Ingus Janevics: "Osakā ceru uz personisko rekordu"

21 gadu vecais Janevics, pēc Aigara Fadejeva pārkvalificēšanās par maratonistu un Modra Liepiņa aiziešanas no lielā sporta, kļuvis par soļotāju līderi, taču sportistu tas nebūt nemulsina - Janevics ir apņēmības pilns uzlabot savus rezultātus pat neskatoties uz to, ka Latvijā viņam konkurentu praktiski nav. Saruna ar sportistu notika neilgi pirms došanās uz pasaules čempionātu, un, lai gan Janevics ne tuvu nav pieskaitāms pie labāko pulka, ir skaidrs, jaunā soļotāja lielākie panākumi ir vēl tikai priekšā.

Kad un kāpēc pievērsies soļošanai?
Tas notika, kad vēl mācījos Alsungas vidusskolas 8. klasē, Sidnejas Olimpisko spēļu laikā. Sporta skolotājs man ieteica pamēģināt soļošanu, un tā viss sākās. Pamatus man izskaidroja un diezgan ātri apguvu soļošanu. 2001. gada rudenī es iestājos Murjāņu Sporta ģimnāzijā un tad sāku trenēties nopietnāk. Tehnikas ziņā problēmu man ar tiesnešiem nav bijis, tehnika man esot laba (soļotājs atklāj, ka nevienās sacensībās viņš nav saņēmis vairāk par vienu piezīmi - aut.).

Izskan versijas par to, ka soļotāju apavus varētu īpaši aprīkot ar elektroniku, lai nodrošinātu to, ka tiek fiksēts moments, kad abas soļotāja pēdas ir atrautas no zemes jeb t.s. "lidojuma fāze"? Vai atbalsti šādu ideju?
Tas nav objektīvi. "Lidojuma fāze" ir visiem soļotājiem, cita lieta – cik tā ir liela. Katram sportistam ir individuāla soļošanas tehnika. Uzskatu, ka tienešiem pašiem ir jāredz, vai sportists soļo vai pārkāpj noteikumus.

Pērn Eiropas čempionātā debitēji ar 13. vietu un personisko rekordu. Pašam tas nebija pārsteigums?
Laika apstākļi tur bija diezgan slikti un uzskatu, ka 13. vieta ir ļoti augsts rezultāts. Tika izsoļots arī zem četrām stundām, sasniegts normatīvs.

Pašlaik tu soļo tikai 50 kilometrus?
Pamatdisciplīna noteikti ir 50 kilometri. 20 km es soļoju tikai nesenajā Eiropas U-23 čempionātā Debrecenā.

Eiropas U-23 čempionātā tu paliki uzreiz aiz goda pjedestāla, kuru aizņēma krievu soļotāji. Cik reāli bija iejaukties medaļu sadalījumā?
Ja es būtu ātrāk sācis kāpināt tempu distances beigās, tad varbūt man būtu izdevies izcīnīt kādu no godalgām. Diemžēl līdz bronzai pietrūka tikai četru sekunžu. Uz Eiropas čempionātu nebraucu ar konkrētu mērķi, galvenais bija nostartēt un varbūt iekļūt labāko desmitniekā, jo sezona tomēr pakārtota pasaules čempionātam, kur soļošu 50 km distanci. Nebiju gaidījis, ka būšu tik augstu, sasniegšu personisko rekordu un izpildīšu B normatīvu pasaules čempionātam.



Kur šosezon esi trenējies, kā aizritējusi tava gatavošanās pasaules čempionātam?
Nesen bija nometne kalnos Tatros, kur aizvadījām sešas ar pusi nedēļas. Pēc Jāņiem aizbraucām un ap 10. augustu tikai atgriezāmies. Vēl pa vidu man bija U-23 čempionāts. Sezonas laikā mums parasti ir divas nometnes – pavasarī un vasarā. Vajadzētu vienu arī ziemā, taču to neatļauj finanses.

