Sporta spēles Latvijā grimst...

Kirova koeficients - objektivitātes mēraukla
Tiem, kas par Kirova koeficientu dzird pirmo reizi, paskaidrošu. Proti, pārsvarā Latvijas izlases spēlē/piedalās Eiropas vai pasaules čempionātu kvalifikācijas turnīros. Dažos sporta veidos valstis, kas "izliek" savas valsts izlasi, ir maz, citos vairāk un tikai sporta karalis (ne Latvijas kontekstā!) futbols nu jau kādu laiku no Eiropas ir pārstāvēts ar 55 valstīm. Vatikāns vēl nepiedalās... Nu, lūk! Lai visām izlasēm/federācijām noteikumi būtu maksimāli vienādi, es visus šos gadus KK (Kirova koeficientu) rēķinu tikai Eiropas valstu izlašu konkurencē. Proti, nule pasaules florbola čempionātā sievietēm (kopā ar kvalifikāciju, tāpat kā citur) piedalījās 18 Eiropas valstu izlases. Latvijai 8. vieta. Dalām 18:8, un tas ir Kirova koeficients mūsu sieviešu florbola izlasei - 2,25. Dodot 6. vietu 2019. gada decembrī starp visām Latvijas sporta spēļu izlasēm. Ja pieliktu klāt arī pārējās pasaules valstis, kuras spēlēja PČ kvalifikācijā, mūsu sieviešu izlasei būtu 8. vieta 28 izlašu konkurencē.

Tā kā ir sporta veidi, kur pasaules čempionāti notiek katru gadu un kur Latvija ir starp tām valstīm, kas piedalās - kā bendijā, lakrosā sievietēm vai inline hokejā vīriešiem, bet ir arī sporta veidi, kur Latvija nekad nav tikusi (un droši vien tik drīz netiks) uz pasaules čempionāta finālturnīru, tad objektīvāk ir mērīt, kā mēs izskatāmies uz Eiropas fona. Ja koeficients 2.00, tātad esam pirmajā pusē Eiropas dalībvalstu, ja koeficients virs 4.00, tad pirmajā ceturtdaļā. Jo tuvāk 1.00, jo Eiropā esam pastarīši. Jā, arī šai sistēmai ir savi mīnusi, jo skaidrs, ka Latvijas vīriešu futbola izlasei starp 55 Eiropas valstī ir daudz grūtāk izcīnīt nosacīto 16. vietu nekā, piemēram, Latvijas vīriešu kērlinga izlasei 34 Eiropas valstu konkurencē. Cerēju, ka Latvijas Sporta Federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Olimpiskā vienība, Latvijas Nacionālā Sporta padome, Izglītības ministrija vai kāds sporta klerks šo manu sistēmu sešu gadu laikā pilnveidos, uzlabos, noraidīs (kā pamatos stulbu), bet dzīvē tā nenotiek.

Un nolēma tad žūrija... ka izlēmuši citi!
Arī Latvijas sportā tiek spēlēta demokrātija, un jau no novembra vidus visas sporta organizācijas saņem varbūt pat nepelnītus sitienus/spļāvienus sejā. Jo SIA "Igo Japiņa sporta aģentūras" mērķis ir, izdabājot dažādiem sponsoriem/organizācijām, uztaisīt pasākumu (apgūt finanses?). Lai par "stulbajiem" balsojumiem tauta sarunās, sociālajos tīklos un citur paustu sašutumu par vēl "stulbāko" žūriju (I. Japiņš, A. Vrubļevskis, E. Fogelis, Ž. Tikmers, E. Severs, J. Binde, D. Vīksna, K. Serģis, I. Kresa-Katkovska. J. Celmiņš, G. Keisels), kas principā pie daudz kā nemaz nav... vainīga.

Pseidodemokrātijas spēle ir šāda. Visās nominācijās līdz 5. novembrim savus kandidātus izvirza: 1) Sporta veidu federāciju prezidenti vai viņu aizvietotāji; 2) LOK valdes, LSFP valdes, LOV valdes un LNSP locekļi; 3) sporta nodaļu vadītāji lielākajos Latvijas medijos (secībā kā LGBS reglamentā - LTV, SWH radio, "Latvijas Avīze", LSM.lv, MTG (LNT un/vai StarFM un/vai TV6), "Sporta centrs", "Diena", LETA, Latvijas Radio, "Sports", NRA, "Delfi", TVNET, "Sporta Avīze", "Vesti Segodņa). Otrajā kārtā par visiem nominatiem balso: 1) LOK Izpildkomitejas locekļi; 2) LSFP valdes locekļi; 3) LNSP locekļi; 4) Sporta nodaļu vadītāji lielākajos mēdijos; 5) Žūrijas komisijas locekļi. Manā - sporta spēļu izlašu/klubu gadījumā balstiesīgi bija 21 LOK Izpildkomitejas loceklis, 8 LSFP, 20 LNSP locekļi, 16 mēdiju pārstāvji un 11 Žūrijas locekļi. Ja kāds bija divās vai vairāk organizācijās, tad vienalga - tikai viena balss. Šī - otrā kārta praktiski bija visnozīmīgā - tajā balsotājiem jāsarindo secībā 3 vai 5 nominati.

