Piksons: "Pilnai laimei pietrūka divu šāvienu"

"Grūti gāja... Divas kļūdas ir normāli, taču mazliet nepaveicās - abi bija ļoti tuvu. Vismaz stāvus noteikti, to pats nofiksēju. Taču slēpot bija grūti. Man bišķiņ par garu. Trīs apļus varu, vēl slēpojot ar rezervīti, bet pēdējos divos galīgi salūzu. Stafete? Ja mani uzliks, to nocīnīšos - vienalga kā," atzina nogurušais sportists, tobrīd vēl nezinādams savu pozīciju beigu tabulā. "Ap 40. vietu būtu labi. Slēpes šodien gāja tiešām labi. Kā pa brīnumu - pat labāk tieši vietās, kur nedaudz jau slapjš. Līdz pilnai laimei pietrūka divu šāvienu."

Tikmēr jau pirmajā aplī neveiksme piemeklējusi Kristapu Lībieti. "Lielajā nobraucienā nokritu. Domāju, sekundes 30-40 pazaudēju. Amerikānis brauca tieši pa priekšu, un pēkšņi kaut kā pazuda pamats zem kājām. Un uzreiz pēc tam šautuvē dabūju divus no saviem trim sodiem. Protams, ka šāda lieta izsita no sliedēm," Lībietis bija sarūgtināts, taču joprojām smaidīgs. "Trīs sodi nav daudz, taču, lai cīnītos par punktiem - to varētu ar vienu sodu. Turklāt, atklāti sakot, šodien nebija īstā sajūta. Ir reizes, kad uzkāp uz slēpēm un jūti - ir! Slēpes gan slīdēja labi, taču šī trase nav manējā."

Olimpisko debiju šodien piedzīvoja Kaspars Dumbris, ko sprintā treneri nolēma atstāt malā, kaut gan atlases mačos vieta uz starta it kā bija nopelnīta. Dumbris atzina, ka skriet individuālo distanci šodien noteikti būtu bijis vieglāk, ja aiz muguras jau būtu starts sprintā, tajā pašā laikā norādīja - viss bijis pamatoti. "Mums bija dialogs ar treneri, taču tas vairāk bija viņa lēmums. Kad atbraucām, pirmajās dienās laikam es biju tas, kas pie laika joslas bija pieradis visšvakāk. Biju ar mazliet dullu galvu. Tāpēc nemaz neiebildu un respektēju trenera lēmumu. Tas loģiski, jāstartē stiprākajiem un gatavākajiem," atzina Kaspars, par šodienas maču atzīstot. "Protams, divdesmitnieks nav tā vieglākā distance, taču, kāpēc ne - viens sapnis dzīvē nu ir sasniegts!"

Arī Dumbrim noskaņojumu sabojāja jau pirmā šaušana, kad neaizvērti palika pirmie divi mērķi. "Kā jūs domājat, kāda ir sajūta - pirmie divi garām, un jāturpina gonka? Nebija patīkami, protams. Taču tāds ir sports, jāprot savākties un jāturpina sacensības. Vēl pirms pirmās šautuves daktere trasē paziņoja, ka pūš vējš - kad iebraucu, arī pagriezu pret vēju. Taču acīmredzot mazliet par maz - abi divi bija uz pašas maliņas, mazliet ārā uz trijiem. Cik saprotu, vēja dēļ šodien daudzi krīt laukā. Prieks, ka uz stāvus šaušanu savācos, taču guļus - atkal divi. Galvenais, sajūta bija tāda, ka stabili un ritmiski - pat nezinu, kā varēju aizšaut garām. Pašam ļoti žēl. Pats sev šodien piedotu maksimāli trīs kļūdas. Piecas - nepiedodu..."

Dumbris uzslavēja smērētājus, kas šodienai bija sarūpējuši ļoti labas slēpes. "Dzīves labākā forma nav, taču uz priekšu gāja - cīnījos, cik nu dvēselīte ļāva, un vēl mazliet vēl vairāk. Slēpes šodien slīdēja vienkārši ideāli. Ja salīdzinām ar austriešiem, kas ir pati elite un kam ir ļoti labi smērētāji - vienā aplī mani noķēra Eders, kuru kalnā it kā vēl palaidu garām, bet lejā - atkal piebraucu klāt. Savukārt trešajā aplī kā tikko no starta nāca Landertingers - arī viņam piebraucu klāt. Tā ka slēpes ideālas - malači, veči labi bija pastrādājuši. Tikai braukšanas vaina," saka Kaspars. Viņš atzīst - olimpiskā gaisotne nav gluži tik pacilājoša, kā varētu domāt, un arī rezultāts šīs sajūtas neuzlaboja. "Olimpiskais gandarījums bija pēc atlases sacensībām un atklāšanas parādes. Šeit gandarījums man būtu tad, ja būtu četras nulles..."