Pirmsolimpiskās vasaras kardiogramma

Laura Ikauniece-Admidiņa šovasar pārsteidza. Kopš Londonas olimpiskajām spēlēm Laurai un Aigai Grabustei piederošais Latvijas rekords bija iestrēdzis uz 6414 punktu robežas, bet šogad Ikauniecei-Admidiņai to izdevās labot pat trīs reizes. Turklāt svarīgākajos sezonas startos, kas ļauj ielikt vēl vienu plusiņu gan sportistei, gan trenerim Andim Austrupam. Starp citu, viņam šosezon audzēknes izcīnījušas divas medaļas dažādos sporta veidos – Tīna Graudiņa ieguva zeltu Rīgā notiekošajā Eiropas U18 čempionātā pludmales volejbolā. Ziemā viņa turpinās pie Austrupa trenēties daudzcīņā.

Lauras „vecākā māsa” Madara Palameika jau sezonas pirmajos mačos izpildīja gan pasaules čempionāta, gan olimpisko normatīvu. Sezonas laikā Madarai bija arī sacensības, kurās šķēps nelidoja līdz 60 metru atzīmei, tomēr kopumā par stabilitāti nevajadzētu sūdzēties, ja nu vienīgi vidējo rezultātu gribētos pabīdīt par metru vai diviem tālāk no mešanas sektora. Jūlija beigās Palameika pirmoreiz karjerā triumfēja „Dimanta līgas” posmā, taču palikšana ārpus fināla pasaules čempionātā sabojāja sezonas izskaņu.

Ikauniece-Admidiņa un Palameika jau labu uz treniņnometnēm dodas kopā. Vasarā šai grupiņai pievienojās arī Sinta Ozoliņa, kura tieši pēc pārejas pie trenera Ginta Palameika beidzot izpildīja pasaules čempionāta normatīvu, bet Pekinā ieguva septīto vietu un izpildīja Rio normatīvu. Interesanti, ka vēlmi pievienoties šai grupiņai ziemas treniņnometnē Spānijā izteicis arī šķēpmetējs Ansis Brūns kopā ar savu treneri Uldi Doniņu.

Vēl pērn šajā grupā bija arī Rolands Štrobinders, kuram sezonas sākums tēva Mārča Štrobindera vadībā bija lielisks – 83,37 metri, kas ir jauns personiskais rekords, kā arī izpildīts pasaules čempionāta un olimpiskais normatīvs. Diemžēl Rolanda sniegumā jau kārtējo sezonu atkārtojas kāda tendence – labākie rezultāti tiek sasniegti sezonas sākumā vai pirmajā pusē. Par nelaimi, Eiropas un pasaules čempionāti, kā arī olimpiāde notiek augustā. Svarīgas izvēles priekšā pirms olimpiskās sezonas būs Aiga Grabuste, kura startējot tāllēkšanā, teicās neesot aizmirsusi par septiņcīņu. Olimpiskā normatīva viņai gan nav ne vienā, ne otrā. Pasaules čempionātā Aiga tāllēkšanā bija divdesmitā, bet lai iekļūtu finālā bija jāuzlec personiskais rekords (6,69), kamēr olimpiskais normatīvs ir 6,70.

Ikauniecei-Admidiņai, Palameikai, Ozoliņai un Štrobinderam pieskaitot vēl maratonistus Valēriju Žolneroviču un Jeļenu Prokopčuku, kura olimpiādē, ļoti iespējams, maratonā nemaz nestartēs, varam iegūt Latvijas vieglatlētu komandas aprises Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Ņemot vērā, ka 2012. gadā Londonā, kad vēl bija A un B normatīvs, Latviju pārstāvēja 22 vieglatlēti, sitiens pakrūtē ir bijis ļoti sāpīgs.

Kuri vēl varētu papildināt šo sešu sportistu sarakstu? Jau minētā Grabuste. Kurš vēl? Ļoti mērķtiecīgi progresē skrējēja Gunta Latiševa-Čudare, kura gada laikā personiskajam rekordam 400 metros ir nometusi gandrīz sekundi (0,97), turklāt simpātiski, ka personiskais rekords tika labots arī sezonas galvenajā startā Pekinā. Ja progress turpināsies tikpat strauji, tad uzlabot rezultātu par Rio normatīvam nepieciešamajām 0,17 sekundēm ir reāli. Gunta ne reizi vien šosezon laboja arī savu labāko rezultātu 200 metros. Personisko rekordu šogad pēc trīs gadu pauzes laboja arī kārtslēcējs Mareks Ārents, tomēr līdz olimpiskajam normatīvam joprojām trūkst piecu centimetru. Maratonā personisko rekordu pagājušā gada rudenī sasniedza Anita Kažemāka, taču tobrīd vēl nebija sākusies laika atskaite olimpiskā normatīva izpildīšanai, bet pasaules čempionātā viņai no tā atpalika par gandrīz četrām minūtēm. Tālu no personiskā rekorda pasaules čempionātā 50 kilometru distancē bija arī soļotājs Arnis Rumbenieks.

Tuvāk par 52 centimetriem līdz olimpiskajam normatīvam šosezon tā arī netika Līna Mūze, kurai uz naglenēm jau min Eiropas U20 vicečempione Anete Kociņa, kura šovasar pirmoreiz raidīja šķēpu tālāk par 60 metriem. Šķiet, ka no traumām beidzot puslīdz atkopies izskatās Māris Urtāns, kurš šosezon vairākkārt raidīja lodi pāri 20 metru robežai, taču līdz olimpiskajam normatīvam tāpat trūka 13 centimetru. Tāllēcējam Elvijam Misānam vasaru sabojāja pirmssezonas treniņnometnē gūtā trauma, bet šķēpmetējam Zigismundam Sirmajam savainojumi šosezon liedza uzmest vismaz 80 metrus.

Latvijai pašlaik ir divas augstākā līmeņa vieglatlētes, kas reāli var pretendēt uz medaļām Riodežaneiro. Taču arī iepriekšējās olimpiādēs, neskatoties uz kuplāku pārstāvniecību, Latvijas vieglatlētu vidū diez vai varēja atrast vairāk par diviem, trim pretendentiem uz medaļām. Aigars Fadejevs, Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča, Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals… Ja sadalīsim šos uzvārdus pa gadiem, tad redzēsim, ka, objektīvi vērtējot, vairāk par pārīti nesanāks. Kvalitāte nav cietusi, taču kvantitātes trūkums varētu atmaksāties nākamajos gados.