Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:4, Did:0, useCase: 3

Autors: Rolands Eliņš

LSFP piešķir stipendijas 35 Latvijas sportistiem-studentiem

LSFP piešķir stipendijas 35 Latvijas sportistiem-studentiem
Foto: Juris Bērziņš-Soms

Pirmdien, 24. novembrī, Olimpiskajā sporta centrā Latvijas Sporta federāciju padome piešķīrusi stipendijas 35 Latvijas izlašu sportistiem, kuri sekmīgi studē kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Stipendijas pasniedza LSFP prezidents Einars Fogelis un Latvijas Augstskolu sporta savienības prezidente Agita Ābele.

LSFP stipendijas pasniedz astoto reizi. Kopš 2007. gada, kad tika iedibinātā stipendiju programma, tās mērķis ir atbalstīt sekmīgi studējošos izlases līmeņa sportistus, sniedzot materiālo atbalstu mācību un treniņu darbam. Šogad stipendiju konkursam no valsts budžeta atvēlēti 36 600 eiro. Būtiskākā atšķirība no iepriekšējiem stipendiju konkursa gadiem, ka stipendijas izlietojuma mērķi noteiks pats sportists.

Šogad stipendijām pieteicās 56 sportisti no dažādām Latvijas augstskolām. Visplašāk pārstāvēta Rīgas Tehniskā universitāte ar 11, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija ar 10, Latvijas Universitāte ar 9 un Daugavpils Universitāte ar 7 sportistu pieteikumiem.

Kā atzina LSFP prezidents Einars Fogelis, tad viens no galvenajiem stipendijas mērķiem – ļaut sportistiem justies novērtētiem. „Nav mazsvarīgi, ka pastāv iespēja novērtēt sportistu apņēmību arī sekmīgi studēt. Tas nav viegli. Patiesi prieks, ka studenti izmanto šo iespēju, ko sporta nozare sniedz ar šīm stipendijām,” uzsver Fogelis. „Turklāt studentu sekmes nav no tām zemākajām. Vien jāgrib studēt. Lielisks piemērs ir biatlonists Andrejs Rastorgujevs, kurš pērn absolvēja LSPA, turklāt ar labām sekmēm, neskatoties uz smago sporta veidu, un zinot, kā Andrejs cīnās par vietu zem biatlona saules. Tāpēc prieks, ka pastāv iespēja vismaz šādā veidā novērtēt sportistu vēlmi studēt un sasniegt augstus rezultātus sportā.”

Svinīgajā pasākumā visvairāk stipendijas ieguva vieglatlētikas un orientieristu saimes pārstāvji. Katras federācijas sportisti saņēma astoņas stipendijas.

Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis pauda gandarījumu, ka par stipendiātiem kļuva tik daudz vieglatlētu, bet neņemot vērā stipendijas apmērus, tā sniedz būtisku atbalstu visiem studējošiem sportistiem, un motivēt studēšanu Latvijā. „Duālā karjera ir ļoti svarīgi, lai sportists varētu iegūtu labu izglītību, kas lieti noderēs pēc sporta gaitu beigšanas. Sportistiem pastāv dažādi vilinājumi studēt ārzemēs, piemēram, ASV, kur nodrošināti labi apstākļi treniņiem un studijām. Tāpēc ikviens atbalsts sportistiem, kuri studē Latvijā ir vēstījums, ka ieguldītais darbs nepaliks nenovērtēts. Tas ir nozīmīgi mums pašiem, lai viņi būtu mājās un gatavotos pasaules līmeņa sacensībām. Protams, ar šo stipendiju nevar nosegt visus tēriņus, bet vairumam ir Latvijas Olimpiskās vienības finansējums, kas nosedz sportisko pusi, piemēram, treniņnometnes, un ņemot vērā, ka šogad LSFP stipendija nonāk sportistu pārziņā, ļaujot segt ikdienas tēriņus.”

