TwitterSkatīties spēli vai neskatīties – tāds ir jautājums
Kādā nesen publicētā kanādiešu pētījumā tika noskaidrots, ka hokeja spēļu skatīšanās izraisa pamatīgu slodzi sirdij: spēles vērošana televīzijā sirdsdarbību paātrina par 75%, savukārt, skatoties spēli klātienē, paātrinājums ir pat par 110%. Sekas šādam slodzes pieaugumam var būt visai dramatiskas – spēles skatīšanās var novest pat pie sirdstriekas. Arī citos pētījumos, kuru uzmanības centrā bija Eiropas futbola fani, tika konstatēts, ka spēļu dienās sirdstrieku un insultu skaits fanu vidū palielinās par 25 līdz 50%. Īpaši smagas ir tās dienas, kad notiek izslēgšanas spēles. Vai tas nozīmē, ka sporta spēļu skatīšanās iekļaujama to dzīves baudu sarakstā, no kurām veselības saglabāšanas nolūkos vajadzētu izvairīties? Ne gluži.
Slodzes palielināšana sirdij pēc būtības jau nav nekas slikts. Arī sportojot pulss palielinās un tādējādi tiek trenēta sirds. Pētījumā uzrādītais sirdsdarbības paātrinājums arī nav gluži ekstrēms – tas sakrīt ar to, kā izmainās pulss, veicot vidēji līdz ļoti intensīvas fiziskās aktivitātes. Ja cilvēks ir vesels, tad šāds sirdsdarbības paātrinājums neko ļaunu nodarīt nevar. Citādi ir, ja cilvēkam jau ir kādas ar sirds un asinsvadu veselību saistītas problēmas, jo tad gan spēles skatīšanās var beigties bēdīgi. Tomēr arī tādā gadījumā pie vainas ir nevis pati spēle, bet gan konkrētā cilvēka veselības stāvoklis, kas attiecīgā veidā varētu reaģēt uz jebkuru stresa pilnu situāciju, ne tikai uz līdzi jušanu savai komandai.
Tāpēc galvenās atziņas, kas būtu gūstamas no šī pētījuma, ir, pirmkārt, lai varētu dzīvot kvalitatīvu dzīvi un darīt visu, kas pašam patīk, būtu jācenšas ikdienā dzīvot veselīgāk, tātad, ietverot arī regulāras fiziskas aktivitātes. Lai droši varētu vērot sportu, ar sportu vajadzētu nodarboties arī pašam. Otrkārt, bieži vien cilvēki pat nenojauš, ka viņiem ir kaut kādas sirds un asinsvadu problēmas, jo pašsajūta ir laba, vai arī pie kaut kādām lietām ir tā pierasts, ka cilvēks pats jau vairs neizjūt tās kā problēmu. Ņemot to vērā, reizi gadā tomēr vajadzētu aiziet pie ārsta, lai veiktu profilaktisku pārbaudi. Īpaši tas attiecas uz vīriešiem, kas ir vecāki par 45 gadiem, jo no šī vecuma risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām ievērojami palielinās, un, kā jau zināms, situācija attiecībā uz priekšlaicīgu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir visai nepatīkama (pie mums no šīm slimībām mirst trīs reizes vairāk relatīvi jaunu cilvēku nekā vidēji Eiropā).
Raksts sagatavots informatīvās kampaņas “Soli priekšā” ietvaros.
Vairāk informācijas: Home | SIA KRKA Latvija
