Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2668, Did:0, useCase: 3

Autors: Jānis Matulis

Ko Latvijas hokeja čempionāts var dot Latvijas izlasei?

Ko Latvijas hokeja čempionāts var dot Latvijas izlasei?
Andris Siksnis (pa labi) būtu pelnījis uzaicinājumu uz Latvijas izlases treniņnometni. Foto: HK "Mogo"

Svētdien ar “Mogo” 4-2 uzvaru finālsērijā beidzās Latvijas čempionāts hokejā. Normāli būtu, ja uz vietas esošie Latvijas izlases treneri Artis Ābols, Edgars Masaļskis un viņiem piekomandētais Valerijs Kuļibaba pēc smadzeņu vētras labākos no Latvijas čempionāta aicinātu uz pirmajiem Latvijas izlases treniņiem 8. aprīlī. Paldies kalendāriem, ka šopavasar izlases pirmais saiets ir pēc valsts čempionāta beigām, nevis kā citus gadus, kad izlase jau pāris nedēļas rukā un tad atbrīvojas vietējie kadri. Kuri 2019. gada 2. aprīlī ir Latvijas izlases treniņnometnes kandidāti no vietējā čempionāta?

Ja es būtu ļoti strikts vērtētājs, tad pietiktu ar vienas rokas pirkstiem, varbūt pat ar pusi no tiem... Pārējos divos turot alus kausu! Kāpēc šāds pesimisms pasākumam, kuru visu sezonu vērtēju ar pozitīvu zīmi? Visu izsaka viens vārds – trenētība! Man var ļoti patikt kāds meistars no “Kurbada” vai “Mogo”, taču šī sešu spēļu sērija, kad mači ir ik pēc dienas, spilgti parādīja, ka lielākā daļa abu finālistu fiziski šobrīd nav spējīgi iet laukumā ik pārvakaru. Tieši tāds pārsvarā ir pasaules čempionāta grafiks... 30-40 gadu vecumā, ja tu netrenējies un nespēlē profesionāli, prasmes un izturība sāk zust un pat tāda fiziskās sagatavotības mašīna kā Mārtiņš Cipulis (1980) pagurst. Nemaz nerunājot par Agri Savielu (1982), kurš pat savos labākajos gados nav bijis izcils “fiziķis”. Šā vai tā – meistarība, prasme, veiksme vai Fortūna, bet it sevišķi piektā un sestā finālspēle parādīja, ka labāk izskatās tie, kas ir jaunāki un kuriem veselības vairāk, ne velti “Mogo” toni noteica trijnieks Sarkanis – Siksnis – Ziemiņš (K.Ozoliņš).

Ja man kā žurnālistam no finālsērijas būtu jārekomendē spēlētāji Ābolam, Masaļskim un Kuļibabam, tad reāls Latvijas izlases kandidāts (spēlētājs !) ir tikai viens – Rihards Marenis (1993) no “Mogo”. Pēc fiziskās kondīcijas es varbūt apstātos pie diviem kurbadiešiem – Edmunda Augstkalna (1994) un Laura Ranceva (1993) un diviem “Mogo” uzbrucējiem – Deivida Sarkaņa (1994) un Andra Sikšņa (1993). Tātad visi, kas nesen vai pirms dažiem gadiem bijuši t.s. Čekas projektā... Kas lielai daļai izlases fanu ir kā dadzis acī! Tikai ne to, tikai ne “Dinamo”!! Kā Latvijas virslīgas spēlētāji man patīk daudzi no finālistiem, arī Kārlis Ozoliņš (1994), Krišs Lipsbergs (1993), Gatis Gricinskis (1988), Kaspars Saulietis (1987), Elviss Želubovskis (1986) vai otrā pusē Juris Upītis (1991), Mārcis Zembergs (1988), Toms Hartmanis (1987), kuriem visā visumā viss ar fizisko kondīciju ir kārtībā, taču man ir simpātiska Saulieša un Upīša nostāja jau sezonas laikā – mūsu laiks izlasē ir beidzies! Pagājis. Vai pat garām aizgājis.

Pērn pavisam maz pietrūka, lai uz pasaules čempionātu Dānijā kā trešais vārtsargs aizbrauktu kurbadietis Uldis Čalpa. Negribu teikt, ka šajā sezonā Čalpa gājis soli atpakaļ, taču uz priekšu arī nav gājis. Vismaz man tā šķiet... Pēc novembra turnīra Minskā augstāk kotējās Jānis Auziņš (“Prizma”), bet pēc spēlēm Korejā – Rihards Cimermanis (“Zemgale”). Treneru kolektīvam un LHF spicei (Viesturs Koziols, Edgars Buncis) Korejas turnīrā bez Cimermaņa vēl patikusi Jelgavas aizsarga Kristapa Jākobsona spēle, kā arī divi mūsu leģionāri – viens no Francijas čempionāta rezultatīvākajiem uzbrucējiem Elvijs Biezais, kā arī Popradas (Slovākija) kluba aizargs Artūrs Salija.

Bet gan jau tuvākajās dienās mēs visi uzzināsim visu Latvijas izlases kandidātu uzvārdus, kuri tiks aicināti uz pirmo treniņu 8. aprīlī.


