TwitterPar Sočiem, Vankūveru, Turīnu un Soltleiksitiju
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, F64
Pirms Ziemsvētkiem, diskutējot ar Abragu un vēl dažiem lasītājiem, sadzirdēju kādu diezgan aplamu vēstījumu. Proti, Latvijas hokeja izlases 9. vieta olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā esot otrs augstākais mūsu hokeja sasniegums pēc Soču 8. vietas. Protams, var stādīt jebkurus olimpiskos apļus augstāk par visu, taču ir arī loģika un veselais saprāts.
Tātad Soltleiksitija 2002.
Otro reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās NHL profesionāļi, un otro reizi sešas izlases (Kanāda, ASV, Krievija, Somija, Zviedrija, Čehija) turnīru sāka ar otro posmu. Proti, pirms tam astoņas otrās šķiras izlases divās grupās aizvadīja apļa turnīru, no katra 1. vietai tiekot pie lielā sešnieka.
Latvija Soltleiksitijā sāka ar 4:2 uzvaru pret Austriju, tad sekoja 6:6 pret nenokomplektēto Slovākiju (atstāja pieteikumā brīvas vietas NHL spēlētājiem), un izšķirošā spēle ar Vāciju par tikšanu otrajā kārtā. Tīrs zaudējums ar 1:4.
Spēlē par 9. vietu ar 9:2 sagrauta Ukraina. Formāli iznāk otrā augstākā vieta pēc Soču 8.vietas.
Bet. Uz Soltleiksitiju grūtāk bija netikt, nekā tikt. Tur spēlēja 14 izlases (otro un pēdējo reizi!). Pirms tam 2001. gadā astoņiem pretendentiem divās grupās sadalot sešas (!!!) ceļazīmes. Tiem, kas neatceras, atgādināšu, ka 2001. gadā Klāgenfurtē Latvija vispirms ar 4:2 uzvarēja Dāniju, tad spēlēja 1:1 ar Franciju un pēc otrās dienas jau bija ar celazīmi kabatā, pēdējai 4:3 uzvarai pār Austriju vairs bija tikai prestiža lieta. No Klāgenfurtes kvarteta uz SS tika Latvija, Francija, Austrija, netika Dānija. No līdzīga turnīra Oslo tika Vācija, Baltkrievija, Ukraina, bet netika Norvēģija.
Secinājumi: 1) iegūt ceļazīmi uz SS bija samērā vienkārši;
2) SS Latvija ne ar vienu no lielā sešnieka izlasēm nespēlēja;
3) Latvija zaudēja izšķirošo spēli nebūt ne stiprākai Vācijai:
4) turnīra sistēma paredzēja vietu noskaidrošanu arī no 9. līdz 14., varbūt arī tāpēc, lai sešām Eiropas komandām OS nebeigtoes ar trim spēlēm vien.
2006. gads. Turīnā. Bez kvalifikācijas uz turieni tika 8 labākās pēc IIHF ranga, kā arī spēļu saimniece Itālija.
Uz trim atlikušajām vietām tika rīkoti trīs turnīri, kuru uzvarētāji tika uz Turīnu. Klotenē Šveice aiz sevis atstāja Norvēģiju, Dāniju un Japānu; Rīgā Latvija bija stiprāka par Baltkrieviju, Slovēniju un Poliju; bet Klāgenfurtē uzvarēja Kazahstāna, aiz sevis atstājot Austriju, Franciju un Ukrainu.
Olimpiskais turnīrs Turīnā bija visām izlasēm vienādi godīgs. 12 valstis, divas grupas. Latvija pirmo reizi spēlēja ar tik stipriem pretiniekiem (sastāvos NHL spēlētāji).
Rezultāti
3:3 ar ASV
3:6 ar Slovākiju
1:6 ar Zviedriju
2:9 ar Krieviju
2:5 ar Kazahstānu
Pēc Turīnas spēļu reglamenta vietas no 9. līdz 12. sadalīja pēc papildus rādītājiem un nevis spēlēja par 9. vai 11. vietu.
Secinājumi:
1) Atšķirībā no SS Turīnā bija tikai 12 izlases un nevis 14;
2) Tikt uz Turīnu bija grūtāk;
3) Turīnā pirmajās četrās spēlēs pretiniekiem bija vislabākie sastāvi;
4) Latvijas 12. vieta netika noskaidrota papildus spēlēs ar Vāciju, Itāliju un Kazahstānu:
5) Latvija dabūja vienu punktu no t.s. lielā sešnieka izlasēm.
2010. gads. Vankūvera. Sistēma gandrīz tāda pati, lai tiktu uz Kanādu. 9 izlases pēc IIHF ranga, nākamie pretendenti cīnījās par trim ceļazīmēm: Hannoverē - Vācija aiz sevis atstāja Austriju, Japānu un Slovēniju; Rīgā - Latvija bija spēcīgāka par Ukrainu, Itāliju un Ungāriju; Oslo - Norvēģija aiz sevis atstāja Dāniju, Kazahstānu un Franciju.
