Viedoklis: Gribēja rekordu, palika bešā
Krievietes Jeļenas Isinbajevas palikšana bez rezultāta kārtslēkšanas sacensību finālā pagaidām ir pasaules čempionāta lielākā sensācija, un grūti iedomāties, kas to varētu pārspēt. Ir sajūta, ka nekā tāda nebūtu, ja vien... krieviete rīkotos nedaudz prātīgāk.
Neidziļinoties notikušajā, Isinbajevas taktika kārtslēkšanas finālā šķiet vairāk nekā pārsteidzoša. Vēl pirms sacensību sākuma stadionā tika paziņots, ka viņa izlaidīs pirmos četrus augstumus un centīsies pārvarēt 4,75 metru augstumā novietotu latiņu. Tas bija mēģinājums ar vienu vai diviem lēcieniem kļūt par sacensību uzvarētāju, kas Isinbajevai vairākkārt jau izdevies. Pārlēkt šai atzīmei pirmdienas vakarā spēja tikai topošā čempione poliete Anna Rogovska. Ne mazāk pārsteidzošs šķita Isinbajevas lēmums pēc pirmā neveiksmīgā mēģinājuma latiņu par vēl pieciem centimetriem līdz 4,80. Šo atzīmi Jeļena šovasar bija pārlēkusi tikai divas reizes.
Neviens nesaka, ka Isinbajevai bija jāsāk ar pirmo pieejamo augstumu 4,25 metru, taču piesaki, piemēram, 4,55 metrus, pārlec latiņai un tad skaties, cik konkurentes vēl palikušas cīņā par čempiones titulu. Tā vietā kopš iesildīšanās beigām līdz pirmajam lēcienam Isinbajevai bija jāgaida vairāk nekā stunda, kuru krieviete lielākoties pavadīja, ietinusies segā. Kāds brīnums, ka pirmais mēģinājums bija nesekmīgs.
Kāpēc slavenā kārtslēcēja izvēlējās šādu taktiku? Izskaidrojums tam var būt tikai viens: Isinbajeva cerēja ar minimāliem spēkiem kļūt par pasaules čempioni, lai varētu pievērsties vakara galvenajam uzdevumam – pašai piederošā pasaules rekorda (5,05) labošanai. Berlīnē par jauna pasaules rekordu sasniegšanu iespējams nopelnīt 100 000 ASV dolāru (paralēli 50 000 dolāriem par čempiones titulu). Lai arī Isinbajeva karjeras laikā nopelnījusi pietiekami, katru dienu vieglatlēti pie tādas naudas netiek.
Ar ko tas viss beidzās, visi jau zina. Pēc neveiksmīgā otrā mēģinājuma Isinbajeva steidzās uzklausīt trenera Vitālija Petrova padomu, taču diezin vai tehnikas nianšu maiņa šajā stresa situācijā bija labākais risinājums. Trešo piegājienu krievietei nācās veikt brīdī, kad finišu sasniedza 3000 metru kavēkļu skrējiena finālistes. Stadionā bija milzīgs troksnis, tāpēc arī šī neveiksme neizbrīnīja.
Viens brīdinājums Isinbajevai jau bija. 2004. gada Atēnu olimpiādē viņa nepārlēca 4,70 un 4,75 metrus, taču turpināja latiņu celt uz augšu un ar pēdējo mēģinājumu pārvarēja 4,80. Toreiz viss beidzās veiksmīgi – krieviete kļuva par čempioni, turklāt sasniedza jaunu pasaules rekordu (4,91 m). Šoreiz risks izrādījās nepamatots...
rekords izpaliek aiaiai
Jautājumi par nepareizi izvēlētu stratēģiju šoreiz lieki. Viss tā pat skaidrs.
p.s. izvēle kvalifikāciju sākt ar 4,75 nebija uz sportiskajiem apsvērumiem balstīta.
P.s. Tu vēl neesi dabūjis, ka staigā neapmierināts!