Kam vajadzīga vieglatlētikas manēža Rīgā?

Viesturs KOZIOLS, Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs:

"Protams, arī hokejistiem ir nepieciešama vieglatlētikas manēža. Taču par prioritāti ir noteikta hokeja treniņu halle, kas mums ir vajadzīga 2021. gada pasaules čempionāta sarīkošanai. Ja tās nebūs, tad Rīgā paredzētās spēles vienkārši tiks pārceltas uz Minsku. Es gribētu, lai vieglatlēti uz mums par to nedusmojas. Hokeja federācija aktīvi iestājas par to, ka spēlētāju vispārējā fiziskā sagatavotība ir pat būtiskāka nekā sagatavotība uz ledus. Jau no agra vecuma jācenšas sabalansēt ledus un sauso treniņu daudzums. Vieglatlētikas manēža ir ļoti nepieciešama, jo pašlaik bērni skrien koridoros un lec pa trepēm. Nevienā hokeja hallē nav tam piemērota seguma, tādējādi palielinās traumu gūšanas iespējamība. Ja runājam par modernu sporta bāzi, kurā blakus ledus hallei būtu arī manēža, tad tādai varētu atbilst tikai Liepāja. Bet hokejisti taču nevar braukāt uz otru pilsētas galu, lai pirms ledus treniņa pusstundu paskrietu vai palēkātu."

Edgars PUKINSKS, Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs:

"Klasiskajā futbolā vieglatlētikas manēžas trūkumu mēz neizjūtam. Šāda manēža mums neko nedod, ja vien tajā nav sintētiskā seguma laukuma. No telpu futbola viedokļa šāda manēža būtu noderīgāka, taču, ja tā būtu klasiskā vieglatlētikas manēža, kurā arī vidusdaļa tiek izmantota tikai vieglatlētikai, tad no tās mums nebūtu nekādu ieguvumu. Jā, futbolisti manēžā varētu aizvadīt funkcionālos treniņus, taču futbolistiem tie tik un tā pārsvarā notiek futbola laukumos, mežos vai trenažieru zālēs. Ja vieglatlētikas manēža būs, mēs to labprāt izmantosim, taču tā noteikti nav mūsu prioritāšu sarakstā, kura augšgalā ir lielie laukumi un slēgtās halles."

Edgars ŠNEPS, Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs:

"Kaut kā jau tiekam galā arī bez manēžas. Basketbolā pamatdarbs tomēr notiek sporta zālē, svaru zālē un ārā. Protams, ja Rīgā būtu pārsimts kvadrātmetri, tad mēs tos labprāt izmantotu. Taču tas nav kritiskākais. Basketbolam galvaspilsētā daudz vairāk trūkst laukumu ar parketa grīdu. Mums daudz aktuālāka ir pašiem sava treniņu bāze, kurā pietiktu ar diviem 60 metru skrejceliņiem."

Zintis EKMANIS, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs:

"Bobslejam un skeletonam pietiek ar Siguldas sporta centru, taču vieglatlētikai manēža ir akūti nepieciešama. Uzskatu, ka vieglatlētika vispār ir pamatu pamats jebkuram sporta veidam. Lai kādi būtu iemesli, tā ir cūcība, ka šo gadu laikā Rīgā tā arī nav uzbūvēta vieglatlētikas manēža. Mēs jau esam spartieši, varam skriet un lēkt arī sniegā. Ja Rīgā manēža būtu, tad mēs to noteikti izmantotu. "Daugavas stadiona" apbūves plānos sākotnēji bija paredzēta arī vieta stumšanas estakādei, taču mūs no plāniem izslēdza. Neskatoties uz to, ka bijām uzstājīgi un lūdzām, ja ne mākslīgo, tad vismaz estakādi zem nojumes."

Jānis BUKS, Latvijas Volejbola federācijas prezidents:

"Mēs būtu ar abām rokām par. Jo vairāk jaunu sporta būvju, jo labāk. Domāju, ka jaunu vieglatlētikas manēžu izmantotu arī volejbolisti. Taču volejbolam tas nav tik kritiski. Mums lielākā problēma ir spēļu vietu trūkums galvaspilsētā. Lai gan Rīgā mīt 60% valsts iedzīvotāju, sporta infrastruktūras ziņā pilsēta ir apdalīta. Domājot par to, kur varētu aizvadīt "Zelta līgas" mačus, vienīgais reālais variants Rīgā ir "Elektrum" olimpiskais centrs. Tikai izejot uz kompromisiem, varētu spēlēt "Daugavas" sporta namā, lai gan tas neatbilst prasībām. Ārpus Rīgas mačus rīkot var tikai Jelgavā un, iespējams, Daugavpilī."

Kārlis LEJNIEKS, Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs:

"Ikdienā tenisisti vieglatlētikas manēžas trūkumu neizjūt. Protams, būtu pozitīvāk, ja šāda manēža Rīgā būtu, taču teniss ir gana specifisks sporta veids, lai atsevišķus treniņus varētu rīkot arī pludmalē vai mežā. Sprintus varam skriet turpat, tenisa kortos, bet krosiņus pat ziemas laikā varam skriet ārā. Tāpat ir trenažieru zāles, kurās ir daudz dažādu treniņu iespēju. Uzskatu, ka manēža visvairāk nepieciešama konkrētām vieglatlētikas disciplīnām, kurām nav alternatīvu treniņu iespēju."

P.S.

Protams, ikviena sporta veida saimniecība priecātos par vieglatlētikas manēžu un, visticamāk, arī pasteigtos rezervēt sev laiku jaunajā sporta objektā. Taču kopumā katram sporta veidam sava sāpe tomēr ir tā lielākā. Un to var labi saprast, jo galvaspilsēta sporta infrastruktūras ziņā ir piesmieta. Tas, ka vieglatlētiem šajos gados tā arī nav izdevies tikt pie manēžas, izskaidrojams ar to, ka citiem sporta veidiem pie durvīm, aiz kurām tiek pieņemti lēmumi un sadalīta naudiņa, vienkārši bijuši spēcīgāki lobiji.