Vankūverā ducis komandu pēc IIHF ranga tika sadalīts trijās grupās. 1/4 finālā iekļuva grupu uzvarētāji un viena no trim otrajām vietām.
Rezultāti:
2:8 ar Krieviju
2:5 ar Čehiju
0:6 ar Slovākiju
Turnīra formāts, tāpat kā pēc četriem gadiem Sočos - kvalifikācijas spēlēs sacenšas 5. un 12., 6. un 11., 7. un 10., 8. un 9. komanda.
5. Čehija, 12. Latvija. Rezultāts 2:3 papildlaikā.
Secinājumi:
1) Tikt uz Vankūveru bija sarežģītāk nekā uz Soltleiksitiju;
2) Latvija otro reizi atņēma punktu kādai no lielā sešnieka izlasēm;
3) Latvija bija tuvu tam, lai spēlētu 1/4 finālā, ārpus labāko astotnieka atstājot Čehiju.
2014. gads. Soči. Kvalifikācijas sistēma tāda pati. 9 pēc IIHF ranga plus trīs labākās izlases no kvalifikācijas.
Kvalifiācijas turnīrā Vācijā uzvarēja Austrija, tālāk Vācija, Itālija un Nīderlande; Rīgā Latvija aiz sevis atstāja Kazahstānu, Fracniju un Lielbritāniju; Vojensā Dānija priekšā palaida Slovēniju un Baltkrieviju, aiz sevis atstājot tikai Ukrainu.
Rezultāti:
2:4 ar Čehiju
0:1 ar Šveici
3:5 ar Zviedriju
Pēc grupu turnīra esam 11. vietā, kvalifikācijas kārtā uzvarot 6. vietā esošo Šveici - 3:1. 1/4 finālā - 1:2 pret Kanādu.
Secinājumi:
1) Tikt uz 2014. gada OS bija tikpat sarežgīti kā 2006. un 2010. gadā;
2) Spēļu rezultāti vairs nebija tik graujoši kā Turīnā un Vankūverā;
3) Nevienai no lielā sešnieka izlasēm šoreiz punktus neatņēmām;
4) Kvalifikācijas kārtā ar 3:1 uzvarējām IIHF ranga septīto komandu Šveici;
5) 1/4 fināls ar Kanādu radīja iespaidu, ka Kanāda var arī zaudēt...
Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto:
1) Formāli Soltleiksitijas 9. vieta ir otrā labākā pēc Soču 8. vietas;
2) Soltleiksitjā Latvija nespēlēja ne ar vienu no lielā sešnieka;
3) Turīnas 3:3 ar ASV un Vankūveras 2:3 (OT) noteikti ir vērtējami augstāk par 6:6 ar Slovākiju (bez NHL) Soltleiksitijā vai ar 1:4 turpat pret Vāciju.
Paredzu, ka tuvākajās dienās atkal sāksies Teda Nolana glorifikācija un Leonīda Beresņeva sasniegtā noliegšana. No 1998. līdz 2011. gadam pasaules čempionātos bija četras grupas pa četrām komandām, Latvijai grupā zaudējot vienu spēli, tā varēja nokļūt turnīrā par 13. līdz 16. vietu. Kā tas arī notika 2007. un 2011. gadā. Pēc 1998. un 1999. gada pasaules čempionātiem kvalifikācijas turnīros sezonas laikā dabūja spēlēt visas izlases, kas bijušas 11. vietā un zemāk. 1999. gadā Latvijai bija 11. vieta, ko daži uzskata par izkrišanu no A grupas. Ja šī stulbā sistēma netiktu mainīta, Nolans divos PČ no trim pēc tam dabūtu spēlēt kvalifikācijā... Helsinkos un Minskā iznāca tikai 11. vieta. Kopš 2012. gada PČ otrā ešalona izlasēm, starp kurām atrodas arī Latvija, vispār ir zelta dzīve - astoņu izlašu turnīrā nedrīkst palikt pēdējie...
+1 [+] [-]
Pilnīgam sviestam vēl varētu paķert klāt 1936. gada OS, kurās arī mūsējie spēlēja hokeju, un tad mēģināt kaut ko izrēķināt.
-1 [+] [-]
Cilvēkiem PATIKA kā komanda spēlē Nolana laikā! Tas nekas, ka komanda rezultāta ziņā spēlēja ļoti viduvēji un mīņājās uz vietas (PČ:10-11-11), bet cilvēkiem tas PATIKA!
Turnkāt, tas ne tikai patika, bet visi gaidīja arī kaut kādu "sprādzienu", ka nu tik būs "Lielais rezultāts" un 1/4fināls vairs nebūs aktuāls, bet izlase uzreiz ies pēc medaļām.
