Eiduka par Kociņu: "Kad šķēpmešanā uzķer pareizo sajūtu, tad aiziet"
21 gadu vecā šķēpmetēja Anete Kociņa šonedēļ sacensībās Francijā kārtējo reizi šajā sezonā laboja personīgo rekordu, kas tagad ir jau 63,37 metri. Tādējādi jaunā šķēpmetēja nepilnu pāris mēnešu laikā savu personīgo rekordu labojusi jau par teju trīsarpus metriem. Lai gūtu skaidrojumu šādai progresa līknei Sportacentrs.com sazinājās ar Kociņas treneri Valentīnu Eiduku, kura tikusi galā ar pēdējos pāris gadus vajājušajām veselības problēmām un pilnvērtīgi atgriezusies treneres darbā.
Pirms šīs sezonas Kociņas personīgais rekords bija 60,01 metrs, kas tika sasniegts 2015. gadā, bet šajā sezonā Anete pakāpeniski uzlabojusi savu labāko rezultātu - vispirms 60,83 metri universiādē maija vidū, tad 61,60 metri SELL spēlēs, 62,30 metri Prezidenta balvā Valmierā un visbeidzot 63,37 sacensībās Francijā.
"Jāsaka tā - pagājušajā sezonā viņa bija fiziski vāja un arī tehnika negāja uz priekšu. Nevarējām saņemties," skaidro trenere Eiduka. "Šosezon viņa ir izmainījusies domāšanā un darbībā, vairs nerunā pretī. Tehnika uzlabojas ar katru dienu, viņa kļuvusi fiziski stiprāka, tāpēc ir progress arī rezultātos. Protams, tas nenozīmē, ka tagad katrās nākamajās sacensībās viņa liks klāt metru pie sava personīgā rekorda. Kaut kad jau šī līkne apstāsies."
Trenere norāda, ka Kociņa nobriedusi un sapratusi, kādēļ trenējas šķēpmešanā. "Pērn kaut kas īsti nebija. Vai nu viņa man līdz galam neuzticējās vai slinkoja, bet nekas negāja uz priekšu. Šogad viņa ir uzķērusi sajūtu. Šķēpmešanā tehnika prasa ļoti glancētu noslīpēšanu, jo jāatstrādā daudzas kustības. Vari jau stāstīt vai nestāstīt, bet, ja pati sportiste neuzķer pareiza metiena sajūtu, tad ir ļoti grūti. Anetei ir izdevies uzķert, tāpēc metiens ir aizgājis."
"Viņai ir asa rociņa, kas šķēpmešanā ir svarīgi. Diemžēl lokana gan viņa nav, tāpēc ik pa laikam gadās nelieli savainojumi. Anetei ir kustīgas kājiņas, viņa ir sprigana. Ar tādu ātrumu un tik asu rociņu man neviena meitene nav bijusi. Arī raksturs viņai ir sportistei pareizs. Viņa grib sevi pierādīt un prot koncentrēties, kad vajag uzmest. Pēdējās sacensībās Francijā viņa jau bija uzvarējusi un varēja nemaz nemest pēdējo metienu. Taču skatītāji aplaudēja, bija labas sajūtas un viņa nodomāja, kāpēc gan neuzmest vēl vienu metienu. Ar pēdējo metienu viņa sasniedza jaunu personīgo rekordu."
Ziemā uz tik veiksmīgu sezonas sākumu diez vai cerēja gan trenere, gan pati sportiste, jo Anete regulāri slimoja. "Treniņnometnē Tallinā viņa bija saindējusies un netrenējās gandrīz nemaz. Tiklīdz viņa varēja sākt trenēties uz pilnu slodzi, tā atkal sekoja slimošana. Tomēr pavasarī nometnē Portugālē izdevās labi pastrādāt un sagatavot organismu sezonai, tagad jau ir labi."
Šogad galvenās sacensības Kociņai būs Eiropas U23 čempionāts, kas jūlija vidū risināsies Polijas pilsētā Bidgoščā. Konkurence šajās sacensībās solās būt iespaidīga - Rio olimpiskā čempione, horvātiete Sara Kolaka un sezonas līdere pasaulē (67,21 metrs), "Rīgas kausos" uzvarējusī turciete Eda Tugsuza. Eiduka gan uz statistiku neskatās - vienā dienā vari uzmest 70 metrus, bet jau nākamajā 50. Arī uz pasaules čempionātu Londonā Anete nedosies tūrisma braucienā. Jākrāj lielo maču pieredze, vienlaikus cenšoties būt arī konkurētspējīgai.
Iepriekšējos gados treneri Eiduku vajāja veselības problēmas, taču tagad viss esot kārtībā. Viņa ir klāt gan treniņos, gan dosies uz Eiropas U23 čempionātu un pasaules čempionātu. Grūtības gan rada treniņu apstākļi, jo "Daugavas" stadionā notiek rekonstrukcija, tādēļ izmantojams ir vienīgi noplukušais laukums stadionam blakus. Labi vēl, ka ir iespēja trenēties Latvijas Olimpiskajā vienībā Mežaparkā, kur pieejama trenažieru zāle un fizioterapeiti. Bet mest jābrauc uz Ogri.
To nenoslīpēto briljantu, kas ir gājuši cauri kundzes rokām ir ļoti daudz. Rezultātā tiek izspiesta sula un ņemts nākamais briljants par kuru nākotni netiek domāts .Tikai medaļas un slava!!!
Bet Kociņa ar asu rociņu un ašu kājiņu šķēpiņu lai met tāliņu jo tāliņu!
Cilvēks, kuram par visu ir viedoklis, arī "ar kuru galu met šķēpu. Vienīgais, pietrūkst cieņas pret gudriem, zinošiem treneriem.
Laiks iepazīties!
Vēl viens piemērs mums ir Ansis, kas arī pārnāca uz Rīgu ,,slīpēties". Un pēc gada vai diviem mēs par viņu dzirdējām tikai vietējā mēroga sacensībās. Un kur palicis Smiltenes dimants Intars, kura metiena stilu un rāvienu varētu pielīdzināt Žeļeznajam?!Nosauciet kaut vienu kurš pēc 'pulēšanas Rīgā ir spējis atkopties un atnesis kādu medāli! Es apbrīnoju Zigismunda talantu, kurš spēja izlīst es neteiktu no bedres, bet karjera ar asām malām ,un izcīnīt pieaugušo Eiropas čempiona titulu!
Ar dimantiem ir jāstrādā! Tos nevar pulēt un pulēt! Tos vajag apstrādāt un slīpēt. Un ja nevar viens apstrādāt šo talantu un dimantu, tad nevajag noniecināt citu palīdzību, un stāstīt, ka tikai es zinu ar kuru galu met šķēpu!
Visiem veiksi un veselību šajā un nākamajās sezonās!
Ar cieņu.