Vispirms par aizvadīto sezonu. Vai tajā sasniegtie rezultāti sniedza gandarījumu?
Kopumā tā bija laba sezona, īpaši prieks par 1500 metriem, kur sasniedzu jaunu Latvijas rekordu. Nevar teikt, ka 800 metros bija slikti, taču biju cerējis uz nedaudz labākiem rezultātiem. Pasaules čempionātā biju gatavs skriet ātrāk, bet pieredzes trūkums liedza to īstenot. Biju arī sanervozējies pirms debijas tāda līmeņa sacensībās, sajūtas bija savādākas nekā parasti. Turklāt pirms sacensībām nevarēju arī kārtīgi izgulēties. Ja skatās uz šiem faktoriem, tad var teikt, ka pirmajos tāda līmeņa mačos nostartēju labi, sasniedzu savu sezonas rekordu.

Cik noprotams, biji gatavs skriet arī ātrāk...
Jā, treniņi to apliecināja. Biju labā sportiskajā formā un varēju noskriet daudz ātrāk. Diemžēl tas neizdevās. Kas attiecas uz Eiropas U-23 čempionātu, kur izcīnīju ceturto vietu, tad pirms tam nebija drošas sajūtas, cik ātrs varu būtu. Priekšskrējienos man veicās ne pārāk labi, taču finālā tiku. Tajā pats īsti nezināju, ko varu no sevis sagaidīt. Otrajā aplī, kamēr es centos iegūt labāku pozīciju, konkurenti jau aizskrēja pa priekšu. Biju trešajā celiņā, centos pārkārtoties tuvāk pirmajam. Pirms tam domāju, ka varētu neizturēt tempu, taču patiesībā spēka man bija pietiekoši.

Iepriekš jau minēji, ka pasaules čempionātā biji sanervozējies. Bieži vien tiek runāts par psihologa nepieciešamību komandā. Kāds ir tavs viedoklis šajā jautājumā?
Tāds speciālists noteikti ir vajadzīgs. Pērn diemžēl pirms startiem nebija tāda iespēja, bet šogad pirms Eiropas čempionāta domāju vērsties pie psihologa. Šogad jau būšu pieredzējušāks, nobriedušāks, cerams mazāk nervozēšu, taču domāju, ka arī psihologa palīdzība man nāks tikai par labu.

Satraukumam pirms startiem ir jābūt, galvenais, lai tas netraucē sasniegt to, uz ko tajā brīdī sportists ir spējīgs. Ja divas, trīs dienas pirms startiem nevari kārtīgi izgulēties vai patrenēties, tad nav labi. Būtu labi, ja uz nozīmīgākajiem startiem psihologs brauktu un vajadzības gadījumā sportistiem palīdzētu.

Kā iesācies gatavošanās posms šai sezonai un kur tu tai gatavojies?
Ziemas sezonu es izlaidīšu, bet marta sākumā došos uz nometni Portugālē. Šeit kvalitatīvi sagatavoties pagaidām nav iespējams, tāpēc arī pasaules čempionātā telpās nestartēšu. Nav jēgas skriet arī Latvijas ziemas čempionātā, labāk visu uzmanību veltīt tam, lai pienācīgi sagatavotos vasarai. Rīgas manēžā šobrīd ir vēsi, auksts gaiss un treniņos nevar normāli paskriet. Tieši šobrīd ir tas laiks, kad jāveic treniņu apjomu, bet to nevar izdarīt – galvaspilsētā kārtīgas manēžas nav, temperatūra zem desmit grādiem, pietiek nedaudz paskriet, kā jau kakls sāp.

Ar veselību vismaz viss ir kārtībā?
Bija savainojis kāju, taču neteiktu, ka pārāk nopietni. Sadziedēšanai pagāja divas nedēļas un tagad jau viss ir kārtībā.