P.S. Nolana veiksme ar izlasi ir tā, ka viņš tika īstajā laikā un vietā, kā arī laicīgi aiztinās prom.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
starp citu, Abrags nevienā no mūsu diskusijām par Nolanu un Sočiem Soltleiksitiju, šķiet, vispār nepieminēja.
[+] [-]
Tu prom biji tik ilgi, ka kaut kas sāka pietrūkt...
Abrags, 2015-12-20 23:52, pirms 2 nedēļām, ignorēt, atbildēt
Jānis Matulis rakstīja: Un 9. vieta Soltleiksitijā - otrais labākais sasniegums!
jā, otrais.
+2 [+] [-]
Ja runā par Nolanu (vai precīzāk - par Nolana laika izlasēm, ja Tev tā tīk) - ir lietas, kas nav bijušas pie citiem treneriem. Piemēram, 2012.g. PČ pirmajā maiņā nokļuva Indrašis - jaunais gurķis no junioriem, HKR. Vai kāds cits no iepriekšējajiem izlases treneriem uz ko tādu būtu gatavs? Iepriekš maiņu dalījumi bij tik paredzami... tāds Indrašis labākajā gadījumā nokļūtu 4. maiņā... ja vispār tiktu paņemts uz PČ...
Tāpat arī Gudļevskis 2013.g. PČ... līdzīgs stāsts.
-1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Znaroku un Maticinu atceros kad viņu vadībā juniori tika līdz elitei (Znaroks bija pirmais kas Narvā to paveica) un tagad no tās paaudzes izlasē spēlē vesels bars, vot Beresņevu gan neatceros!
[+] [-]
Tajā pašā laikā bija Bļinovs, Feldmanis, Čubars, Romanovskis... un arī Ozola iespēlēšana pie Žoltoka un Fanduļa bija Kurta, lai arī neveiksmīga, bet ideja.
Ja jautājums ir par šo spēlētāju kvalitāti... nu tā ir tāda kāda tā ir, jo tie ir gadi, kas auga juku laikos, kad nebija nedz uz vietas kur spēlēt (pat trenēties nebija kur, jo ledus trūka), nedz uz ārzemēm varēja civilizēt nokļūt utt. EEHL vai kaut kādas joberlīgas - vienīgās iespējas. Nu tāpēc arī pēc tam viņi tā īsti neaizķērās izlasē.
Bet teikt, ka iespēlēja, tāpēc malacis... nu malacis, protams, ka iespēlēja, bet tikpat liels malacis kā jebkurš cits. Katram trenerim ir gan savi "atradumi", gan hokejisti, kuri tā arī neattaisnoja uz sevi liktās cerības.
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Latvija uzvar drāmā un atgriežas pie varenajiem
Tā bija pirmā reize. Šogad - atkārtoti tika elitē.
+citas izlases, kuras netika līdz elitei, ar visiem Daugaviņiem, Džeriņiem utt.
+1 [+] [-]
- Miks tika paņemts no JUNIORU komandas, kamēr LM tomēr bija PRO komanda
- Miks uzreiz nokļuva 1. maiņā
- toreiz (pirms gadiem padsmit) profesionālu Latvijas hokejistu bij krietni mazāk, līdz ar to konkurence bij krietni mazāka. Šobrīd nevienu no Vācijas 3. līgās vai Itālijas 2. līgas pat izlases kandidātos neņems...
[+] [-]
+1 [+] [-]
2. Tas gads Nolanam bija nesaprotams un šāda ielikšana drīzāk līdzinās šāvienam ar lielgabalu pa zvirbuļiem, kad pirms tam vēl ir aizsietas acis un pats šāvējs ir apreibis (kaut vai no griešanās ap savu asi). Tb tolaik maiņas taisīja pilnīgi no jauna. Sanāca! Malacis! Tikai nevajag tajā meklēt kaut kādu loģisku pamatojumu, bez maz vai kā Indrašis tika noskautots un paņemts.
3. Dati. Kas liek domāt, ka PRO hokejistu tad bija mazāk? Tīri no subjektīvismiem skatoties man jau liekas, ka, ja mēs tādu nosacītu "derīgo profesionāļu" loku (tādu, kuri spēlē nevis tāpēc, ka neko citu neprot/negrib darīt, bet gan ir ar kaut kādiem sportiskajiem plāniem un karjeras vīziju) paņemam, tad tas gadu no gada nemainās vai mainās ļoti minimāli.