Pēc 1. kārtas balsojuma rezultātiem izvirzīti tika pieci (ar sasniegumu saraksta formulējumiem).
a) Latvijas vīriešu florbola izlase – 5.vieta Pasaules čempionātā, 2018.gada 1.-9.decembris, Prāga, Čehija.
b) Latvijas vīriešu handbola izlase - pirmo reizi vēsturē iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā. Izšķirošajā
spēlē uzvarēja 2017.gada Pasaules čempionāta bronzas laureāti – Slovēnijas izlasi. Visas sezonas garumā
Latvijas valstsvienība demonstrēja lielu saliedētību un cīņassparu, kas rezultējās vēl nebijušā panākumā.
c) Latvijas vīriešu hokeja izlase - 10. vieta Pasaules čempionātā hokejā.
d) Riga FC (futbols) - iekļūšana UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas “play-off” kārtā.
e) “TTT Rīga” - pēc 35 gadu pārtraukuma iekļuva FIBA Eirolīgas ceturtdaļfinālā, apsteidzot konkurentes ar
lielākiem budžetiem. Izcīnīti trīs čempionu tituli Austrumeiropas līgā, Baltijas līgā un Latvijas čempionātā.
2019.gadā 11 “TTT Rīga” basketbolistes spēlējušas Latvijas valstsvienībā. Kluba jaunatnes sistēmā (“TTT
kadetes”, “TTT juniores”) trenējas un spēlē vairāk nekā 20 Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieces.

Finālam, kur par labāko jau lēma tikai žūrija vien, kvalificējās handbols, hokejs un TTT. Un tikai no šiem trim tad savas svarīgās balsis atdeva žūrija.
It kā baigi demokrātiski, arī balsotāju pirmajās trijās kārtās daudz, bet...
Formāli Latvijas vīriešu florbola izlase savu 5. vietu izcīnīja starp 23 Eiropas komandām, tā ir arī 5. vieta visā pasaulē starp 33 valstu izlasēm.
Hokeja izlasei - 8. vieta Eiropā no 35 valstīm;
Handbola izlasei - vieta nav vēl zināma, Teorētiski iespējama - no 1. līdz 24. Atsevišķi rēķinot tikai kvalifikācijas spēles, tā ir 13. vieta 35 izlašu konkurencē.
Par TTT un Riga FC neizteikšos, jo klubi nav KK kompetence. Nekādu aizspriedumu pret handbolu, varbūt tikai balsotājiem derēja pirms tam atgādināt, ka 2020. gada janvāri Eiropas čempionāta finālturnīrā pirmo reizi spēlēs 24 (!) Eiropas valstis (iepriekš tikai 16). No tām 38, kas kopā ar čempionāta organizatorēm Zviedriju, Austriju un Norvēģiju izteica vēlmi spēlēt.

Principā šī balsotāju šlaka parādīja, ka, vai nu švaki orientējas Latvijas un pasaules/Eiropas sportā, vai arī... florbolam šajā līmenī nav sava lobija.

Latvijas sporta spēļu rangs 18.12.2019

Pēc divām spēlēm (1-1) nav lietderīgi skaitļot, kura Latvijas dāmām šobrīd vieta Eiropas 2021. gada čempionāta kvalifikācijā.

Dalībvalstu skaits EČ vai PČ no Eiropas

Tā kā varbūt līdz lielajām brīvdienām var būt mazāk informācijas, interesenti var papētīt tabulu, kādas Latvijai vietas Eiropā pēdējo septiņu gadu laikā. Tabulā augstāk tie, kam labāka vieta šobrīd.
Neiedziļinoties katra sporta veida specifikā, redzams, ka liela daļa sporta spēļu iet uz leju - tie ir: kērlings vīriešiem un sievietēm, florbols un hokejs sievietēm, bendijs, volejbols vīriešiem, futbols un pat... sieviešu un vīriešu basketbols. Izlašu līmenī. Esmu piemirsis, kurš no latvju basketbola vidējām zvaigznēm pasaules čempionāta laikā "izpleta spārnus" kā tītars: sak, ja mēs būtu finālturnīrā, tad cīnītos par medaļām! Jā, individuāli jūs varbūt esiet karaļi (savos klubos!), bet, lai reāli basketbolisti domātu par medaļām pasaules čempionātā... Tukša lielība!
Mjā, uz augšu gājis... nav gandrīz nekas. Ja neskaita vīriešu handbolu. Taču par handbolu vairāk un objektīvāk varēsim spriest janvāra vidū, kad Eiropas čempionātā būsim nospēlējuši apakšgrupas spēles ar Spāniju, Vāciju un Nīderlandi. Lai veicas!

Latvija Eiropā (2013-2019)