Pasaules čempionātā izspēles kustība būs kā jau ierasta pēdējos čempionātos: 4 grupas pa 4 komandām, izspēlē vienu apli, tālāk 3 labākās no katras grupas tiek kvalifikācijas kārtā, kur sadalītas 2 grupās pa 6 komandām katrā, no kurām, savukārt, 4 labākās tiek ceturtdaļfinālā. Latvijas izlase ietikusi B grupā kopā ar Kanādas, Šveices un Itālijas izlasēm. Spēles mūsējie aizvadīs Manheimā.

Kalendāru vācieši, atšķirībā no dažiem iepriekšējiem čempionātiem, sastādījuši sakarīgu- praktiski nav 2 spēļu 2 dienās pēc kārtas nevienai komandām. Pirmā spēle Latvijai 8. maijā ar Šveici, pēc 2 dienām ar Kanādu, vēl pēc divām- ar meistarībā vājāko, bet mūžīgi neērto pretinieku Itāliju. Ja tiek tālāk, pretiniekos būs 3 stiprākās C grupas komandas: Zviedrija, Čehija un visticamāk Norvēģija (varbūt arī Francija).

Tā kā vairums ir redzējuši vairāk vai mazāk visas 12 Olimpisko spēļu dalībnieces, ieskaitot protams Latviju, varbūt variet izteikties par spēku samēriem un mūsējo iespējām turnīrā.

Mans viedoklis ir tāds, ka, tā kā atpūta starp spēlēm ir pietiekoša, nav ko taupīt spēkus un katrā spēlē jāizliek sevi kā pēdējā, spēlējot kaut vai visu čempionātu ar 3 maiņām, ja 4. sanāks izteikti vājāka. Mūsējiem noteikti uzdevums būs cīnīties par ceturtdaļfinālā, ņemot vērā iepriekšējo čempionātu un izlases kodola saglabāšanu, zemāki mērķi nemaz nevar būt. Lai tiktu kvalifikācijas kārtas labāko četriniekā, lielākais konkurents mums ir Šveice, līdz ar to svarīgākā spēle mums sanāk pati pirmā. Otrajā spēlē pret kanādiešiem jārāda, ko spējam un varbūt izdodas aizķerties, bet uz trešo pret Itāliju nedrīkst nenoskaņoties un atslābināties, tomēr vēl pirms 3 gadiem itāļi mūs ir nosūtījuši uz "izdzīvošanas" grupu. Tālāk otrajā kārtā, ņemot vērā pēdējos rezultātus, nāks pretī 2 mums parocīgas lielvalstis, kas pēdējos gados savā sniegumā krietni vājākas palikušas, viss pašu rokās pret Zviedriju un Čehiju, varbūt izdodas aizķerties un izcīnīt kādu punktiņu. Vēl nesen abas bija top4 komandas, bet tagadējā rangā jau vairs tikai 4. un 6. spēcīgākās. Nedrīkst aizmirst norvēģus, kas pēdējos gados ir ļoti progresējuši un varētu izrādīties līdzvērtīgs pretinieks Latvijai un Šveicei.

Vēl par sastāvu runājot, par uzbrucējiem jautājumu praktiski nav, pirmās 2 maiņas zināmas, 3. maiņā Dārziņš, Miķelis un centrā Širokovs (vai varbūt Daugaviņš, ja Bērziņu atstāj mājās), bet 4. maiņā cerams ieraudzīsim tajā brīdī labākos mūsu jaunos: Jekimovs, Bukarts, Meija, Indrašis, Džeriņš. Godīgi sakot Daugaviņš Olimpiādē atstāja ļoti labu iespaidu gan ar savu aktivitāti, gan meistarībā pielicis. Aizsardzībā gan jau atkal būs plašas diskusijas, bet sastāvā jābūt Skrastiņam, Krišjānim, Pujacam, Reķim, Bārtulim, bet neskaidrība ir par Kuldu, Sorokinu, Laviņu, Galviņu, Sotnieku. Divi vai trīs būs lieki. Ceru, ka sastāvā būs Kulda un Sorokins, bet neesmu jau treneris, kurš gan jau redz labāk katra spējas. Neesmu interesējies par mūsu "amerikāņiem", kurš varētu būt brīvs, kuru varētu nelaist dēļ play-off, varbūt kāds padalieties informācijā.

Secinājums tāds, ka pretinieki ir uzvarami, bet tikpat labi varam palikt arī 12. vai 13. vietā. Galvenais, lai mums būtu Masaļskis labā kondīcijā un komandas gars tāds kā pirms nepilna gada, un tfu tfu tfu nebūtu savainojumu, tad pozitīvs rezultāts neizpaliks.

Tā kā šis ir Olimpiskais gads, tad daudzi labākie spēlētāji no top7 komandām varētu nespēlēt šajā čempī, līdz ar to pēc top7 komandām: Latvijai, Šveicei, Baltkrievijai, Vācijai, Norvēģijai dodot līdzvērtīgākas iespējas pacīnīties ar top7. Un būsim atpakaļ uz vecajiem labajiem Eiropas laukumiem.

Laipni lūdzu izteikties.

Izmantotie resursi: iihf.com