Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Kuļibabas mērķis – iekarot Koreju!

Kuļibabas mērķis – iekarot Koreju!
Valērijs Kuļibaba. Foto: LHF

4. februārī uz Koreju treneru Valerija Kuļibabas un Igora Smirnova uzraudzībā aizlidoja Latvijas hokeja izlase, kas uzaicināta uz četru izlašu turnīru Kanninā (netālu no 2018. gada ziemas olimpisko spēļu galvaspilsētas Phjončhanas). 6. februārī spēle ar Koreju (pērn 16. vieta pasaulē), 7. februārī ar Japānu (24.), 8. februārī ar Kazahstānu (19.). Tā kā daļēji piedalījos izlases komplektēšanā, tad jūtos arī atbildīgs par rezultātu. Bet ne tik ļoti kā Valerijs Kuļibaba, kuram šī būs debija kā Latvijas izlases galvenajam trenerim. Bet vai šī vispār ir uzskatāma par Latvijas izlasi?

Kā mīl teikt kāds mans kaimiņš, tad “jautājums tiešām ir uz ribas”. Jo mēs paši, hokejisti, žurnālisti, Hokeja federācijas funkcionāri labi apzināmies, ka šie puiši, kas devušies uz Koreju, i ne tuvu nav Latvijas pirmā izlase. Vai šos trīs rezultātus uzskatīt par Latvijas izlases rezultātiem un iekļaut kopējā statistikā? Līdzīgas satura jautājumi jau sen tikuši uzdoti, bet nav neviena Bābeles gudrā, kurš mums varētu palīdzēt, izņemot mūs pašus. Viņdien diskutēju ar bijušo LHF preses sekretāru Jāni Stepīti (šobrīd “Dinamo”). Stepītis uzskata: ja ar izlasi nav tās galvenais treneris, tātad tā nav... Latvijas izlase. Starp citu, Latvijas izlases pieteikumā Korejas HF mājas lapā lasāms, ka galvenais treneris būs... Bobs Hārtlijs. Oponēju Stepītim, ka, piemēram, Kanādai turnīros Eiropā, ieskaitot Špenglera kausu, visas vienības, kas dodas laukumā Kanādas krāsās, tiek uzskatītas par Kanādas izlasi. Nu tādas viņiem tradīcijas. Kaut šīs komandas pēc spēka itin bieži nav pat Kanādas otrā, trešā vai ceturtā izlase. Vai pat vēl tālāk. Kā 2007. gada turnīrā Gomeļā, kur Latvija Oļega Znaroka vadībā ar 9:2 sasita... Kanādu.

Par šiem jautājumiem – vairāk jau statistikas sakarā, esmu jautājis vairākiem citvalstu hokeja staitistikas korifejiem. Kā viņi dara? Toms Računs (Somija), kurš ilgus gadus ar hokeja statistiku apgādājis IIHF pasaules čempionātos, jau pirms vairākiem gadiem salika punktus uz i: kā mēs paši, Latvija, gribot, tā lai darot. Tas neesot nekāds grēks skaitīt šādas spēles kā valsts pirmās izlases spēles.

Uz papīra komplektējot izlasi, beigās tā vienmēr iznāk mazliet citāda. Arī šoreiz. Aizsargs Mārtiņš Porejs (“Kurbads”) dabūjis savainojumu, tādēļ no Norvēģijas izsaukts Maksims Ponomarenko. Bija ideja, ka HK “Rīga”/”Dinamo” iedos vai nu aizsargu Kaļķi vai Kārklu, tas nav noticis. Tāpēc aicināts Vjačeslavs Minajevs no Liepājas. “Kurbada” uzbrucējs Juris Upītis jau turnīrā Minskā bija izteicies, ka viņa spēlēšanai izlasē pienācis gals. Bijušas vēl šādas tādas pārmaiņas un ir hokejisti, par kuriem es vairāk turēšu īkšķi. Kā, piemēram, par Elviju Biezo no Francijas. Elvijs nebija paredzēts braucienam uz Koreju. Nu jārāda, ko var!

Mums sastāvā ir tikai trīs spēlētāji ar pasaules čempionātu pieredzi – aizsargi Georgijs Pujacs un Maksims Širokovs, kā arī uzbrucējs Aleksejs Širokovs. Ceturtais – Edgars Kulda, diemžēl “nobira”.

Saprotams, ka turnīrs svarīgs ir spēlētājiem – liela iespēja iekrist acīs, it sevišķi tiem, kas mazāk redzēti, kazi, dabūt labu līgumu uz nākamo sezonu. Bet daudz svarīgāks tas ir trenerim Valerijam Kuļibabam (1976.). Savulaik vienam no interesantākajiem Latvijas U-18 un U-20 izlašu spēlētājiem, kurš tikai 13 gadu vecumā no “Zelta ripas” nonācis sporta skolā. Pērn, kad pēc slimības vairs strādāt nevarēja Haralds Vasiļjevs, Kuļibaba ar pirmo piegājienu tika pie Latvijas sudraba. Arī šobrīd “Zemgale” jau ir 2. vietā. Kuļibaba labprāt uzņēmies t.s. Latvijas klubu izlases trenēšanu. Nu neliels eskāmens Korejā. Ar vienu ledus treniņu svētdien...

