Martinsons: "Nākamgad būs jauns skrejceļš un apsildāmais futbola laukums"

Ienākot stadionā, redzam rekonstruētās tribīnes un jauno tablo, bet, kas no rekonstrukcijas darbu rezultāta paliek acīm paslēpts?
Stadions atbilst Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) un Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) prasībām. Galvenās izmaiņas ir skatītāju vietu skaita pieaugums no 5 600 līdz 10 451 un 9x14 metrus liels LED ekrāna tablo, kas ir piemērojams futbola un vieglatlētikas, gan citu sporta veidu vajadzībām. Tāpat augstākajām prasībām atbilst arī stadiona apgaismojums, kuru nodrošina Vācijā ražotas spuldzes, kuras regulē paši vācieši. Ir piedomāts arī pie līdzjutējiem, jo īpaši, tā sauktajām ultrām, kas stadiona tribīnēs būs atdalītas no pārējiem. Viņiem būs arī atsevišķas ejas un turniketi. Ir arī jaunas apziņošanas un ugunsdrošības sistēmas. Pavisam kopā ir 14 jaunas sistēmas. Augstas prasības ir arī mediju telpām. 100 000 un 10 000 skatītāju ietilpīgiem stadioniem tās neatšķiras. Interesanta ir prasība par to, ka medijiem ir jābūt diviem neatkarīgiem interneta piegādātājiem. Tagad "Daugavas" stadionā ir arī lifts un turniketi, kas regulē cilvēku plūsmu. Ir ierīkotas ģērbtuves, mikszonas, medicīnas telpas, konferenču un trenažieru zāles, rekreācijas un antidopinga telpas. Piesaistījām somu ekspertu, kurš ir Somijas nacionālā stadiona direktors un sertificē stadionus visā pasaulē. Braucām pie viņa, aicinājām viņu pie mums. Kopā ar Latvijas Futbola federācijas (LFF) pārstāvjiem sēdējām pie kopīga galda un pārrunājām visas nianses, lai nezināšanas dēļ neizdarītu kādu dumjību. Šobrīd jau ir bijusi pirmreizējā ekspertīze no Starptautiskās futbola asociāciju federācijas (FIFA), un esam sapratuši, kas principā viss atbilst prasībām. Ir tikai sīkas nianses, piemēram, jābūt jumtam virs mediju vietām, kas ir tikai loģiski, bet tās ir risināmas lietas.

Klau, bet vai futbola un vieglatlētikas saimniecību vadītājiem kaut kur ir nācies iziet uz kompromisu? Saprotu, ka veseri uz šī zālāja mest tomēr nedrīkstēs.
Šajā ziņā jāsaka paldies gan futbolistiem un vieglatlētiem, gan Dziesmu un deju svētku organizatoriem. Arī viņi šeit jūtas kā mājās, jo infrastruktūra ir pielāgota arī viņiem, turklāt Eiropas fondu līdzekļus rekonstrukcijai izdevās piesaistīt tieši caur Kultūras un Izglītības un zinātnes ministrijām. Runājot par futbolistiem un vieglatlētiem, abām federācijām ir nomainījusies vadība un abas uz sarunām nāca vērstas uz sadarbību. Manuprāt, tā ir galvenā atslēga tam, ka mums ir izdevies salāgot visu vajadzības.

Bet, ko tad vieglatlēti šeit nedrīkstēs darīt?
LFF šobrīd laukuma atjaunošanā ir ieguldījusi jau aptuveni 100 000 eiro. Zālājs bija pieņemamā kvalitātē, lai šeit aizvadītu Virslīgas spēles, ko apliecina arī "Metta"/LU gatavība šeit aizvadīt mājas spēles. Taču LFF vēlas šeit aizvadīt arī izlašu spēles, tādēļ iegulda papildus līdzekļus. Starp futbolistiem un vieglatlētiem ir panākta vienošanās, ka veseri mest un lodi gūst šeit nedrīkstēs. Ir atsevišķs lodes grūšanas sektors, bet uz rezerves laukuma ir vesera mešanas sektors. Centrālajā laukumā varēs mest tikai šķēpu.

Vai kaut kā tiks ierobežoti arī futbolisti?
Paldies, ka LFF ir uzņēmusies finansiālo slogu par laukuma sakopšanu, jo mums tādu līdzekļu nav. No Eiropas fondu naudas viss ir sarēķināts līdz pēdējam centam. Cik esam runājuši ar futbola pārstāvjiem, tad viņus šeit viss apmierina.

Kad varētu parādīties jauns skrejceļš vieglatlētiem?
Tas tiks mainīts vienlaikus ar futbola laukumu. Pagaidām šī projekta ietvaros iepirkuma procedūras ir ritējušas ļoti veiksmīgi. Nav bijis nekādu pārsūdzību, arī būvnieki ir iekļāvušies gan budžetā, gan termiņā. Ja tā turpināsies, tad uz 2019. gada sezonu mums būs gan jauns vieglatlētikas skrejceļš, gan apsildāms futbola laukums.

Bet gadu vēlāk jābūt arī hokeja hallei un vieglatlētikas manēžai?
Jā. Neviens no šiem objektiem nav prioritārs. Abiem jābūt vienlaikus izprojektētiem un nodotiem lietošanā. Hokeja halle vajadzīga 2021. gada pasaules čempionātam, bet, kā saka LHF ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, jau gadu iepriekš viņiem ir jāparāda, ka šī halle eksistē fiziski. Tas mums neļauj šobrīd priecāties par pirmā posma pabeigšanu, jo jau ir jādomā par otro posmu.

