TwitterMarhele: "Prāgas maratona rezultāts deva apliecinājumu, ka tomēr varu"
Latvijas garo distanču skrējēja Ilona Marhele ir pārsteigta, ka pirms divām nedēļām notikušajā Prāgas maratonā viņai izdevās pārspēt personīgo rekordu, sportistei sarunā ar Sportacentrs.com paužot, ka šādi viņa ieguvusi pārliecību par saviem spēkiem.
5. maijā notikušajā Prāgas maratonā Marhele izcīnīja 12. vietu, finišējot pēc divām stundām, 37 minūtēm un 29 sekundēm. Sportiste par 11 sekundēm pārspēja savu līdzšinējo rekordu, kas turējās kopš 2017. gada pasaules čempionāta.
"Prāgā bija ļoti auksti, pirmos kilometrus vajadzēja iesilt un domāt, kāpēc nav cimdu. Pirms šī maratona man nebija nekādu lielu plānu, vienkārši vēlējos atgriezties skriešanas apritē un tas bija kā motivators, lai vispār ziemā atsāktu trenēties," atceras Marhele. "Tās bija kontrolsacensības, kas sanāca ļoti veiksmīgas - varbūt tāpēc, ka nebija spiediena pašai uz sevi, netēmēju uz kādu konkrētu rezultātu. Skrēju brīvi, pulkstenī paskatījos vien pie pusmaratona un 40 kilometru atzīmēm. Līdz 25.-26. kilometram bija salīdzinoši patīkami, pēc tam jau bija grūtāk un pašās beigās pavisam grūti, bet, protams, ka esmu ļoti apmierināta un priecīga."
Prāgas maratonam ir IAAF Zelta statuss, kāds šogad būs arī Rīgas maratonam. Šāda līmeņa maratonos finišs pirmajā desmitniekā ļauj kvalificēties šī gada pasaules čempionātam, bet ieskriešana pieciniekā dod ceļazīmi uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. "Šogad Prāgā bija ļoti stiprs sastāvs. Varbūt citos apstākļos būtu izdevies tikt desmitniekā un kvalificēties pasaules čempionātam, bet tas šoreiz nebija primārais."
"Pagājušā sezona man bija cerīga līdz gada vidum, forši noskrēju tepat Rīgā, bet tad mazliet satraumējos, nevarēju ilgi atiet no tā stāvokļa, tādējādi gada otrā puse man bija mazliet mokoša, aizvadīju to mierīgākā režīmā, piedaloties "Skrien Latvija" seriāla posmos," atceras sportiste, kura 2016. gadā ieņēma 61. vietu Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.
Šajā svētdienā "Tet" Rīgas maratona ietvaros Marhele skries pusmaratona distanci. Uz jautājumu, kāpēc viņa maratonu skrējusi Prāgā nevis Rīgā, Marhelei bija ilgi jādomā atbildi. "Es laikam nebiju īsti gatava Rīgai. Kā arī man vajag kompāniju - nemāku maratonu skriet viena. Nebija pārliecības, ka Rīgā man būtu ar ko skriet kopā. Lēmums skriet maratonu Prāgā bija diezgan spontāns, tas nebija izplānots jau rudenī."
"Tagad vēlos pēc iespējas mērķtiecīgāk un pilnvērtīgāk gatavoties kādam rudens maratonam, cenšoties būt vēl soli tuvāk Tokijai," Marhele pauž, ka vēlas aizbraukt arī uz savām otrajām olimpiskajām spēlēm. "Ņemot vērā jauno sistēmu, grūti izzīlēt, kas būs vajadzīgs, lai tur tiktu, bet vienkārši jāskrien vēl ātrāk. No šī rezultāta jānomet vēl vismaz minūte. Oficiālo normatīvu [2.29:30] nav reāli izpildīt pusei Eiropas, tāpēc jātiek pēc pasaules ranga. Rio spēlēm normatīvs bija 2.45, kāpums ir nenormāls. Centīšos kvalificēties, Prāga man deva apliecinājumu, ka tomēr varu, tagad ir motivācija turpināt."
Jau Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs Latvija sieviešu maratonā bija pārstāvēta ar trim sportistēm un Marhele sāka smaidīt, kad viņai tika izteikts piedāvājums, ka arī uz Tokiju varētu braukt trīs mūsu atlētes. "Tas būtu ideālākais variants. Būtu perfekti."
