Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1459, Did:0, useCase: 3

Vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes. Ko tas īsti nozīmē?

Mārcis Martini
Mārcis Martini

Lai nodrošinātu optimālu fizisku slodzi, veselības speciālisti rekomendē nedēļā veikt vismaz 150 minūtes vidējas intensitātes fiziskas aktivitātes. Bet ko tas īsti nozīmē?

Definīcija

Ar vidējas intensitātes fiziskām aktivitātēm tiek saprastas jebkuras aktivitātes, kas paātrina sirdsdarbību par 50 līdz 60%, salīdzinot ar šo rādītāju miera stāvoklī.

Piemēri

Atkarībā no fiziskās sagatavotības tas, pie kādas slodzes iespējams panākt nepieciešamo sirds darbības paātrināšanos, dažādiem cilvēkiem atšķiras. Tomēr aptuveni varētu teikt, ka vajadzīgo efektu iespējams panākt ar šādām aktivitātēm:

 30 minūtēs noiet 3 kilometrus
 30 minūtēs nobraukt ar velosipēdu 8 kilometrus
 Bez apstājas peldēt 20 minūtes
 15 minūtēs noskriet 2,5 kilometrus
 45 minūtes spēlēt volejbolu
 15 minūtes kāpt pa kāpnēm
 15 minūtes lēkt ar lecamauklu

Mērenu fizisku slodzi var nodrošināt arī nesportojot, bet veicot dažādus ikdienas darbus, piemēram, 45 minūtes mazgājot auto vai 30 minūtes grābjot lapas.

Vismaz 10 min

Jebkuru no aktivitātēm būtiski veikt ne mazāk kā 10 minūtes, jo tāds laiks nepieciešams, lai panāktu nepieciešamo sirds darbības paātrināšanos. To, vai aktivitāte skaitās vidējas intensitātes, var mēģināt noteikt, sākot sarunāties – ja sarunāties ir nedaudz grūtāk, nekā atrodoties miera stāvoklī, taču, lai kaut ko pateiktu, nav izmisīgi jākampj pēc gaisa, tad tu atrodies vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes zonā.

Kāpēc tas ir svarīgi?

Lai gan fiziskas aktivitātes uzlabo vispārējo veselības stāvokli, mēs vēlamies pievērst īpašu uzmanību tieši sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai.

Ik dienu Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām nomirst vidēji 44 cilvēku. Daudzi no viņiem nav nemaz tik veci (vecuma posmā līdz 64 gadiem mirstības rādītāji no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīs reizes sliktāki nekā vidēji Eiropas Savienībā). Īpaši tas attiecas uz vīriešiem, kuri vidēji mirst par 10 gadiem agrāk nekā Eiropā, un 50% gadījumu pie vainas ir sirds un asinsvadu slimības.

Regulāras fiziskas aktivitātes situāciju uzlabotu, taču svarīgi sekot līdzi arī saviem veselības radītājiem (holesterīna līmenis, asinsspiediens u.c.), jo no sirds un asinsvadu slimībām cieš arī stiprie un sportiskie.
Raksts tapis informatīvās kampaņas “Soli priekšā” ietvaros.

SIA KRKA LATVIJA
krka.lv