Ikauniece: "Pirmoreiz trauma par sevi lika manīt jau pirms olimpiskajām spēlēm"

Ikauniece sacensībās atgriezās pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas, kad Lietuvā 60 metrus ar barjerām noskrēja 8,43 sekundēs. Savukārt pagājušajā nedēļas nogalē viņa Tallinā aizvadīja daudzcīņu, kurā sasniedza 4454 punktus, vien par 42 punktiem atpaliekot no sev piederošā Latvijas rekorda. Tāpat sportiste laboja personīgos rekordus 60 metru barjersprintā (8,37 sekundes) un lodes grūšanā (13,92 metri).

"Bija neliels uztraukums, bet citās disciplīnās tas nebija un treneris teica, ka esmu tāda nedaudz aizmigusi. Šo sacensību garšu un uztraukumu man vajadzēja, arī muskuļi dabūja trūkties un no uztraukuma parādījās koordinācijas problēmas, bet ir prieks atgriezties," intervijā saka Ikauniece, paužot, ka pirms pirmajām sacensībām bijušas nelielas bailes. "Nezināju, ko gaidīt no muskuļa, bet it kā treniņos viss bija kārtībā un Lietuvā noņēmu stresu, noskrienot ļoti tuvu personīgajam rekordam. Tallinā man bija pārsteigums, ka varēju tik ātri noskriet un labot personīgo rekordu. Tāpat ļoti pārsteidza lodes grūšana, jo tehniskais izpildījums nebija tik labs, bet palīdzēja iekšējais spēks."

Ikauniece saka, ka traumu pirmoreiz guvusi 2016. gada vasarā, neilgi pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm. "Valmieras stadionā bija Latvijas čempionāts un tur vajadzēja trīs reizes skriet 100 metrus. Finālā izskrēju personīgo, bet jutu, ka tā kā sastiepu aizmuguri. Tad tas vilkās kā iekaisums un jau Rio man bija sateipota kāja. Startēju arī nākamajā sezonā, kad jau sāku skatīties, kas tur ir - izrādījās, ka ir iekaisusi piestiprinājuma vieta pie sēžas kaula. Līdz pasaules čempionātā Londonā barjerskrējienā es viņu mazliet ieplēsu - tad bija variants vai nu turpināt un nākamreiz jau muskuli varētu noplēst pavisam, vai operācija. Kontaktējos ar ārstu Latvijā, devos uz Somiju konsultēties, bet nākamajā dienā jau biju uz galda. Nekad man nebija bijusi operācija, tas bija psiholoģiski liels uztraukums, bet padara mani stiprāku."

Kā atklāj sportiste, šis muskulis viņai karjerā vairs netraucēs, jo tagad ir ļoti stipri piešūts. Citas barjersprinteres, kuras saskārušās ar līdzīgām problēmām, sakot, ka pēc gada latviete vairs nejutīs nekādas problēmas.

"Rehabilitācija bija ļoti grūta psiholoģiski. Bija grūti Berlīnē Eiropas čempionātā skatīties tribīnēs daudzcīņu, bet katru dienu strādāju ar domu, ka atgriezīšos. Kaut dažreiz ir psiholoģiskas bailes, viss ir kārtībā. Grūtākie bija pirmie trīs mēneši, bet kusties, kusties un ar laiku iekustini tās vietas," saka sportiste. "Vienmēr galvenais mērķis bijis, ka gribu piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs, bet gribētos sasniegt ļoti augstu rezultātu arī šogad pasaules čempionātā Dohā."

Jau divus ar pusi gadus Ikaunieci trenē igaunis Andrejs Nazarovs, sportistei paužot pilnīgu uzticību trenerim, kas parādās arī rezultātā. Ikauniece atzīst, ka, dzīvojot Tallinā, visu laiku jūtās kā treniņnometnē. "Ļoti ilga nometne. Tomēr tas ir ļoti labi, eju uz savu mērķi. Galvenais ir būt bez traumām un veselai, tad jau viss izdosies."