Neņem no zemākajām līgām. Neņem, jo tad reālie izlases kandidāti tur spēlēja. Tagad viņi spēlē RD.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+9 [+] [-]
[+] [-]
2. Nolanam blakus bija arī Artis un Viktors, ne jau Nolans visu darīja uz pilnīgu dullo.
3. Dati. 90-tajos bija daudz mazāk hokeja haļļu Latvijā, līdz ar to daudz mazāk arī tika producēti jaunie spēlētāji.
[+] [-]
Tas, ka junioros viņš spēlēja lielāku lomu un savāca labākus ciparus, tas gan.
2. Uz dullo vai gudro - bet Nolanam sākotnēji nebija nekāda plāna ko darīt ar Indraši. Viņš bija tikai "camp body", kuram bija jātinas prom tiklīdz "īstie spēlētāji" atbrauks. Beigās izrādījās derīgs.
3. Tie spēlētāji, kas parādījās pateicoties jaunajām hallēm tikai tagad ir sasnieguši vecumu, kurā varētu spēlēt PRO līmenī, t.i., vecākajām hallēm ārpus Rīgas, piemēram, vēl nav pat 20 gadu. Ja hokejā sāk treniņus no kādiem 3-4 gadiem (oficiāli gan, laikam no 5), tad tikai tagad pirmajiem spēlētājiem pienāk "spēlēšanas laiks". Vai ir redzama kāda masveidība? Vai tuvākajos gados tāda būs?
Problēma ir tā, ka profesionālajā sportā iesaistīto skaits ir atkarīgs nevis no pašiem spēlētājiem, bet no komandām. Latvijā ir parādījušās vairāk PRO komandas? Nē, toties ir izauguši vairāki amatieru čempionāti. Tur tie visi jaunie hokejisti vēlāk arī spēlē, pa vakariem un brīvdienām.
[+] [-]
Nolanu par treneri! Uz mūžiem!
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
3. Liepājas halle tika atvērta jau 1998.g. Pirmie (5? 8?) gadi jau ir "absolvējuši" jauniešu hokeju.
Un ja runā par masveidību - manuprāt, visvairāk tā ir palielinājusies (ja runājam par procentiem) to jauniešu skaita ziņā, kas spēlē dažādās ZAmerikas jauniešu līgās. Cita lieta, ka visbiežāk ar to arī hokeja karjera beidzas...
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Indraši ielika pirmajā maiņā, jo kādam tur bija jāspēlē. Tika turēta vieta Daugaviņam un, lai pārējās maiņas nejauktu, ielika Indraši kā ielāpu. Tas, ka beigās izrādījās veiksmīgs gājiens, tas gan, taču sākotnēji ne trenerim, ne pašam Indrašim bija kaut kāda saprašana ko viņš varēs konkrētā PČ un vai viņš vispār uz turieni tiks.
Savukārt par Gudļevski, ko daudzi arī min kā Nolana atklājumu - pirms tā PČ šams, ja nemaldos, bija pat atskaitīts no komandas (vai arī bija paziņojums par atskaitīšanu). Katrā gadījumā nebija arī ar Kristeru tā, ka Nolans un viņa komanda zināja - vot, ir viens jaunais censonis, kas spīdēs.
Nolanam šajā kontekstā ir jāsaka paldies nevis par to, ka viņš "atrada" (ko atrada? paņēma bijušos U- izlašu spēlētājus, kas bija MHL komandas līderi), bet par to, ka nebaidījās riskēt. Kaut vai Gudļevski vārtos liekot. Te gan atkal ir jautājums - vai šis risks bija apzināts vai aiz nezināšanas (sak, pirmā spēle, lai ir kas ir!). Par to, tāpat kā par to cik apzināta bija Indraša ielikšana pirmajā maiņā, var diskutēt ilgi un tāpat bez rezultāta, jo to nevar pārbaudīt.
2015-1998=17. Ja pieņemam, ka 3 gados sīkais sāk slidot, tad pirmajam visu "hokejista ciklu" izgājušajam hokejistam pašlaik ir ap 20, kas ir jau pēdējais U- vecums.
Vai var būt tādi, kas kādā Liepājā sāka trenēties un jau sēlē? Protams, tik es runāju par to iepriekš aprakstīto gadījumu. Nemaz nerunājot, ka ļoti reti ir tā, ka jau no pirmā gada tāda sistēma štancē profesionāļus.
Par masveidību - tie arī ZAmerikā saucas amatieri. Konkrētāk, viņi izmanto hokeju kā iespēju nokļūt štatos, lai jau tīņa vecumā tur iedzīvoties, iegūt izglītību un, ja ir saprašanas nedaudz vairāk vai vecāki stingrāki, taisīt karjeru (un galīgi ne obligāti, ka hokejista) tur. Teikt, ka tajā vecumā par lielo hokeju domā visi... nu, iespējams, ka tā, taču, ja tajos pašos 16-17 gados neesi kādā normālā līgā, bet spēlē kkāā UWŽQHL, nu tad ir tā nedaudz jāpārvērtē savas spējas.
[+] [-]
Neesi A-burtam rada?