Sākas Eiropas čempionāts vieglatlētikā

Latvijas Vieglatlētikas Savienība (LVS) uz Eiropas čempionātu patiesībā deleģējusi 17 sportistus: Staņislavu Olijaru, Dmitriju Miļkeviču, Ēriku Ragu, Aināru Kovalu, Vadimu Vasiļevski, Voldemāru Lūsi, Artūru Āboliņu, Normundu Pūpolu, Māri Urtānu, Ingu Janēvicu, Uģi Brūveli, Inetu Radēviču, Ingu Kožarenoku, Ilzi Gribuli, Jeseniju Voložankinu, Jolantu Dukuri un Jeļenu Prokopčuku, taču Lūsis startēs tikai tādā gadījumā, ja no starta atteiksies Vadims Vasiļevskis, kurš pēdējā Zelta līgas posmā savainoja roku. Tiesa, zinot Vadima cīnītāja raksturu, maz ticams, ka viņš varētu atteikties no starta.

Tieši Vadims Vasiļevskis, kurš sezonas rangā ieņem 3. vietu, neskatoties uz gūto savainojumu, ir viena no galvenajām Latvijas cerības Eiropas čempionātā. Pēc pērnās “tukšās” sezonas, šogad Vadims pārsteidza ne tikai līdzjutējus, bet arī savu treneri Valentīnu Eiduku, divreiz labojot Latvijas rekordu šķēpmešanā un kļūstot par pirmo Latvijas šķēpmetēju, kas jaunās konstrukcijas šķēpu raidījis pāri 90 metru robežai. Šobrīd Vadimam piederošais Latvijas rekords ir 90.43 metri. Tiesa, nedaudz vēlāk sekoja arī sportiskās formas kritums, jo, kā apgalvo Vasiļevska trenere, tad ilgstoši tādu sportisko formu noturēt nav iespējams, taču piemetina, ka Vadims ir neprognozējams – var aizmest gan 90 metrus, gan nostartēt ne tik veiksmīgi.

Izlases treneris Edvīns Krūms intervijā eSportam sacīja, ka trauma Vasiļevskim nav bijusi tik nopietna, lai zaudētu sportisko formu, un, ja ņem vērā Eidukas izteikumus, ka šķēpmetējiem labākajai sportiskajai formai jābūt uz Eiropas čempionātu, tad varam cerēt, ka Vadims pārsteigs Eiropu ar tālu metienu. Tiesa, jāatzīst, ka ir divi izteikti līderi – norvēģis Andreass Torkildsens un soms Tero Pitkemeki. Torkildsens šosezon izceļas ar apbrīnojamu stabilitāti – piecās sacensībās viņa raidītais šķēps lidojis 89 metrus vai tālāk. Pitkemeki savukārt piecos mačos metis tālāk par 88 metriem. Ja viņiem izdosies saglabāt sportisko formu arī līdz galvenajam startam, tad vietu uz pjedestāla viņi faktiski ir nodrošinājuši, bet uz atlikušo vakanci Vadims nav vienīgais kandidāts – samērā labi startē arī pasaules rekordists Jans Železnijs. Uzmanība jāpievērš arī igaunim Vērnikam, krievam Makarovam u.c.

Noteikti par visaugstākajām vietām ir gatavs cīnīties Ainārs Kovals (7. vieta šķēpmetēju rangā), kurš šosezon labojis personisko rekordu par vairāk nekā trīs metriem (85.74) un turpina progresēt. Tiesa arī Kovalam sezonas otrajā pusē ir iestājies neliels sportiskās formas kritums, tāpēc daudz kas būs atkarīgs no tā, vai sportiskās formas virsotne tiks sasniegta svarīgākajos startos Gēteborgā. Potenciāls Aināram ir un to apstiprina arī viņa trenere, sakot, ka līdz Pekinas Olimpiādei arī Kovals, iespējams, šķēpu raidīs pāri 90 metru robežai.

Ērikam Ragam (6.) sezonas sākumā padevās divi ļoti labi metieni pāri 85 metru robežai – 85.79 un 85.99, bet tad iestājās klusuma pauze, lai gan pāri 80 metriem viņš ir metis visās sacensībās. Iepriekš tieši Rags bija favorīts starp šķēpmetējiem šāda vai augstāka ranga sacensībās, taču pēdējos gados skaļi sevi pieteikuši jaunie un perspektīvie Kovals un Vasiļevskis. Iepriekšējā Eiropas čempionātā, kurš 2002. gadā notika Minhenē, Rags sasniedza savu labāko rezultātu tik augsta līmeņa sacensībās, izcīnot 4. vietu.

