Viedoklis: Ko Krievijas dopinga krīze nozīmē sportam un IAAF?

Balstoties uz kādas bijušās Krievijas antidopinga kontroles amatpersonas sniegtajiem pierādījumiem, programmā tika apgalvots, ka augsti stāvošas vieglatlētikas amatpersonas Krievijā apmaiņā pret 5% no sportistu ienākumiem apgādājušas sportistus ar aizliegtajām vielām. Tāpat tika teikts, ka amatpersonas sadarbojušās ar sportistiem pārbaužu viltošanā un pat mēģinājušas šantažēt tos sportistus, kuru pārbaudes izrādījušās pozitīvas.

Nedaudz vēlāk savu pētījumu publicēja laikraksts "Sunday Times", kas, balstoties uz 5000 sportistu 12 000 asins pārbaužu rezultātiem, vēl vairāk pastiprināja aizdomas, ka Krievija ir dopinga ‘epicentrs’. 2015.gada decembrī Francijas prokuratūra paziņoja, ka bijušais Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) prezidents Lamīns Diaks ir apsūdzēts pret Krievijas sportistiem vērstu dopinga kontroļu viltošanas aizdomu slēpšanā. Diaka dēls un vēl trīs personas apsūdzētas dažādos IAAF Ētikas kodeksa pārkāpumos.

Francijas amatpersonas sadarbībā ar Interpolu izmantoja Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) sniegto informāciju par Vācijas TV pārraides ietekmē izveidotas neatkarīgas komisijas veiktajām televīzijas izteikto apgalvojumu pamatotības pārbaudēm.

Problēmas nopietnību atklāj Neatkarīgās komisijas ziņojums

2015. gada 9. novembrī publicētais Neatkarīgās komisijas ziņojumā (WADA NKZ par dopinga pārbaudēm Krievijā) secināts, ka vācu izmeklēšanas rezultāti atbilst patiesībai. Tūlīt pēc šī ziņojuma sākās izvērstas diskusijas plašsaziņas līdzekļos par to, vai Krievija būtu pelnījusi tikt uz laiku izslēgta no IAAF un kā vajadzētu rīkoties pašreizējam IAAF prezidentam Sebastians Ko, lai atjaunotu uzticību sportam mazāk nekā desmit mēnešus pirms Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm 2016. gada vasarā, kur vieglatlēti būs spēļu pēdējās nedēļas centrālais notikums.

Saistībā ar Krievijas “problēmu” jāatceras arī tas, ka Vācijas televīzijas pārraidē tika izteikti apgalvojumi ne tikai par vieglatlētiem, bet arī par daudz plašākām ar dopingu saistītām nelikumībām sporta pasākumu organizācijā, tai skaitā “valsts atbalstītu” slepenu vienošanos trīs Krievijas valdības aģentūru: nacionālās antidopinga aģentūras, nacionālās vieglatlētikas federācijas un nacionālās Pasaules antidopinga aģentūras akreditētās laboratorijas starpā Maskavā un, iespējams, arī Lozannā.

Tādējādi IAAF problēma kļūst par visas pasaules problēmu, jo šaubu ēna krīt pār Krievijas sportistu iegūtajām medaļām ne vien 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Londonā, bet arī 2013. gada pasaules vieglatlētikas čempionātā Maskavā, 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos un pasaules čempionātā peldēšanas sporta veidos Kazaņā. Turklāt iespējams, ka Starptautiskā futbola federāciju asociācija (FIFA) būs spiesta pārskatīt 2018. gadā Krievijā plānotā Pasaules kausa antidopinga programmas vadību.

Kas izdarāms?

Lai atgūtu zaudēto uzticību, Ko vajadzētu sazināties ar savu kolēģi Lielbritānijā, Braienu Kuksonu, Starptautisko riteņbraukšanas savienību (UCI), kurš līdzīgas apsūdzību gūzmas ietekmē jau šī gada sākumā bija spiests izziņot plašas izmaiņas attiecīgajā sporta veidā.

Īpaši vajadzētu pievērst uzmanību divām no UCI izziņotajām reformām.

- Pirmkārt, tāda neatkarīga antidopinga tribunāla izveidi konkrētajam sporta veidam, kas sastāv no tiesnešiem ar noteiktu specializāciju neatļautu vielu lietošanas jomā. UCI ideja paredz, ka šāds tribunāls pārņemtu dopinga lietošanas gadījumu izvērtēšanu no nacionālajām federācijām un nodrošinātu godprātīgu un vienlīdzīgu attieksmi visos apsūdzību gadījumos, tādejādi samazinot to gadījumu skaitu, kas tiek pārsūdzēti Sporta Arbitrāžas tiesā.
- Otrkārt, UCI reforma paredz, ka ikvienai komandai pirms reģistrācijas sacīkstēm jāpierāda sava atbilstība minimālajām antidopinga prasībām, pretējā gadījumā komanda var nesaņemt atļauju piedalīties. Vēl vairāk, ja ir pieradījumi ilgstošiem neatļautu vielu aizlieguma pārkāpumiem, UCI reforma paredz, ka attiecīgo komandu var nepielaist sacīkstēm lielāku mēnešu skaitu.

