Latvija PČ: personīgie rekordi, trūkstošie centimetri, vilšanās un trauma

Gunta LATIŠEVA-ČUDARE (400m) – 9

Londonā viņa ieradās Eiropas U23 čempiones statusā. Līdzīgi kā Bukša arī Gunta Latiševa-Čudare Bidgoščā ievērojami uzlaboja savu personīgo rekordu, pirmoreiz karjerā izskrienot no 52 sekundēm (51,80). Latvijas čempionāts apliecināja, ka Latiševa-Čudare būs teicamā formā arī uz pasaules čempionātu, jo 100 metru sprintā izdevās noskriet pat Sindiju (11,53 pret 11,58). Pasaules čempionātā Gunta priekšskrējienā sasniedza jaunu personīgo rekordu – 51,37 sekundes, bet pusfināla skrējienu veica tikai par divām desmitdaļām lēnāk, kas deva 12. vietu pasaulē. Lai tiktu finālā jāizskrien no 51 sekundes un, visticamāk, jālabo arī Vinetas Ikaunieces Latvijas rekords (50,71). Šobrīd tas šķiet reālāk nekā pirms šīs sezonas. Bet, ja pieminām nākamā gada Eiropas čempionātu, tad jāpiebilst, ka pasaules čempionātā Latiševa-Čudare bija ātrākā eiropiete.

Ilona MARHELE (maratons) – 7

Ilonai pasaules čempionātā izdevās sasniegt personīgo rekordu – divas stundas, 37 minūtes un 40 sekundes, kas deva 31. vietu, bet starp eiropietēm 31 gadu vecā alūksniete bija devītajā vietā. Distanci Marhele veica par teju trīsarpus minūtēm ātrāk nekā Rio olimpiskajās spēlēs, kur Ilona finišēja 61. vietā. Ja salīdzinām šos skaitļus, tad viņai nav pamata būt neapmierinātai.

Lauma GRĪVA (tāllēkšana) – 7

Latvijas sieviešu tāllēkšanā jau ir piemērs, kad sportiste karjeras virsotni sasniedz pēc kļūšanas par māmiņu. Lauma jaunajā statusā šogad pārsteigusi par tēvu un treneri Māri Grīvu, beidzot atkal liekot par sevi runāt. Jūlija beigās Slovēnijā viņa aizlēca 6,72 metrus tālu, tādējādi atgādinot, ka 2011. gadā viņai padevās pat 6,86 metrus tāls lēciens. Pasaules čempionātā atkārtot Slovēnijā iespēto neizdevās, tomēr pārliecinošā iekļūšana finālā no lietainās kvalifikācijas un lēcieni 6,50 robežās gandrīz ļāva tikt pie vēl trim mēģinājumiem finālsacensībās. Vienīgi žēl, ka sportistes karjera tomēr tuvojas noslēgumam un daudz iespēju pārsteigt vairs nav atlicis.

Anete KOCIŅA (šķēpmešana) – 6

Ja Anete no šīs sezonas vēl varēja izspiest kaut ko vairāk, tad tas laikam bija pasaules čempionāta fināls. Laikam jau vairs nav jābrīnās, ka iekļūšanai finālā ar 62,26 metriem ir par maz. Jā, rezultāts patiešām gana augstvērtīgs, taču jāsecina, ka kopējais līmenis ir audzis un sievietes vidēji met tālāk. No otras puses – Kociņas palikšana ārpus finālā varētu viņai nākt tikai par labu. Atgādināsim, ka sezonu viņa sāka ar personīgo rekordu 60,01 metrs, kas tika sasniegts pirms diviem gadiem, bet šodien viņas personīgais rekords ir jau 64,37 metri. Palikšana aiz svītras pasaules čempionātā varētu būt laba motivācija neatslābt un nākotnē raudzīties mazliet piezemētāk. Tikai 21 gada vecumā 64,37 ir ļoti labi, bet jāatceras, ka Palameikai 22 gados bija 64,51...

Sindija BUKŠA (200m) – 6

Jau pirms sezonas Sindija uzsvēra, ka galvenie mači viņai ir Eiropas U23 čempionāts Bidgoščā. Ja pēc tā jānovērtē sezona, tad viņa un Latiševa-Čudare varētu sniegt konsultācijas kā pareizi sagatavoties galvenajiem mačiem. Protams, jāņem vērā, ka skriešana nav mešana vai lēkšana, kur rezultāts nav atkarīgs tikai no sportiskās formas vien. Lai nu kā, vienās sacensībās labot personīgo rekordu 200 metros par 0,87 sekundēm ir tuvu fantastikai. Tādēļ nav jābrīnās, ka pasaules čempionātā pietuvoties personīgajam rekordam (23,12) neizdevās. Ar rezultātu 23,54 sekundes līdz pusfinālam pietrūka 0,16 sekundes. Taču fakts, ka ar personīgo rekordu viņa 19 gadu vecumā būtu pārliecinoši tikusi pusfinālā, liek ar optimismu raudzīties uz nākamās sezonas Eiropas čempionātu. Ātrāk par Bukšu pasaules čempionātā skrēja 13 Eiropas sportistes.

Elvijs MISĀNS (trīssoļlēkšana) – 5

Nedēļu pirms pasaules čempionāta Elvijs bija ļoti labā kondīcijā. Viņa trenere Mārīte Lūse teica, ka rezultāts Latvijas čempionātā varētu parādīt to, ko no viņa var sagaidīt pasaules čempionātā. Trenere nekļūdījās. Latvijas čempionātā Misāns aizlēca 16,55 metrus. Identisku rezultātu viņš uzrādīja arī Londonā, taču finālam ar to nepietika. Lai ielēktu labāko divpadsmitniekā vajadzēja vismaz 16,66. Tehniski ļoti sarežģītajā disciplīnā Misānam pagaidām nav izdevies atkārtot martā iespēto lēcienu 17 metru robežās. Sajūta, ka iekšā ir, bet laukā nenāk. Bet tas nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums vieglatlētikā.

