darba grupas pārstāvji aiz cieņas pret kandidātiem publiski turpina ieturēt konfidencialitātes līniju un konkrētus uzvārdus, kā jau to varēja gaidīt, presē neatklāj. Tomēr arī ar oficiālās informācijas druskām var būt gana, lai apstiprinātu vai apšaubītu kuluāros izskanējušās versijas. Un vienu no tām Mežeckis vakar gandrīz vai apstiprināja, atzīstot, ka viens kandidāts Latvijā bijis gan kā izlases spēlētājs, gan kā izlases treneris. Šim profilam perfekti atbilst 51 gadu vecais soms Mika Mati Pātelainens jeb Miksu Pātelainens, kuru kā vienu no pieciem palikušajiem kandidātiem nosaucām jau iepriekš un kura kandidatūra aizkulisēs bija dzirdama kā galvenā.

Pātelainens lielāko daļu spēlētāja un trenera karjeras pavadījis Britu salās un iepriekš dzīvoja Skotijā. Un kolēģis – somu žurnālists - viņu raksturo kā vēl tipiskāku skotu nekā pašus skotus. Mentalitātes ziņā gan, nevis futbola, jo viņš vēloties spēlēt kombinacionālu futbolu un viņa mīļākā shēma esot tā sauktā Ziemassvētku eglīte jeb 4-3-2-1, kas viņam deva panākumus Skotijas klubā "Kilmarnock", taču kas beigās izrādījās kā viens no klupšanas akmeņiem Somijas izlasē, kuru viņš vadīja no 2011. gada marta līdz 2015. gada jūnijam. Pātelainens trenera karjeru sāka daudzsološi, sevi pierādot gan Somijas augstākajā līgā, gan Skotijas Premjerlīgā, un arī izlasē sākums bija visai labs – 2014. gada Pasaules kausa ciklā trešā vieta grupā aiz grandiem Spānijas un Francijas. Turklāt viesos pret tā brīža Eiropas un pasaules čempioni Spāniju izcīnīts neizšķirts 1:1, kas tika nodēvēts par Hihonas brīnumu.

Taču viss kājām gaisā sagriezās "Euro 2016" atlasē. Izloze Somijā viesa lielas cerības, bet pēc uzvaras Fēru salās (3:1) un neizšķirta pret grieķiem (1:1) sekoja zaudējumi Rumānijai (0:2), Ungārijai (0:1), Ziemeļīrijai (1:2) un vēlreiz Ungārijai (0:1). Pātelainens stūrgalvīgi nemainīja shēmu, kas neatbilda esošajam sastāvam, publiski kritizēja savu spēlētāju meistarības līmeni, zaudēja ģērbtuvi un sagāja ragos arī ar vairumu mediju un fanu. Un spiediena rezultātā Pātelainenam savu vietu nācās atstāt. Pēc tam sekoja atgriešanās Skotijā (Dandī "United"), bet klubs izkrita no Premjerlīgas. Pusotru gadu bijis bez darba, Pātelainens šā gada sākumā devās uz Taizemi, kur aprīlī tika atbrīvots no amata. Trenēdams Somijas izlasi, Pātelainens pret Latviju spēlēja divreiz – 2011. gada augustā Igora Stepanova atvadu spēlē somi bija pārāki ar 2:0, bet 2012. gada jūnijā Baltijas kausa finālā Igaunijā mēs revanšējāmies pendelēs (1:1, 6:5). Īpašāk Rīga gan Pātelainenam atmiņā droši vien palika 2000. gada jūnijā, kad viņš tieši "Daugavas" stadionā aizvadīja, kā izrādījās vēlāk, savu pēdējo spēli Somijas izlasē futbolista statusā (Latvija uzvarēja ar 1:0). Pātelainens valstsvienībā aizvadīja 70 spēles, guva 18 vārtus un 1988. gadā tika atzīts par valsts labāko futbolistu.

