Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2935, Did:0, useCase: 3

Autors: Gatis Druvietis

Latvijas sportistiem šonedēļ sāksies aktīvākais olimpiskās kvalifikācijas periods

Latvijas sportistiem šonedēļ sāksies aktīvākais olimpiskās kvalifikācijas periods
Foto: Reuters/Scanpix

Jau šīs nedēļas beigās Latvijas sportistiem sāksies aktīvākais Tokijas Olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensību periods, kas turpināsies līdz pat jūnija beigām.

Februāra beigās Polijas pilsētā Vroclavā sāksies Eiropas čempionāts šaušanā ar pneimatiskajiem ieročiem, tur notiks arī cīņa par ceļazīmēm uz Tokijas olimpiskajām spēlēm. 28. februārī mūsu labākie šāvēji Lauris Strautmanis un Agate Rašmane startēs 10m gaisa pistoles disciplīnā, kurā jāsasniedz pēc iespējas augstāks rezultāts. Divas olimpiskās ceļazīmes tiks sportistiem, kuri būs pēc iespējas augstākā vietā uzreiz aiz atlētiem, kuriem olimpiskā kvalifikācija jau kabatā. Nākamā iespēja iesaistīties cīņā par olimpisko ceļazīmi būs 18.-25. maijā, kad Čehijas pilsētā Plzeņā notiks Eiropas zonas kvalifikācijas sacensības. Šeit mūsu sportisti varēs cīnīties par vienu ceļazīmi 10m gaisa pistoles disciplīnā, bet Agate vēl papildus - arī 25m sporta pistoles disciplīnā. Pēdējā iespēja kvalificēties Tokijai - Starptautiskā šaušanas sporta federācija (ISSF) dalīs pa vienai ceļazīmei disciplīnā sportistiem, kuri būs pēc iespējas augstākā vietā pasaules rangā 30. aprīlī uzreiz aiz atlētiem ar kvalifikāciju.

Latvijas peldētājiem iespēja cīnīties par olimpisko normatīvu sasniegšanu būs Latvijas čempionātā, kas notiks no 28. februāra līdz 1. martam Ķīpsalā, kā arī Baltijas čempionātā 7.-8. martā turpat. Baltijas čempionāta sacensības mūsu peldētājiem būs atlase startam Eiropas čempionātam, kas no 11.-17. maijam notiks Budapeštā (Ungārija). No pieciem peldētājiem (Ieva Maļuka, Kristīna Šteins, Gabriela Ņikitina, Daniils Bobrovs, Ģirts Feldbergs), tikai Maļuka un Šteins ir sasniegušas olimpiskā uzaicinājuma normatīvu (līdzīgs B normatīvam), kas gan vēl negarantē startu Tokijā, jo 878 peldētāju kvotas vispirms aizpildīs atlēti, kuri sasnieguši olimpisko normatīvu (agrāk A normatīvs). Ja neviens no Latvijas peldētājiem A normatīvu nesasniegs līdz kvalifikācijas beigām 21. jūnijā, tad Starptautiskā peldēšanas federācija (FINA) piešķir pa vienai ceļazīmei sievietei un vīrietim, kuriem ir sasniegts olimpiskā uzaicinājuma laiks vai arī ir startēts 2019. gada pasaules čempionātā.

Eiropas olimpiskās atlases turnīrs boksā no 11.-24. martam notiks Londonā (Lielbritānija). Tur dosies arī mūsu Amanda Millere (-57kg) un Nikolajs Grišuņins (-91kg). Millerei jāiekļūst pirmajā sešiniekā, bet Grišuņinam pirmajā četriniekā, lai tiktu olimpiskās ceļazīmes, bet ja neizdodas, tad pasaules olimpiskās atlases turnīrā, kas no 13.-24. maijam notiks Parīzē, vajadzēs izcīnīt 1.-3. vai 1.-4. vietu.