Kā favorīts uz Gēteborgu brauks iepriekšējā Eiropas čempionāta sudraba medaļnieks Staņislavs Olijars, kurš pēc Kolina Džeksona aiziešanas no barjersprinta neoficiāli tika kronēts par Eiropas labāko atlētu šajā disciplīnā. Tiesa, pāragri – drīz vien Francijā parādījās Ladji Dukurē, kurš progresēja ļoti strauji pērn pat kļūstot par Pasaules čempionu, kā arī uzstādot fantastisku Francijas rekordu – 12.97. Šosezon Dukurē spējis noskriet tikai 13.21, bet Olijars – 13.19. Nedrīkst gan aizmirst, ka slavenajā Lozannas skrējienā, kur Pasaules rekordu uzstādīja Lju Sjans (12.88), bet vairāki sportisti sasniedza nacionālos, personiskos vai sezonas rekordus (tostarp Olijars), Dukurē paklupa aiz barjeras un iespējams tāpēc nespēja uzrādīt labu rezultātu. Gēteborgā tieši Olijars un Dukurē būs galvenie konkurenci cīņā par Eiropas zeltu, un zemāka vieta par otro tiks uztverta kā neveiksme pašmāju līdzjutēju vidū.

Galvenais favorīts 800 metru skrējienā būs jaunais Latvijas rekordists šajā distancē Dmitrijs Miļkevičs, kurš šosezon uzrādījis lielisku rezultātu – 1:43,67. Ātrāk no eiropiešiem spējis tikai krievs Jurijs Borzakovskis, taču viņš paziņojis, ka Gēteborgā nestartēs. Pēc Latvijas rekorda uzstādīšanas Miļkeviča sniegums ir mazliet krities, taču sportista treneris uzskata, ka nav pamata satraukumam, solot, ka Eiropas čempionātā Dmitrijs būšot optimālajā sportiskajā formā. Līdz šim augstākais Miļkeviča sasniegums ir 4. vieta pasaules čempionātā telpās šīgada sākumā. Dmitrijs atzīst, ka grib uzvarēt, bet, ja neiekļūs trijniekā, būs sarūgtināts.

Ņujorkas maratona uzvarētājā Jeļena Prokopčuka, lai gan šosezon nav skrējusi 10 000 metru distanci, noteikti minama starp favorītēm. Protams, varbūt lietderīgāk no līdzjutēju viedokļa Ļenai būtu startēt maratonā, taču sportiste jau iepriekš atzina, ka Eiropas čempionātā skries 10 kilometru distanci un tas būs kā sagatavošanās posms pirms Ņujorkas. Prokopčukas personiskais rekords ir 31:04, 10, bet šogad ātrāk par šo rezultātu skrējusi tikai Etiopijā dzimusī Turcijas pārstāve Elvana Abejlegese – 30:21, 67. Tomēr par Prokopčukas konkurentēm uzskatāmas arī krieviete Gaļina Bogomolova, Kenijā dzimusī Lorna Kiplgata, kas pārstāv Nīderlandi u.c. Ņemot vērā, ka Prokopčuka allaž sezonas labākos rezultātus uzstādījusi galvenajās sacensībās, Latvijas līdzjutējiem ir pamats cerēt, ka Ļenai izdosies tikt pie Eiropas čempionāta medaļas.

Tāllēcējs Artūrs Āboliņš Eiropas rangā ar 8 metrus tālu lēcienu ir tikai 20. vietā, taču nedrīkst aizmirst, ka ziemā sportists laboja Latvijas rekordu telpās (8.11m). Atbildīgākajās sacensībās sportists parasti uzrādījis labākos rezultātus, kas ļauj cerēt uz nelielu pārsteigumu Gēteborgā. Šogad Āboliņš divreiz uzvarējis ASV studentu čempionātā.

Viens no patīkamākajiem šīgada pārsteigumiem Latvijas vieglatlētikā noteikti ir augstlēcējs Normunds Pūpols, kurš pēdējo gadu laikā ir manāmi progresējis un šosezon pārlecis 2 metru un 28 centimetru augstumā novietoto latiņu, par diviem centimetriem atpaliekot no Normundam Sietiņam piederošā valsts rekorda. Lieki piebilst, ka Latvijā šobrīd viņam konkurentu nav. Ja Pūpols arī Gēteborgā leks 2.28, tad visticamāk, ka vieta finālā būs garantēta, taču daudz kas atkarīgs no tā, kā sportists tiks galā ar uztraukumu, jo šī viņam būs debija tik augsta līmeņa sacensībās.