Turnīrs Hanninā būs noderīgs arī, lai salīdzinātu, ko spēj Latvijas virslīga pret Āzijas līgu, lielākā daļa Korejas un Japānas izlases hokejistu spēlē tieši tur. Kā arī iespēja apskatīties, kā uz Kazahstānas čempionāta fona izskatās Latvijas čempionāts. Jo kazahi uz Koreju ved būtībā tikai mazliet pastiprinātu Astanas “Nomad”, kas viņu čempionātā ir 4. vietā. 11 spēlētāji, ieskaitot treneru trio ar Juriju Maihailisu priekšgalā, ir no “Nomad”. Tikai četriem hokejistiem – vārtsargam Kudrjavcevam, aizsargam Ibraibekovam, uzbrucējiem Grencam un Paņukovam ir pasaules čempionātu pieredze. Liela daļa – septiņi spēlētāji ar Kahahstānas/Krievijas pasēm, bet trīs pagaidām tikai ar Krievijas pasi. Pārsvarā 1995.-1996. gada iesaukums.

No visiem trim sāncenšiem visšerpākā šķiet Korejas izlase. Ja vien neesmu sapinies viņu Kimos un Lī, tad ierindā jābūt 19 (!) spēlētājiem no pērnā pasaules čempionāta. Ko Latvija ne bez grūtībām un nervozitātes tomēr uzvarēja ar 5:0. Pamatmasa (15) no viņiem spēlē pēdējo triju gadu Āzijas līgas čempionu Anjanas “Halla” vienībā. Kam nav slinkums, apskatiet paši Āzijas līgas regulārā čempionāta noslēguma tabulu! Tur 1. vietā Korejas pilsētas Inčhonas (2,7 milj. iedzīvotāju!) “Daemyung Killer Whales” - 64 punkti (četri Korejas izlasē), tad seko Krievijas “Sahalin” (60), kur vairākas sezonas spēlēja Sergejs Pečura. Krievijas klubs divkārt bijis otrais un vēl divas reizes korejiešiem zaudējis jau pusfinālā. 3. vietā “Halla” (59), 4. un 5. - japāņu “Nippon Paper Cranes” (56) un “Oji Eagles” (48 punkti; 6 hokejisti Japānas izlasē). “Play-off” nav ticis trešais Korejas klubs “Gangwon High 1” (izlasē 2), kā arī japāņu “Nikko Icebucks” (8) un “Tohoku Free Blades” (5). Japānas izlasē iesaukti 11 spēlētāji no tā sastāva, kas pērn 1. divīzijas B grupā palika tikai aiz Lietuvas, zaudējot ar 1:6. Toties uzvarēta Ukraina (7:1), Horvātija (4:3) un papildlaikos arī Igaunija (2:1) un Rumānija (3:2). Jau no tiem laikiem, kad “Oji Seisi” trenēja Helmuts Balderis, japāņi laukumā vienmēr ir situšies līdz pēdējam.

Pirmās spēles sakarā arī kāds interesants fakts. 0:27 ir Korejas izlases lielākais zaudējums pasaules čempionātos un to viņiem sagādājis neviens cits kā Latvijas izlase. 1993. gada pasaules C grupas čempionātā Bledā...

Latvija Korejā:
Vārtsargi: Rihards Cimermanis (“Zemgale/LLU”) un Jānis Auziņš (“Prizma”);
Aizsargi: Georgijs Pujacs (“Dresdner Eislowen”, Vācija), Maksims Širokovs (“Prizma”), Artūrs Salija (“Poprad”, Slovākija), Kristaps Jākobsons (“Zemgale/LLU”), Renārs Demiters (“Mogo”), Edmunds Augstkalns (“Kurbads”), Maksims Ponomarenko (“Stjernen”, Norvēģija), Vjačeslavs Minajevs (“Liepāja”);
Uzbrucēji: Artūrs Homjakovs, Vladislavs Adeļsons, Ēriks Žohovs,Ričards Bernhards (visi “Zemgale/LLU”), Elvijs Biezais (“GAP”, Francija), Aleksejs Širokovs (“Prizma”), Georgs Golovkovs (“Milton Keynes”, Lielbritānija), Bruno Zabis, Egils Kalns (abi “Liepāja”), Kārlis Ozoliņš, Rūdolfs Maslovskis, Gatis Gricinskis (visi “Mogo”), Edgars Homjakovs (“Kurbads”).


, 2019-02-05 17:59, pirms 5 gadiem
Es kaut ko dzirdēju, ka LHF trūkst līdzekļu. Ja 80% izmaksu par šo turnīru nesedz IIHF vai Koreja, uzskatu to par naudas izšķiešanu. Tūrisms tīrākā veidā.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.