18.-23. martā Indijas pilsētā Bengalūru notiks olimpiskās kvalifikācijas turnīrs, kur piedalīsies arī mūsu 3x3 basketbola komanda - Agnis Čavars, Edgars Krūmiņš, Kārlis Pauls Lasmanis, Nauris Miezis. 20 komandas no valstīm, kas nekvalificējās pēc FIBA federāciju ranga, cīnīsies par trīs Tokijas ceļazīmēm un mūsu puišiem šī būs labākā iespēja tikt pie tās. 24.-26. aprīlī Budapeštā (Ungārija) par pēdējo Tokijas ceļazīmi sacentīsies sešu valstu komandas, kuras nav kvalificējušās iepriekš - tur spēlēs vien tās valstis, kuru izlases nav spēlējušas pēdējās olimpiskajās atlasēs klasiskajā basketbolā. Tokijas olimpiskajās spēlēs cīnīsies tikai astoņas 3x3 komandas.

Eiropas olimpiskās atlases turnīrs cīņas sporta veidos notiks 19.-22. martā Budapeštā (Ungārija), uz kuru dosies arī Latvijas cīkstoņi - brīvajā cīņā startēs titulētā Anastasija Grigorjeva (-62kg), Violeta Ponomarjova (-53kg) un Ivars Samušonoks (-86kg), bet grieķu-romiešu cīņā piedalīsies Aleksandrs Jurkjans (-67kg). Turnīra pirmās un otrās vietas ieguvēji kvalificēsies Tokijai. Pēdējā iespēja cīnīties par olimpiskajām ceļazīmēm cīkstoņiem būs no 30. aprīļa līdz 3. maijam pasaules atlases turnīrā Sofijā (Bulgārijā), kur arī pirmo divu vietu ieguvēji tiks pie olimpiskās ceļazīmes.

Olimpiskās atlases punktus skeitbordā dosies krāt arī "street" disciplīnas pārstāvji Niklāvs Vētra un Artūrs Bogdanovičs, kuri 24.-29. martā sāks sacensību tūri ar dalību Pro tūres sacensībās Lasvegasā (ASV) un turpinās ar piecu zvaigžņu turnīru Limā (Peru). Nākamās svarīgās sacensības ir plānotas Ķīnā un Japānā. Puišiem jāizcīna pēc iespējas augstākas vietas pasaules olimpiskajā skeitborda rangā, no kura 1. jūnijā 16 labākie atlēti tiks pie ceļazīmēm. Pasaules čempionāta, kas no 26.-31. maijam notiks Naņdzjinā (Ķīna), pirmajā trijniekā iekļuvušie arī dabūs olimpiskās ceļazīmes.

Latvijas svarcelšanas vadošie pārstāvji Rebeka Koha (-59kg), Ritvars Suharevs (-81kg), Vadims Koževņikovs (-96kg) un Artūrs Plēsnieks (-109kg). 4.-12. aprīlī startēs Eiropas čempionātā Maskavā (Krievija), kur centīsies sasniegt pēc iespējas augstāku rezultātu. Šīs būs pēdējās sacensības, kurās atlēti varēs uzlabot savu punktu skaitu IWF absolūtajā rangā un Eiropas punktu summā. 1. maijā Starptautiskā svarcelšanas federācija (IWF) publicēs IWF absolūto rangu, kurā 1.-8. vietas ieguvēji katrā svara kategorijā un viens Eiropas punktus visvairāk sakrājušais atlēts svara kategorijā tiks pie olimpiskās ceļazīmes. Mūsu atlētiem ir labas izredzes aizbraukt uz Tokiju kuplākā pulkā.