, 2019-04-02 14:20, pirms 5 gadiem
Par OHL spēlētāju trenētību katrs pats varēja pārliecināties sērijas pēdējās spēles trešajā periodā un papildlaikā. Gandrīz visi acīmredzami "nosēdās". Gados jaunākie vēl spēja paskriet, un tas arī visu izšķīra.
, 2019-04-02 18:45, pirms 5 gadiem
Man uz izlasi šķiet ņemami tikai divi - Marenis un Saulietis. Bet, ja pēdējais teicis, ka izlases laiks beidzies, tad arī paliek 1. Piekrītu arī par fizisko mazspēju daudziem vecajiem, daži no kuriem vēl uz bijušo meistarību brauc (Sprukts, Cipulis), bet daudziem no jaunajiem, kas paskriet var, ar tehniku un meistarību visai čābīgi. Un viennozīmīgi var teikt, ka abās komandās labākie ir tie, kas vairāk vai mazāk bijuši vai ir saistīti ar Dinamo. Lai kā to visiem nīdējiem negribētos atzīt.
, 2019-04-03 09:01, pirms 5 gadiem
denebs rakstīja: viennozīmīgi var teikt, ka abās komandās labākie ir tie, kas vairāk vai mazāk bijuši vai ir saistīti ar Dinamo. Lai kā to visiem nīdējiem negribētos atzīt.
Principā jau vienalga, Dinamo vai kāds cits spēcīga līmeņa klubs.
Ja kaut kāda daļa karjeras ir aizvadīta klubos ar nopietnu ikdienas treniņu režīmu, pirmssezonas nometnēm, utt., tad loģiski, ka tas atstāj kaut kādu iespaidu uz tālāko dzīvi. Vismaz kādu laiku.
, 2019-04-14 11:25, pirms 5 gadiem
Daudz var iedot. Cipuli, Spruktu.
, 2019-04-14 11:27, pirms 5 gadiem
Kurbadam ir ļoti labs vārtsargs.
Virtuālās realitātes varoņi - Kristaps Porziņģis un Luka Dončičs. Foto: Reuters/Scanpix
21

Matulis prāto par attālinātu līdzjušanu un lielo sporta kā tādu

Mana sporta līdzjutēja jaunība pagāja padomju laikos, kad Latvijas TV translēja lielāko daļu no mūsu sporta spēļu komandu spēlēm, bet, protams, ne pilnīgi visas. Kopš 1973. gada rudens biju itin cītīgs “Dinamo” hokeja, “Radiotehniķa” volejbola, VEF un TTT basketbola, “Celtnieka” handbola un “Daugavas” futbola spēļu apmeklētājiem. Dažkārt, lai tiktu uz VEF spēlēm “Daugavas” sporta namā, bija jāpastāv rindā pēc biļetēm, bet iesākumā biļetes uz “Dinamo” spēlēm pārsvarā pirku no rokas. Svētdienās, kad tirgoja atlikušās stāvvietas Sporta pilī, tās pazuda pusstundas laikā, tāpēc drošāks un racionālāks bija variants kādu stundu pirms spēles “ganīties” “Bērnu pasaules” rajonā, kur par pieckārtīgu uzcenojumu – pieciem rubļiem – kāds spekulants noteikti pārdeva “lieko” biļeti. Piecu studiju gadu laikā bija tikai viens gadījums – kāda spēle ar ACSK, kad netiku pilī uz spēles sākumu. Jo neviens biļeti nepārdeva pat par cēneri...
"Dinamo" virsvadonis Ģirts Ankipāns nu jau ierastā pozā. Foto: Romāns Kokšarovs, f64
8

Kaut ātrāk pienāktu marts... bez “Dinamo”

Vēl četras mājas spēles Rīgā, tikpat Tālajos Austrumos un pati sūdīgākā Rīgas “Dinamo” sezona būs beigusies. Ja nenotiktu izmisīgā cīņa ar Minskas “Dinamo” par pašu pēdējo vietu visā KHL, varētu jau mest arī dvieli ringā, lai puikas beidz šo izrādi, kas, kā no malas šķiet, viņiem pašiem sen noriebusies. Tur tiešām vajag “talantu”, lai pusotru (!!!) spēli jeb 45 vairākuma iespējas nomuļļātu bez vārtu guvuma.
Bobs Hārtlijs. Foto: www.hawk.ru
2

Miljonāri arī KHL spēlē vislabāk

Jau kopš 2008. gada rudens KHL runā, ka kaut kad varētu tikt publiskoti spēlētāju algu saraksti, taču šī tēma joprojām ir tabu. It kā Krievijas bandīti perfekti nezinātu, cik kurš hokejists pelna! Laiku pa laikam notiek datu noplūde, kaut normāli būtu, ja arī jebkurš hokeja fans varētu salīdzināt spēlētaja algas ar laukumā padarīto. Jo arī Latvijā cilvēki itin bieži uzstāj, ka pat "Dinamo" spēlētājiem maksā par daudz... Kaut salīdzinot ar KHL oligarhiem, tā ir gandrīz sīknauda.