Viena no stipendiju laureātēm - vieglatlēte Gunta Latiševa-Čudare uzsver, ka sportisti novērtē viņiem izrādīto atzinību, apvienojot sportu ar studijām. „Pēc vidusskolas man teica, ka nav vērts iespringt uz studijām, ja es vēlos sasniegt augstus rezultātus sportā. Neņēmu vērā tos norādījumus, un izlēmu, ka izglītība ir ļoti svarīga, jo es nevarēšu sportot visu dzīvi. Dažreiz zemtekstā vēlas norādīt, ka sacensībās nebija labs rezultāts, jo ietekmēja sesija. Ticu saviem spēkiem, un ir forši apzināties, ka arī kāds cits tev tic. Neesmu vienīgais bērns ģimenē. Dzīvošana un studijas ir visnotaļ dārgs prieks. Turklāt vēl aktīvi sportojot. Tāpēc lieliski, ka pastāv šāda stipendija. Katrs atbalsts noder.” Gunta uzreiz zināja, kam izlietos saņemto stipendiju – treniņnometnēm. Savukārt uz jautājumu par studiju apvienošanu ar sportu, jaunā censone neslēpa, ka viegli nav. „Studēt juridiskajā fakultātē nav viegla pastaiga. Pasniedzējiem esmu viena no visiem pārējiem studentiem, un viņi nedod īpašas atlaides. Neuzskatu, ka man būtu jāizpelnās īpaša pasniedzēju labvēlība. Pasniedzēji, manuprāt, nezina, ka es sportoju. Iespējams, dekāne zina, jo saistībā ar treniņnometnēm nācās pārcelt ieskaites. Cenšos lieki neafišēt. Kāpēc tas būtu jādara? Jā, manas sekmes nebūs izcilas. Tomēr iegūtās zināšanas atspoguļosies manā personiskajā izaugsmē. Pelnu godīgi savas atzīmes.”

Pašreizējais pasaules rekordists junioriem Zigismunds Sirmais atzina: „Priecājos iegūt stipendiju trešo gadu pēc kārtas. Nav grūtību apvienot sportu ar studijām, ja visu dara laikā, tad nav problēmu. Galvenais nevajag iekavēt, un viss notiksies. Jāplāno savs laiks.”

Latvijas Augstskolu sporta savienības priekšsēdētāja Agita Ābele, pasniedzot stipendijas, sportistus uzteica par augsto motivācijas līmeni, jo vienlaicīgi sportot un studēt prasa atteikšanos no daudziem kārdinājumiem. „Augsti sasniegumi sportā motivē uzreiz, jo redzams tūlītējs rezultāts. Tomēr studiju augļus manīs tikai vēlāk. Ir divi uzskati, ka sportot var jaunībā, bet mācīties visu mūžu. Daudzi izvēlas studēt pēc aktīvās karjeras. Otrs viedoklis, ka laba izglītība un karjera ir galvenais. Šie sportisti spējuši apvienot abas lietas. Viņi pelnījuši cieņu visaugstākajā mērā, jo vienlīdz labi darīt vairākas lietas ir grūtāk. Tā ir mūsu jaunatne, kas jutīs atbalstu un būs šajā valstī. Daudzus cilvēkus esam zaudējuši, jo nav izrādīts pietiekams atbalsts. Ieguldīta nauda jaunatnē nav zaudēta. Tas ir cilvēka izaugsmes novērtējumus. Liels paldies jāsaka vecākiem, treneriem, pasniedzējiem un draugiem, kuri kalpo par atbalstu,” pārliecināta Ābele.