Vietējā atlase smaiļošanā sāksies jau 4. aprīlī Portugālē, kur par tiesībām braukt K1 200m distancē Eiropas kvalifikācijas sacensībām cīnīsies Aleksejs Rumjancevs, Roberts Akmens un Kaspars Tīklenieks. Ātrākais no viņiem 6.-7. maijā Račicē (Čehija) centīsies ierindoties pirmajā vai otrajā vietā K1 200m distancē, kas garantēs dalību Tokijas spēlēs. Čehijā par olimpisko kvalifikāciju cīnīsies arī smaiļotāji Aldis Vilde K1 1000m distancē un Madara Aldiņa K1 200m un K1 500m distancēs, kur abiem jāiekļūst ātrāko divniekā . No kanoe airētājiem 1000m distancē par uzvaru, kas garantē olimpisko ceļazīmi, cīnīsies jaunais Roberts Lagzdiņš, savukārt kanoe divniekam Aivis Tints/Gatis Pranks 1000m distancē jāiekļūst labāko četriniekā. Par Tokijas ceļazīmēm varēs cīnīties arī 21.-24. maijā Pasaules kausa posmā Dīsburgā (Vācijā), taču tikai K1 200m, K1 1000m un C1 1000m uzvarētāji tiks pie tām, savukārt divniekiem atlase nenotiks.

Latvijas taekvondo meitenes, māsas Inese Tarvida (-57kg) un Jolanta Tarvida (-67kg) 18.-19. aprīlī Milānā (Itālija) cīnīsies Eiropas atlases turnīrā, kurā pirmo divu vietu ieguvējas katrā svara kategorijā kvalificēsies Tokijas spēlēm.

Eiropas atlases turnīrā paukošanā, kas 18.-19.aprīlim notiks Madridē (Spānija), piedalīsies floretists Vitālijs Kuceba, kuram būtu jātiek četriniekā, lai iegūtu olimpisko ceļazīmi.

Mūsu akadēmiskajā airēšanā startēs Elza Gulbe (W1x) un Evita Bole/Olga Svirska (LW2x) - par olimpiskajām ceļazīmēm viņas cīnīsies Itālijas pilsētā Varezē, kur 27.-29. aprīlī notiks Eiropas zonas atlase. Šajā atlasē piedalīsies to valstu pārstāvji, kuri 2019. gada pasaules čempionātā neizcīnīja nevienu olimpisko ceļazīmi un tas nozīmē, ka mūsu meitenēm ir iespēja, jo iepriekš šādas Eiropas atlases nebija. Taču ir nosacījums, ka sportisti var izcīnīt tikai vienu kvotu savai valsts vispār (ja kvalificēsies divas komandas no valsts, tad ceļazīmi iegūs augstākās vietas ieguvēja). Gulbei jāsasniedz trijnieks, bet Bolei/Svirskai jātiek divniekā. Pēdējā olimpiskajā atlasē, kas 17.-19. maijā notiks Lucernā (Šveice), varēs piedalīties visi kvotu kārotāji, arī tad konkurence būs sīva jo tikai pirmās vai otrās vietas ieguvēji varēs tikt pie kārotās ceļazīmes.

Savukārt karatē sacensībās Kalvim Kalniņam, kura ierastā 60kg svara kategorija olimpisko spēļu programmā ir apvienota 67kg, būs grūtāk iegūt vienīgo ceļazīmi no olimpiskā ranga, ko publicēs 6. aprīlī. Taču Kalniņam ir iespēja cīnīties olimpiskās kvalifikācijas turnīrā 8.-10. maijam Parīzē (Francija), kur trijniekā iekļuvušie tiks pie olimpiskās ceļazīmes. Vēl viens augstāk esošais atlēts starp visiem zelta medaļniekiem no visām kontinentālajām atlasēm (Eiropā - Eiropas spēles) olimpiskajā rangā uz 6. aprīli, un nav kvalificējies no olimpiskā ranga vai olimpiskās atlases turnīra, var arī cerēt uz vienu olimpisko kvotu. Kā zināms, Kalniņš izcīnīja zeltu Eiropas spēlēs. Iespējams, ka olimpiskajā atlasē varētu pacīnīties arī pieredzējušais Ruslans Sadikovs.

