Kirovs sola prēmijas… arī šogad?

Divas dienas pirms pēdējās spēles Prāgā mūsu hokeja ripas bīdītāji pletēja solīdos kreklus, lai dotos uz Latvijas vēstniecību Čehijā. Te nu žurnālisti klupa virsū Kirovam ar mūžseno jautājumu par prēmijām. Lielai daļai mūsu hokejistu no šīm prēmijām ne silts, ne auksts, bet ir tādi, kuriem tās ir svarīgas. Tā sacīt: mazumiņš, bet patīkami. Lielākajā daļā pēdējo gadu čempionātu Kirovs prēmijas solījis un izņēmums nav arī šis gads, taču nu par to var runāt pagātnes formā. „Solīju čaļiem labu naudu par iekļūšanu ceturtdaļfinālā,” saka mūsu hokeja tēvs. Tas nozīmē, ka par uzvaru pār Franciju, kas mūsējiem garantēs vietu spēcīgāko 16 pasaules komandu pulkā, vīriem nekas netiek solīts. Tas gan ir veselas divas dienas pirms mača. Viss gan vēl var mainīties. Piemērus tālu nav jāmeklē, vēl šopavasar federācijas valde darbā pieņēma Tomu Kūlenu, bet jau pēc neilga laika viņš tika saukts tikai par aģentu, un pareizi vien ir. Aleksandram Beļavskim tīri labi pietiek ar Kārli Zirni, kurš šķiet uz mūsu izlases soliņa jūtas un iejūtas arvien labāk. Mums vajag večus, un Kārlis tāds ir.

Raunas ielā šopavasar pieņemti pietiekami pragmatiski lēmumi un Kūlena jautājums nav vienīgais. Saprotot, ka mūsu vīri uz Prāgu šopavasar dosies ne spēcīgākajā pulkā, arī uzdevums izlasei tika izvirzīts pareizais. No Kirova mutes šodien saklausīju vēl vienu prātīgu frāzi. „Ja Beļavskis saglabās vietu grupā, es viņam palīdzēšu arī nākotnē,” teic Lipmans, liekot nojaust, ka pat uzdevuma neizpildīšanas gadījumā Latvijas izlases esošais treneris paliks amatā. Tas būtu vēl viens pragmatisks lēmums.

P.S. Var nenogurstoši locīt prēmiju jautājumu, bet ne jau par tām čaļi cīnīsies 12. maija vakarā pret frančiem. Viņi cīnīsies par savu vārdu, godu, valsti un dzimteni, tāpat kā to ir darījuši līdz šim… Lai izdodas!