Šādu licencēšanas/komandu diskvalificējošu modeli varētu ieviest arī IAAF: par ilgstošiem dopinga lietošanas pārkāpumiem valsts ietvaros atbildība būtu jāuzņemas nacionālajai federācijai un/vai, ja federācijai neizdodas nodrošināt antidopinga noteikumu ievērošanu atbilstoši noteikumiem, tad attiecīgās valsts sportistus var diskvalificēt jau no dalības starptautiskās sacīkstēs.

Pasaules Antidopinga aģentūras Neatkarīgās komisijas ziņojums par dopinga pārbaudēm Krievijā ietekmē sporta pasauli globālā mērogā. Vismaz divas pazīmes ir ievērības cienīgas.

- Pirmkārt, ziņojums ietekmē pašu WADA. 2014. gadā WADA akreditētajās laboratorijās Krievijā tika analizēts rekordaugsts 283 304 paraugu skaits. Krievija ar 12 556 paraugu pārbaudēm bija otrajā vietā aiz Ķīnas (13 180), lielāko daļu pārbaužu veicot nacionālajās antidopinga organizācijās. Teju neticami, bet tikai nieka 0.9% gadījumu galvenokārt Maskavas laboratorijā veiktās pārbaudes uzrādīja neatļautu vielu lietošanu. WADA neatkarīgās komisijas ziņojumā atklāts, ka laboratorijas direktors Grigorijs Rodčenkovs “personiski uzdevis un apstiprinājis” 1 417 dopinga pārbaužu rezultātu iznīcināšanu trīs dienas pirms WADA auditoru grupas ierašanās Maskavā pērnajā decembrī. WADA Neatkarīgās komisijas ziņojums par dopinga pārbaudēm Krievijā pierāda, ka Krievijas vieglatlētu paraugi sūtāmi uz pārbaudēm citās valstīs.

Tomēr jāpatur prātā, ka savā 2014.gada ziņojumā WADA konstatēja, ka visā pasaulē tikai 1,36% pārbaužu uzrāda neatļautu vielu lietošanu. Cik lielā mērā iespējams noticēt, ka 98,64% pārbaužu bija negatīvas? Katrā ziņā jājautā, cik lielā mērā WADA vispār spēj vai vēlas sodīt nacionālās antidopinga organizācijas vai dalībvalstis, kas pārkāpj Pasaules Antidopinga kodeksu (WADC)?

Grūtības šo kodeksu ievērot bija 2011. gadā publiskotā ārkārtīgi kritiskā ziņojuma “par pārbaužu neefektivitāti” galvenais secinājums, pie kāda nonāca Ārkārtas darba grupa, ko tolaik vadīja kādreizējais WADA prezidents Ričards Paunds (Richard W. Pound). Paunds vadīja arī 2015.gada 9.novembra ziņojuma Neatkarīgās komisijas darbu, tāpēc nav nekāds brīnums, ka šajā ziņojumā izteikti tādi paši ierosinājumi (un neapmierinātība) par Krievijas sportistu dopinga pārbaudēm.

- Otrs secinājums, kas izriet no Neatkarīgās komisijas ziņojuma par dopinga pārbaudēm Krievijā, vēl lieku reizi atklāj pasaules sporta vadošo organizāciju vājumu – nespēju sadalīt atbildību. Pasaules sporta pārvaldes sistēmā Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir sava veida “parlaments”, savukārt Pasaules Antidopinga aģentūrai ir deleģēta izpildvara cīņā ar neatļautu vielu lietošanu; Sporta Arbitrāžas tiesa darbojas kā tiesu vara sporta jomā. Kamēr nav pārliecības par katras institūcijas darbības efektivitāti un jo īpaši par sportistu pārstāvniecības kvalitāti, nedrīkst aizmirst, ka minēto trīs organizāciju savstarpējās attiecības ir pārlieku ciešas un galēji necaurspīdīgas. Piemēram, visu trīs organizāciju vadošās amatpersonas bieži un pilnīgi bez iemesla pilda nozīmīgas funkcijas vairākās no šīm institūcijām.

Piezīme

Īsi sakot, lai gan ar vienlaicīgām pret UCI, FIFA un IAAF vērstām apsūdzībām dopinga kontroles un korupcijas pārkāpumos 2015. gads noslēdzās kā sporta nozares briesmīgs gads, jāsecina, ka sportam ir lemts atkal un atkal atkārtot savas kļūdas, līdz nobriest atziņa, ka sporta jomas pašreizējās pārvaldes struktūras, kas veidotas pēc 19. gadsimtam raksturīgā attālinātas un pašregulējošas darbības modeļa, vairs nekalpo savam mērķim.

Skarbā un atbaidošā veidā to pierāda Neatkarīgās komisijas ziņojums par dopinga pārbaudēm Krievijā, kur secināts, ka vienīgais Krievijā īstenotās antidopinga kontroles vienlīdzīguma elements ir tas, ka gan “tīrajiem”, gan “netīrajiem” sportistiem ir jādod kukulis amatpersonām, lai piedalītos sacīkstēs.