LSFP stipendiju ieguvēji 2014./2015. akadēmiskajā gadā

Vārds uzvārdsSporta veidsAugstskolaStipendijas apmērs
Anna AndreičukaSporta dejasBanku augstskola800
Jānis BaumanisAutosportsBiznesa augstskola Turība1400
Jānis BaunisOrientēšanās uz slēpēmLatvijas Universitāte1000
Oskars BormanisVieglatlētikaRīgas Tehniskā universitāte600
Gatis ČakšsVieglatlētikaLSPA1200
Krists ČiapasSporta dejasRPIVA800
Ģirts FeldbergsPeldēšanaRTU1000
Artūrs GerhardsKērlingsRīgas 1. medicīnas koledža1400
Anastasija GrigorjevaBrīvā cīņaDaugavpils Universitāte1400
Sandra GrosbergaOrientēšanāsLatvijas Universitāte1000
Laura Ikauniece – AdmidiņaVieglatlētikaLatvijas Universitāte1200
Dagnis IļjinsKanoeVentspils Augstskola1000
Imants KopjevsTaekvondoLatvijas Universitāte1000
Vadims KoževņikovsSvarcelšanaDaugavpils Universitāte800
Jānis KūmsOrientēšanāsLatvijas Lauksaimniecības universitāte1200
Gunta Latiševa – ČudareVieglatlētikaLatvijas Universitāte1400
Ņikita LijcsŪdens motosportsLatvijas Biznesa koledža1400
Elvijs MisānsVieglatlētikaLSPA1400
Līna MūzeVieglatlētikaLSPA1000
Artūrs PauliņšOrientēšanāsLSPA1400
Irina PetrovaJostu cīņa brīvā cīņaDaugavpils Universitāte1000
Matīss PreimanisRiteņbraukšana – MTBRīgas Tehniskā universitāte1000
Mikus PuriņšOrientēšanāsRīgas Tehniskā universitāte1000
Nauris RaizeOrientēšanās uz slēpēmLatvijas Lauksaimniecības universitāte1400
Mārtiņš RalleVieglatlētikaLatvijas Lauksaimniecības universitāte800
Alvis ReinsonsOrientēšanāsRīgas Tehniskā universitāte600
Jānis RērihsJostu cīņa grieķu – romiešu cīņaLiepājas Universitāte1400
Aļona RibakovaPeldēšanaRīgas Tehniskā universitāte600
Zigismunds SirmaisVieglatlētikaLatvijas Universitāte800
Vadims SļesarevsSvarcelšanaDaugavpils Universitāte600
Olga ŠišlovaModernā pieccīņa peldēšanaRīgas Tehniskā universitāte1000
Līga ValdmaneOrientēšanāsLSPA600
Mārtiņš VeispalsSmaiļošanaLSPA1000
Kristaps ZvejnieksKalnu slēpošanaLSPA1000
Miks ZvejnieksKalnu slēpošanaBiznesa augstskola Turība1400

Informāciju sagatavoja:
LSFP preses sekretārs
Raimonds Gekišs


, 2014-11-25 18:42, pirms 9 gadiem
tiem kas plikiņi fočējās ?
Kenijas skrējēja Peresa Jepčirčira 2024. gada Londonas maratona finišā. Foto: Tolga Akmen/EPA/Scanpix
7

Kenijiete Jepčirčira Londonas maratonā labo pasaules rekordu sievietēm

LETA--PA Media/DPA. Kenijas vieglatlētikas garo distanču skrējēja Peresa Jepčirčira svētdien Londonas maratonā laboja pasaules rekordu, distancē sacenšoties tikai sievietēm.
Armands Duplantiss. Foto: Zumapress.com/Scanpix
5

Duplantiss par centimetru labo sev piederošo pasaules rekordu kārtslēkšanā

LETA--AFP. Zviedrijas vieglatlēts Armands Duplantiss sestdien Ķīnā pirmajā Dimanta līgas posmā laboja sev piederošo pasaules rekordu kārtslēkšanā par vienu centimetru.
Līna Mūze-Sirmā. Foto: Arvis Ertmanis

Mūze-Sirmā sasniedz otro labāko rezultātu Dimanta līgā

LETA. Latvijas šķēpmetēja Līna Mūze-Sirmā sestdien Ķīnā Dimanta līgas sacensībās, šķēpmešanai esot ārpus ieskaites, sasniedza otro labāko rezultātu.