Kam tagad, gatavojoties vasaras sezonai, treniņos tiek veltīta vislielākā uzmanība?
Tagad ir sniegs un šeit [Latvijā] nevar pat normāli krosus paskriet. Tagad vislielākā uzmanība jāvelta nogriežņu darbam, lai varu kārtīgi izskrieties. Parasti normāli skriet sāku tikai augusta vidū. Vispār vasaras sezonā vairāk plānoju skriet 1500 metru distancē. Tagad galvenais ir aizbraukt uz plānotajām nometnēm, kārtīgi izskrieties, lai būtu gatavs vasarai.

Tu vairs netrenējies sava līdzšinējā trenera Andreja Saņņikova vadībā. Kāpēc tā?
Parunājām ar treneri un nonācām pie slēdziena, ka kaut kas ir jāmaina, tāpēc tagad mans treneris ir tēvs, kurš sastāda man treniņu programmu, bet, kad esmu Rīgā, tad mani pieskata Saņņikovs. Ja nepieciešams, tiek veiktas arī kaut kādas korekcijas. Ar tēvu saprotos ļoti labi, domāju, ka rezultāti turpinās uzlaboties. Ar Saņņikovu gan sadarbošos arī nākotnē.

Tava pamatdisciplīna ir 800 metri, tomēr bieži vien skrien arī garākas distances. Joprojām esi īstās distances meklējumos?
Grūti pateikt, jo īpaši trenējies 1500 metriem neesmu. Vairāk esmu strādājis tieši uz 800 metriem, taču jūtu, ka tas ātrums, kas ir 1500 metru distancē man ir parocīgāks. Domāju, ka pusotrā kilometrā man ir lielāks potenciāls. Tas būs jāpārbauda. Šovasar skriešu gan vienu, gan otru ar akcentu uz 1500 metriem.

800 metros lielāka nozīmē ir taktiskajai cīņai. Vai arī tas nav viens no faktoriem, kāpēc liec uzsvaru uz gandrīz divreiz garāku distanci?
Arī pusotrā kilometrā taktika ir svarīga, lai arī ne tik lielā mērā kā 800 metros. Nedomāju gan, ka man būtu kaut kādas problēmas ar stratēģiju vai taktiku. Varbūt vienīgi īsākā distancē pietrūkst ātruma un pārliecības.

1500 metros pērn kļuvi par Latvijas rekordistu. Vai varam sagaidīt rekorda labojumu arī šajā sezonā?
Jā, šogad plānoju to vēl vairāk uzlabot, tas būtu tikai loģiski. Ceru, ka uzlabošu arī savu personisko rekordu 800 metros, distanci veicot zem 1:46 (šobrīd Dmitrija personiskais rekords ir 1:46.44 – aut.).

Kuras būs tavas pirmās sacensības vasaras sezonā?
Kad būšu maijā būšu atgriezies no savas trešās pirmssezonas nometnes, tad varbūt skriešu "Kuldliiga" sacensībās jeb Igaunijas "Zelta līgā". Ja ne, tad pirmie starti varētu būt jūnija sākumā vai vidū (pirmais "Kuldliiga" vasaras sezonas posms ir 27. maijā, nākamais – pēc piecām dienām – aut.).

Minēji, ka tev būs trīs treniņnometnes. Pirmā būs Portugālē, kur pārējās?!
Pēc Portugāles došos uz nometni Jabloņicā Čehijā, bet trešā nometne notiks kalnos. Pagaidām gan nav zināms, kur tieši tā būs, ir vairāki varianti.

Vasarā būs Eiropas čempionāts. Ko esi apņēmies sasniegt tur?
Man ir diezgan lieli mērķi (smejas), taču sākumā jāuzsāk vasaras sezona, jānoskrien pāris sacensības un, tad jau redzēs. Ambīciju man pietiek, bet savas ieceres pagaidām paturēšu noslēpumā. Eiropas čempionātā domāju, ka būšu pieteikts gan 800, gan 1500 metros, normatīvi man ir.