Vienīgā vingrošanas pārstāve, kura cīnīsies par olimpisko ceļazīmi ir Latvijas pilsonību ieguvusī mākslas vingrotāja Jeļizaveta Polstjanaja. Aprīlī notiks četri Pasaules kausa sacensību posmi, kur sportistes trīs labāko posmu rezultāti daudzcīņā tiks saskaitīti un trinjiekā iekļuvušās tiks pie olimpiskās ceļazīmes. Eiropas čempionātā, kas no 21.-24. maijam notiks Kijevā (Ukraina) tikai augstākās vietas ieguvēja daudzcīņā, kura nav kvalificējusies Tokijas spēlēm iepriekš (2019. gada PČ vai 2020. gada četros PK posmos) nopelnīs ceļazīmi.

Pasaules čempionātā modernajā pieccīņā, kas 25.-31. maijā notiks Ķīnas pilsētā Sjameņā, augstākās trīs vietas izcīnījušie atlēti, ja vien nebūs jau iepriekš kvalificējušies, iegūs olimpiskās ceļazīmes. Taču, ja pirmajās trīs vietās būs jau kvalificējušies atlēti, tad šīs vietas pieskaitīs olimpiskajam pasaules rangam un izdalīs 1. jūnijā. Pāvels Švecovs piedalīsies Pasaules kausa posmos un centīsies iekrāt punktu summu, kas ļautu 1. jūnijā būt starp augstāk esošiem sešiem (iespējams vairāk) pasaules ranga atlētiem, kuri nav izcīnījuši olimpisko kvalifikāciju. Kā zināms, Latvijas pilsonība ir piešķirta ukraiņiem Ruslanam Nakoņečnijam (mūsu valsti pārstāvēja jau 2016. gada olimpiādē) un Oleksandram Pinčukam.

Tokijas olimpiskajam turnīram pludmales volejbolā jau ir kvalificējušies Tīna Graudiņa/Anastasija Kravčenoka un Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs. Tas jāizdara arī Aleksandram Samoilovam/Jānim Šmēdiņam. Iespējas ir divas - būt pirmajā piecpadsmitniekā olimpiskajā rangā 15. jūnijā vai arī jāuzvar Kontinentālā kausa atlasē. Latvijas vīriešu komanda ir nodrošinājusi dalību Kontinentālā kausa otrajā kārtā, kas 14.-17. maijā notiks Antālijā (Turcija), bet fināla kārta risināsies 22.-28. jūnijā Eindhovenā (Nīderlande).

8. jūnijā tiks publicēts rangs, kurā 1.-56. vietas ieguvējas kvalificēsies Tokijas olimpiādes tenisa sacensībām. Aļona Ostapenko praktiski jau ir kvalificējusies Tokijai (oficiāli būs tikai jūnijā), bet Anastasijai Sevastovai vēl ir jācīnās. Aļonai olimpiskajā rangā ir 31. vieta ar 1160 punktiem, bet Anastasijai tikai 54. vieta ar 702 punktiem. Vajag ap 1000 punktiem, lai būtu pavisam droši, nedomājot par to daļu, kas atkritīs - vienai valstij nedrīkst būt vairāk par četrām spēlētājām, dažām nav "Fed Cup", bet dažas vienkārši negrib spēlēt olimpiādē.

BMX riteņbraukšanā mūsu sportistiem pastāv trīs iespējas kvalificēties Tokijas spēlēm. Nāciju rangā 2. jūnijā jābūt 6.-11. vietā (patlaban Latvija gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā ir 12. vietā), kas garantē viena sportista dalību olimpiskajās spēlēs. 2. jūnijā tiks skatīts arī individuālais rangs, kur pirmo trīs vietu ieguvēji, kas nav kvalificējušies, iegūs ceļazīmes. Arī veiksmīgs starts pasaules čempionātā 26.-31. maijā Hjūstonā (ASV), izcīnot divas augstākās vietas starp atlētiem, kuri nav kvalificējušies, tiks atalgoti ar ceļazīmēm. Šajā cīņā visticamāk piedalīsies Helvijs Babris, Kristens Krīgers, Mikus Strazdiņš, Vineta Pētersone un Vanesa Buldinska.