Un kas jāpaveic līdz 2022. gadam?
Līdz 2022. gadam ir jāuzbūvē multifunkcionālā halle un jāpabeidz teritorijas labiekārtošana. Jau šobrīd ir jauns apgaismojums un daži celiņi.

Pašlaik apkārt stadiona teritorijai ir pamatīgi kurmja rakumi. Kad cilvēki šeit varēs ienākt, nelavierējot starp bedrēm un akmeņiem?
Visus darbus, kas ir apkārt "Daugavas" stadionam, par šī projekta naudu dara Rīgas dome. No šī projekta Rīgas domei tika atvēlēti desmit miljoni eiro. Runa ir par Stadiona ielu, Augšielu, Ata ielu, Vagona ielu un Augusta Deglava ielas pārvadu. Rīgas dome sola, ka līdz Dziesmu un deju svētkiem šeit viss būs sakārtots.

Patiešām?
Citējot Rīgas domes pārstāvjus, "varbūt kaut kur nebūs vēl iestādīta zāle". Tātad principā visam jābūt sakārtotam jau līdz Līgo svētkiem. Ceru, ka viņiem tas izdosies.

Cik daudz hokeja halles un vieglatlētikas manēžas darbībā iesaistīsies attiecīgās federācijas?
Gan hokeja, gan vieglatlētikas federāciju pārstāvji ir izteikušies, ka šeit redz savas mājvietas. Tāpat kā futbolisti. Esam runājuši ar LHF pārstāvjiem, kuriem ir virkne savu prasību, lai varētu šeit izvietot visu nepieciešamo infrastruktūru. Secinu, ka to nav iespējams salāgot vienā hokeja hallē, tādēļ jāskatās visa infrastruktūra kopumā. Taču nedomāju, ka pie hokeja halles varēsim izbūvēt vēl vienu konferenču zāli, ja viena mums jau ir "Daugavas" stadionā. Arī ar LVS prezidenti Inetu Radeviču esam runājuši, ka pēc manēžas būvniecības savienība pārceļas uz šejieni.

Bet, kā ar basketbolistiem un multifunkcionālo halli?
Kad mums bija metu konkurss, kura ietvaros izvēlējāmies labāko projektētāju, konsultējāmies ar vairāku sporta veidu federāciju pārstāvjiem, lai netiktu izprojektēts kaut kas muļķīgs. Tolaik pie mums nāca arī LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps. LBS ir gatava piepildīt multifunkcionālās halles trīs basketbola laukumus no rīta līdz pat vakaram. Bažas parādījās, kad sākās runas par to, ka varētu tikt būvēta basketbola halle aiz "Daugavas" sporta nama, taču Šneps prezentācijā uzsvēra, ka šie nav savā starpā konkurējoši projekti, jo minētā halle varētu tikai atvieglot noslodzi. Tas ir svarīgi, jo Eiropa mums saka, ka šeit nedrīkst būt valsts tiešo dotāciju. Mums būs jābūt pašpietiekamiem, tādēļ šobrīd katru ideju izvērtēju, rēķinot prātā, kā pēc tam to visu spēšu uzturēt. Jo ir kādas pozīcijas, kas ir mīnusus nesošas, bet ir tādas, kas var nest peļņu. Lai nenonāktu līdz tādam vājprātam, kad pazūd apkure, ūdens un elektrība, bet pati sporta infrastruktūra jau kļūst bīstama.

Līdz stadiona oficiālajai atklāšanai kaut kas vēl ir jāpaveic vai viss jau ir gatavs svinīgajai atklāšanai un pirmajiem mačiem?
28. maijā pasākums būs svinīgs, tiks griezta sarkanā lente un teiktas pateicības runas tiem, kas ir atbalstījuši šo projektu. Kad 2014. gada decembrī tika atrasts finansējums, piesaistījām konsultantus un izdomājām tiesiskas shēmas, lai mums pa ceļam kaut ko neatņemtu. Jo iepriekš daudz tika runāts, ka uz Dziesmu un deju svētkiem stadions tika rekonstruēts, bet pēc tam naudu sadalīs. Tādēļ uzlikām virsū atsevišķu regulējumu - ja visas galvenās ēkas netiks uzbūvētas, tad visus 40 miljonus eiro nāksies nosegt valstij. Ar to arī izbeidzām iekāri sadalīt kaut ko no malas. Pirmdien parādīsim, ka šeit jau var dejot, "Metta"/LU parādīs, ka šeit var spēlēt futbolu, bet vieglatlēti parādīs, ka šeit var mest šķēpu. Līdz tam mums jāturpina divreiz dienā pļaut un laistīt zāli, jo tā aug griezdamās. Ir milzum daudz sakopšanas darbu. Būvnieki savu ir paveikuši, bet ir apsolīts, ka stadiona vēlreiz tiks iztīrīts. Un, lai kā man pašam gribētos pēc iespējas ātrāk laist šeit iekšā sportistus, tomēr mums pašiem vēl ir jāiemācās apsaimniekot jaunās 14 sistēmas. Šķiet, ka nav nekā sarežģīta, bet pults ar ekrāniem ir tik liela, ka pat profesionāli dīdžeja bija spiesti atzīt - tas ir visai smalks aparāts. Bet pirmās īstās ugunskristības stadionam būs otrdien, 29. maijā, kad šeit notiks starptautiskās vieglatlētikas sacensības "Rīgas kausi".