Līna Mūze: "Brīnums, ka tagad vispār smaidu"

"Negribas jau atcerēties, bet visi atgādina, turklāt arī katrā treniņā par to atgādina pati roka," atzīst Līna Mūze. "Tas notika 26. februārī ziemas treniņnometnes laikā Tallinā. Uz rīta treniņu aizgāju ar nelielu plaukstas cīpslas savainojumu, kuru guvu svaru zālē. Mest nevarēju, bet fizioterapeits ieteica rokām likt mieru. Tā arī darīju. Vakara treniņā gāju uz maksimumu - lēcu uz kastēm, kas attīsta šķēpmešanā tik nepieciešamo ātruma spēku. Diemžēl izrādījās, ka kaste nebija nostiprināta un es nokritu uz muguras."

Šķēpmetēja atminas, ka sākumā licies - viss būs kārtībā, tikai nedaudz aizsitis elpu. "Roka tikai trīcēja, bet, kad aizbraucu uz slimnīcu taisīt rentgenu, tad vairs nevarēju roku iztaisnot. Māsiņa lūdza, lai es iztaisnoju roku, bet es viņia trīsreiz skaļi atbildēju, ka to nedarīšu. Kad pateica, ka roka ir lauzta, bira asaras, jo šogad bija ieguldīts ļoti liels darbs, kura dēļ nācās iekavēt skolu."

3. martā tika izdarīta operācija un kauli tika saskrūvēti kopā. Aizritējuši vien četrarpus mēneši un Līna norāda - "ja es būtu normāls cilvēks, tad nedrīkstētu mest sešus mēnešus". "Taču esmu šķēpmetēja. Nometnē taisīju piesēdienus ar visu šinu, trenerīte neļāva atpūsties."

Mūze pavasarī devās arī uz ikgadējo treniņnometni Portugālē, kuru gan nācās pamest nedēļu agrāk nekā pārējiem. "Līdzi brauca arī fizioterapeits, roka tika regulāri teipota un tika mēģināts dabūt laukā ūdeni, taču palika sliktāk, jo karsto laika apstākļu dēļ brūce nedzija tik labi kā gribētos. Tomēr trīs nedēļu laikā tik un tā labi pastrādāju - ieliku roku šinā un skrēju krosiņus, piesēdos ar Zigi Zigismundu Sirmo uz pleciem. Rociņu turēt augšā atļāva un turpinājām strādāt arī pie tehnikas. Protams, var jau redzēt, ka šobrīd tā nav īpaši laba, taču neesmu jau arī daudz metusi."

Sportiste atzīst, ka treniņnometnē Valmierā šobrīd viņa ir tikai pateicoties treneres, fizioterapeitu, ārstu un arī pašas mērķtiecībai. Turklāt Valsts Prezidenta balvas izcīņā aizvadītās nedēļas nogalē viņai otro reizi izdevās izpildīt Eiropas čempionāta normatīvu un tagad jau var sākt domāt par augusta vidu un Cīrihi.

"Vēl jāstartē Latvijas čempionātā, kur jāiekļūst labāko trijniekā. Ļoti negribas to darīt, tādēļ ceru, ka man atļaus mest tikai vienu reizi un ar to pietiks trijniekam. Par rezultātiem gan neko solīt nevaru, kā būs tā būs. Brīžiem pat ir tā, ka dodu roku sveicienam un tā ieķeras. Tad kādu laiciņu nevaru dabūt vaļā, roka ir ātri jāievingrina un tikai tad varu sarokoties. Taču tāds ir sports, neviens jau nav gatavs tādām traumām. Brīnums, ka tagad vispār smaidu. Ļoti gribējās šo sezonu sākt bez traumām, bet tagad ir tā, kā ir," nopūšas Līna un viņas acīs parādās asaras.

Gan sezonas laikā, gan pēc sezonas Mūzei būs jāturpina rehabilitācijas vingrinājumi. Viņa atklāj, ka bijis arī posms, kad roka īsti nav gribējusi iztaisnoties. "Kā vienmēr pārcentos. Ūdens rokā nebija, tādēļ ārsts atļāva kaut ko darīt. Bet es jau nevaru vienkārši paskriet vai pacilāt hanteles. Uzreiz cēlu štangu un metu. Ir grūti apstāties. Tikai tad, ja kāds no malas pasaka un atgādina par sekām..."

Līna Mūze

Dzimusi: 1992. gada 4. decembrī Smiltenē
Augums: 1,82m
Treneri: Valentīna Eiduka, pirms tam Guntars Markss un Andrejs Vaivads
Personiskais rekords: 61,97m
Sasniegumi: sudraba medaļa pasaules čempionātā junioriem (2010. gads), sudraba godalga Eiropas U-20 čempionātā (2011. gads), zelta medaļa Eiropas U-23 čempionātā (2013. gads)