Kā vieniem no pēdējiem kvalifikācijas periods noslēgsies vieglatlētiem - līdz 29. jūnijam vairāk kā gadu ir iespēja sasniegt kvalifikācijas normatīviem atbilstošu rezultātu vai arī būt pēc iespējas augstāk savas disciplīnas rangā, lai tiktu uzaicināti piedalīties Tokijas spēlēs. Pašreiz normatīvus sasniegušas ir trīs vieglatlētes – Laura Ikauniece (septiņcīņa), Laura Igaune (vesera mešana) un Līna Mūze (šķēpmešana). Ar labiem startiem cerības tos sasniegt vai ierindoties pēc iespējas augstākā vietā rangā ir arī Madarai Palameikai, Līgai Velverei, Sindijai Bukšai, Guntai Vaičulei, Rolandam Štrobinderam, Gatim Čakšam, Ruslanam Smolonskim, Arnim Rumbeniekam un varbūt vēl kādam.

Kā jau ziņots, jāšanas sportā olimpisko kvotu izcīnījis mūsu labākais konkūrists Kristaps Neretnieks. Latvija ieguvusi divas kvotas šosejas riteņbraukšanā, šos sportistus nosauks Latvijas Riteņbraukšanas federācija.

Piezīme. Olimpiskās kvalifikācijas sacensību norises vietas un laikus var ietekmēt koronavīrusa izplatīšanās. Pēdējā laikā regulāri parādās ziņas par dažādu maču atcelšanu vai pārcelšanu.

Koronavīrusa visvairāk skartās vietas (worldometers.info)

Valsts/TeritorijaSaslimšanas gadījumi
Ķīna77 666
Dienvidkoreja977
"Diamond Princess" kuģis691
Itālija287
Japāna161
Irāna95
Singapūra90
Honkonga81
ASV53
Taizeme37
Taivāna31
Austrālija22
Malaizija22
Vācija16
Vjetnama16

Informāciju sagatavoja:
Marita Vilciņa, Latvijas Olimpiskā vienība


, 2020-02-25 16:53, pirms 4 gadiem
Diamond Princess ir 2x vairāk vīrusa nekā visā Eiropā. Tas ir vājprāts!
, 2020-02-25 17:25, pirms 4 gadiem
turu īkšķus par karatē puiku!
, 2020-02-25 19:54, pirms 4 gadiem
ice F-1 rakstīja: turu īkšķus par karatē puiku!
Tad es par visiem pārējiem
, 2020-02-25 23:45, pirms 4 gadiem
optam rakstīja: Diamond Princess ir 2x vairāk vīrusa nekā visā Eiropā. Tas ir vājprāts!
21. gadsimta Titāniks
Dāvis Mārtiņš Daugavietis. Foto: Jaunā Vienotība

Sporta apakškomisija nosoda SOK rekomendācijas par krieviem un baltkrieviem

LETA. Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) rekomendācija ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem atgriezties sacensību apritē kā neitrāliem atlētiem nav pieņemama, uzsver Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
SOK prezidents Tomass Bahs. Foto: Reuters/Scanpix
12

Ukraina atzinīgi vērtē SOK lēmumu par Krievijas sportistu atgriešanos OS atlikšanu uz vēlāku laiku

LETA--AFP. Ukraina otrdien atzinīgi novērtēja Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu, šobrīd nepielaižot Krievijas sportistus dalībai nākamā gada olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Anda Čakša. Foto: Izglītības un zinātnes ministrija
31

Čakša: ''Nav pieļaujams valsts finansējums sportistiem, kuri startē sacensībās ar krievu un baltkrievu sportistiem''

LETA. Nav pieņemams, ka Latvijas valsts budžeta finansējumu saņem sportisti, kuri piedalās vienās sacensībās ar Krievijas un Baltktrievijas sportistiem, intervijā LTV1 raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).