Anita KAŽEMĀKA (maratons) – 5

Kažemākai valsts kvotu dēļ Rio olimpiskās spēles gāja secen, bet 2015. gada pasaules čempionātā Pekinā Anita ar rezultātu 2:45,54 ierindojās 39. vietā. Lai gan Londonā izdevās noskriet par minūti ātrāk, tas pasaules čempionātā deva 54. vietu. Līdz 2014. gada nogalē Frankfurtē sasniegtam personīgajam rekordam (2:39,57) 27 gadus vecā Kažemāka šoreiz bija tālu.

Madara PALAMEIKA (šķēpmešana) – 3

„Sezona bija patiešām laba, taču ne jau pirmoreiz bija problēma ar startu lielajos mačos. Nu tā jau ir iegājusi pēdējā stadijā, kad ir pēdējais laiks to izārstēt. Bija dažādi apstākļi, no kuriem bija atkarīgs rezultāts, bet svarīgākais laikam bija psiholoģija. Madara netika galā ar to, ka no viņas gaidīja labu rezultātu un medaļa jau bija uzkārta kaklā vēl pirms sacensībām. Bijām strādājuši uz labu rezultātu olimpiskajās spēlēs,” šos vārdus Madaras treneris Gints Palameiks teica pagājušā gada septembrī, bet tie būtu iederīgi arī pēc šīgada pasaules čempionāta. Taču ar pāris izņēmumu – medaļu kaklā neviens viņai šogad pirms mačiem nekāra, jo tam arī nebija iemesla. Ja pērn Palameika spoži startēja Dimanta līgā, tad šogad nesekmējās arī šajā sacensību seriālā. Viņas šīs sezonas labākais rezultāts (63,92) nebija labākais arī tepat, Latvijā, kur garām paskrēja Anete Kociņa (64,37). Pēc sacensībām Madara retoriski vaicāja: „Nu, kā tā var būt?” Uz šo jautājumu atbildi nāksies meklēt līdz pat nākamajai vasarai.

Rolands ŠTROBINDERS (šķēpmešana) – 3

„Ja neiekļūšu finālā, to varēs uzskatīt par izgāšanos,” neilgi pirms došanās uz pasaules čempionātu teica Rolands. Stabila sezona, atšķirībā no citiem gadiem sezonas labākais rezultāts (un personīgais rekords – 83,42) sasniegts tuvu pasaules čempionātam, taču tāpat kā iepriekš lielajos mačos arī šoreiz neizdevās uzmest vismaz 80 metrus (79,68). Lai tiktu finālā vajadzēja uzmest jaunu personīgo rekordu, kas apliecina, ka arī vīriešu konkurencē Latvijas šķēpmetēji pamazām attālinās no elites. Tādēļ netikšana finālā nav izgāšanās. Par izgāšanos var nosaukt rezultātu.

Laura IKAUNIECE-ADMIDIŅA (septiņcīņa) – bez vērtējuma

Diez vai ir pamats apšaubīt, ka Laura patiešām bija teicamā sportiskajā formā, ko apliecina arī viņas saīsinātā uzstāšanās 100 metru barjersprintā. Nav šaubu, ka Ikauniece-Admidiņa bija viena no galvenajām pretendentēm uz medaļu, iespējams, pat zelta. Taču ceļā pēc godalgas stājās savainojums. Un, septiņcīņā, kurā sezonas laikā parasti tiek aizvadītas tikai pāris sacensības, trauma šādā brīdī ir īpaši sāpīga. Vēl sāpīgāk, ka pasaules čempionāta bronzas medaļai šīgada pasaules čempionātā pietika ar 6636 punktiem, bet zelta godalgai – ar 6784 punktiem. Protams, nav nekādu garantiju, ka Laura atkārtotu Gecisā sasniegto personīgo rekordu (6815), bet… Interesanti būtu bijis pavērot viņu arī tāllēkšanas sacensībās. Par laimi, Laurai ir tikai 25 gadi.

Valērijs ŽOLNEROVIČS (maratons) – bez vērtējuma

Valērijs bija viens no 27 sportistiem, kuri tā arī nesasniedza finišu 42,195 kilometrus garajā distancē. Tādējādi viņa neveiksmju josla lielajās sacensībās turpinās. Arī 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs viņš finišu nesasniedza, bet četrus gadus vēlāk Riodežaneiro neizgāja uz starta treniņā gūtās traumas dēļ. Žēl, ka tas notika gadā, kurā Žolnerovičs uzstādīja Latvijas rekordu – 15. maijā Rīgā viņš maratonu noskrēja divās stundās, 14 minūtēs un 24 sekundēs. Ar šādu rezultātu šīgada pasaules čempionātā varētu pacīnīties par vietu piecpadsmitniekā.

Agnese PASTARE (20 km soļošana) – bez vērtējuma

2011. un 2013. gada pasaules čempionātos, kā arī 2012. gada Londonas olimpiskajās spēlēs Pastare bija stabila trešā desmita soļotāja. 2013. gadā tika sasniegts arī personīgais rekords - stunda, 29 minūtes un 55 sekundes. Pēdējos gados Agnese savas pozīcijas ir zaudējusi - 2015. gada pasaules čempionātā Pekinā viņa nestartēja, bet pērn olimpiādē ierindojās 53. vietā. Arī šīgada labākais rezultāts (1:43:38) patīkamas pārmaiņas nesolīja. Londonā Agnese jau no pirmajiem kilometriem bija astes galā, bet pēc desmit kilometru atzīmes tika diskvalificēta.