Ar kādiem nolūkiem dodies uz Osaku?
Mērķis ir labot personisko rekordu, vieta nav būtiska. Šosezon 50 kilometrus esmu soļojis divreiz un abas reizes sasniedzu personisko rekordu (šobrīd Janevica personiskais rekords ir 3:53.57 – aut.). Mani apmierinātu rezultāts 3 stundu un 52 minūšu robežās, tas man varētu būt pa spēkam. Osakā gan ir pavisam savādāki laika apstākļi nekā Eiropā, lielākā daļa sportistu tur nav startējuši, tāpēc grūti kaut ko prognozēt.

Pēc cik ilga laika tu varētu apdraudēt Aigara Fadejeva Latvijas rekordu?
Pieļauju, ka tas varētu notikt pēc aptuveni diviem gadiem (smaida). Ar katrām sacensībām, kurās labošu savu personisko rekordu, atstarpe līdz Latvijas rekordam samazināsies. Sākumā to izdarīt būs vieglāk, bet vēlāk - arvien grūtāk.

Vai Aigars izdarīja pareizo izvēli, pārejot no soļošanas uz maratonu?
Soļot Aigars vienkārši vairs nevarēja, jo viņam bija slikta tehnika, bet to labot viņš nevēlējās. Nevarēja sevi piespiest to izdarīt, tāpēc galu galā tika izlemts par labu maratonam.

Šobrīd esi kļuvis par Latvijas izlases līderi. Vai neizjūti konkurences trūkumu?
Konkurences man trūka jau junioru vecumā, kad startēju viens pats. Būšu pie tā jau pieradis (smejas). Soļošana nav no vienkāršākajām vieglatlētikas disciplīnām, tāpēc viņu arī īpaši neviens neizvēlas. Tagad jauniešiem prātā ir citas domas un par soļošanu viņi tikai pasmejas. Pārsvarā jau priekšroka tiek dota futbolam vai basketbolam. Soļošana ir fiziska grūta. Lai varētu sasniegt augstus rezultātus ir jāiegulda milzīgs darbs, jāpiespiež sevi, bet daudziem nav gribasspēka.



Kuri būs pasaules čempionāta galvenie favorīti?
Krievijas un Ķīnas sportisti. Starp favorītiem varētu būt arī Eiropas čempions francūzis Johans Denīzs, taču daudz kas būs atkarīgs no aklimatizācijas. Eiropas sportistiem Osakā būs nestandarta apstākļi – ļoti karsts un mitrs. Organismam varētu būt grūtības aklimatizēties un tas var ietekmēt Denīza rezultātu. Cik esmu dzirdējis, būs salīdzinoši maz dalībnieku. Kādreiz Eiropas čempionātos startēja pat 70 dalībnieku, pērn Gēteborgā bija vairs 40.

Tev problēmu ar aklimatizāciju nav?
Eiropā startēt, protams, būtu bijis vieglāk. Gan pasaules čempionāts, gan nākamā gada Olimpiskās spēles Ķīnā notiks pirmo reizi, tāpēc lielākajai daļai sportistu tā būs jauna pieredze. Lielākoties čempionāti ir notikuši Eiropā.

Vai esi informēts par to, ko tagad dara junioru vecumā panākumus guvušie, par talantīgiem un perspektīviem savulaik uzskatītie Aivars Kadaks un Māris Putenis?
Šķiet, ka Kadaks šobrīd strādā Īrijā, bet Putenis nodarbojas ar snovbordu. No soļošanas abi sen jau ir prom, uzskatu, ka galvenokārt tāpēc, ka nebija finansiālo līdzekļu. Nometnēm jāmeklē nauda, bet izdevīgāk ir to visu pamest un sākt "normālu" dzīvi – atrast labu darbu, vairāk laika veltīt ģimenei. Pats soļošanu negrasos pamest, vēlos startēt olimpiskajās spēles, bet līdz tam nākotni nav ko zīlēt.

Foto: Romāns Kokšarovs un no sportista personiskā arhīva