Otrs uzvārds nav bijis dzirdams tik uzstājīgi, taču saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju tas ir 48 gadus vecais serbu izcelsmes slovēņu speciālists Slaviša Stojanovičs, kurš pagājušā gada 30. jūlijā debitēja pie "Riga" stūres un nepilnu pusgadu bija…federācijas jaunā prezidenta galvenais treneris. No jautājumiem, vai kāds no abiem kandidātiem ir kādreiz vadījis Latvijas klubu, federācija diezgan veikli izvairījās, tiešu un skaidru atbildi tā arī nesniedzot. 2007. un 2008. gadā Stojanovičs kopā ar "Domžale" kļuva par Slovēnijas čempionu, bet 2014. gadā Serbijā triumfēja pie Belgradas "Crvena Zvezda" stūres. Līdzīgi kā Pātelainens, arī viņš strādājis izlasēs – neilgi bijis tautieša Srečko Kataneca (starp citu, Krišjānis Kļaviņš federācijai ieteica arī viņa kandidatūru) asistents AAE izlasē, bet no 2011. gada oktobra līdz 2012. gada decembrim vadīja Slovēnijas izlasi. Ja Pātelainens pie Somijas stūres bija 44 spēles, Stojanovičs amatā noturējās vien deviņus mačus.

Stojanovičam nākamās nedēļas sākumā vajadzētu ierasties Latvijā, un tieši nākamnedēļ arī plānotas klātienes intervijas ar abiem vārdā nenosauktajiem kandidātiem, pēc kurām tiks pieņemts galīgais lēmums. Tiesa gan, nevar izslēgt, ka Stojanoviču galvaspilsētā varētu ieinteresēt arī kāda cita darbavieta – ja nu tā pēkšņi atbrīvotos pēc sliktā sezonas sākuma. Starp citu, somu kolēģi no laikraksta Ilta-Sanomat lēš, ka Pātelainena alga, vadot Somijas izlasi, bijusi 22 tūkstoši eiro mēnesī. Savukārt Stojanoviča alga, trenējot gaišizilos, mēnesī, kā runā, varētu būt bijusi ap desmit tūkstošiem. Taču izlases kontekstā prasības, protams, varētu arī augt.

Bez Kataneca oficiāli izskanējušas vēl tikai dažas izskatītās kandidatūras. Uzmanību, protams, piesaista bijušais Horvātijas izlases un Anglijas Premjerlīgas kluba "West Ham" galvenais treneris Slavens Bīličs. Viņu sarakstā iekļāvis esot Mežeckis, bet tālāk jau sazinājies Māris Verpakovskis. Nekādu pārrunu gan neesot bijis, jo Bīličs uzreiz atteicies, jo viņam jau ir apsolīts līgums nākamajai sezonai. Līdzīgi kā tas bija Romana Grigorčuka gadījumā – arī viņam uz galda jau esot dāsns piedāvājums. Kazahstānas mediji iepriekš baumoja par "Astana" interesi. "Liepājas"/"Mogo" gruzīnu galvenā trenera Tamaza Pertijas paplašinātajā kandidātu sarakstā nebija.


, 2018-05-04 11:28, pirms 6 gadiem
Slaviša Stojanovičs - I like, bet esmu par paliekosham veertiibaam.
Revazs Dzodzuashvili vai Garijs Dzhonsons buutu manas divas labākās kandidatūras.
, 2018-05-04 11:49, pirms 6 gadiem
izklausās pēc saprātīgām izvēlēm - mūsu izlases kalibra treneriem. Abi raduši strādāt ar nedaudz augstāka individuālās meistarības līmeņa vīriem, varbūt pavilks mūsējos nedaudz uz augšu (par spīti tam, ka "Rigu" nepavilka).
, 2018-05-04 12:13, pirms 6 gadiem
Ko var ņemties?!?!
Jāver ciet futbols Latvijā, pietiek reiz!

Kurš tad no šiem treneriem būs tas "Futbola Bobs Hārtlijs"? Pelēcīga, pelēcīga tā kopējā futbola glezna.
, 2018-05-04 12:20, pirms 6 gadiem
Anatolijs_Nekreipāns rakstīja: Ko var ņemties?!?!
Jāver ciet futbols Latvijā, pietiek reiz!

Kurš tad no šiem treneriem būs tas "Futbola Bobs Hārtlijs"? Pelēcīga, pelēcīga tā kopējā futbola glezna.
Ja nav Revaza vai Dzhonsona, tad nevaru nepiekrist.
Ieshu labak uz jumta uzpipot kadu "Prima" ciginju, lai kads man velak nevaretu parmest, ka esmu pirmo reizi ar pipi uz jumta.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.