Personisko rekordu (19.29) šogad uzstādījis lodes grūdējs Māris Urtāns, tiesa sezonas rangā tas viņam dod tikai pieticīgo 43. pozīciju. Tikt tālāk par kvalifikācijas sacensībām ir praktiski nereāli, bet būtu labi nostartēt vismaz personiskā rekorda robežās. Latvijas čempionātā Urtāns ar īpaši tālu grūdienu neizcēlās (17.74), taču cerēsim, ka Gēteborgā veiksies labāk.

Pēc Aigara Fadejeva pārkvalificēšanās uz maratonu un Modra Liepiņa aiziešanas no soļošanas (iespējams, gan, ka tikai uz laiku) šajā Eiropas čempionātā Latviju pārstāvēs divi papēža-pirkstgala meistari – Ingus Janēvics un Uģis Brūvelis. Janēvics ir jaunākais izlases dalībnieks (tikai 20 gadi) un šogad viņam manāmi izdevies uzlabot personisko rekordu (3:56:54) 50km soļošanā. Puisis progresē acīmredzami un nebūs brīnums, ja Janēvics arī Eiropas čempionātā uzstādīs personisko rekordu, tiesa augsta vieta no viņa šajās sacensībās netiek gaidīta. Arī Brūvelis šogad sasniedz personisko rekordu, pirmo reizi karjerā 50km distanci veicot ātrāk kā 4 stundās (3:58:50). Soļotājs šovasar sasniedza 35 gadu slieksni un pat bija pieteikts Eiropas čempionātā vieglatlētikā veterāniem, kur gan nestartēja zināmu iemeslu (EČ) dēļ.

Soļotāja Jolanta Dukure pērn atgriezās soļošanas apritē. Šosezon Spānijā viņa sasniedza, rezultātu, kas daudz neatpaliek no viņai piederošā Latvijas rekorda. Uz augstu vietu Dukure nepretendēs, taču par labu startu tiks uzskatīts, ja Jolanta sasniegs personīgo (tātad – arī Latvijas) rekordu vai vismaz rezultātu tuvu tam.

Šķēpmetējas Inga Kožarenoka un Ilze Gribule atrodas dažādās pozīcijās – ja Ingas šīssezonas rezultāts daudz neatpaliek no pašas sasniegtā Latvijas rezultāta, tad Ilze atkāpusies solīti (lasi – gandrīz divus metrus) atpakaļ. Ja Gribule Eiropas čempionātā metīs tāpat kā visas sezonas gaitā, tad par finālsacensībām viņai ir jāaizmirst. Kožarenoka iepriekšējā Eiropas čempionātā Minhenē iekļuva pamatsacensībās, tāpēc šoreiz palikšana ārpus labāko divpadsmitnieka tiktu uztverta kā neveiksme.

Krietnu soli atpakaļ salīdzinājumā ar pērno sezonu spērusi tāllēcēja Ineta Radēviča, kura pagājušogad sasniedza rezultātu (6.80) tuvu Latvijas rekordam, taču šosezon spējusi aizlēkt tikai 6.46, kas sezonas rangā viņai dod necilo 50. pozīciju. Radēviča gan lekusi arī tālāk (6.64), taču šis rezultāts sasniegts ar vēja palīdzību. Būs patīkami, ja tieši EČ Ineta sasniegs savu sezonas labāko rezultātu. Katrā ziņā tik slikti kā pērn Pasaules čempionātā Helsinkos (6.18) noteikti nebūs.

Tāllēkšanā startēs arī Jesenija Volžankina (6.43 šosezon), kura galveno uzsvaru gan liks uz septiņcīņu. Volžankina turpina progresēt gan individuālajās disciplīnās, gan septiņcīņā un Gēteborgā cer pirmo reizi sasniegt 6000 punktu robežu, no kuras šobrīd Jesenija atpaliek nieka četrus punktus. Sportistes spēcīgākās disciplīnas septiņcīņā ir barjerskriešana un jau pieminētā tāllēkšana.

Latvijas sportistu startu kalendāru var skatīt ŠEIT!


Izmantotie resursi:
www.goteborg.com
"Sporta Avīze"