„Dinamo” ambīciju rentgens (uzbrucēji)

Lielākajai daļai uzbrucēju vārtu gūšana ir un paliek starp galvenajiem uzdevumiem laukumā. Rīgas „Dinamo” spēlētājiem un līdzjutējiem ir paveicies, ka tās sastāvā ir bijis spēlētājs, kas to dara ar apskaužamu regularitāti. Pārliecinošs līderis gūto vārtu ailītē ir iepriekšējās sezonas līgas labākais snaiperis – Marsels Hosa. Ar pagājušajā sezonā gūtajiem 35 vārtiem Marsels ieņem ranga pirmo vietu, bet ar pirmajā sezonā iespētajiem - 22 vārtiem, arī otro vietu. Nākamo labāko rezultātu pirmajā sezonā sasniedza Hartigans (20 vārti). Viņam tai skaitā arī 5 uzvaru nesošie vārti, kas ir labākais rezultāts Rīgas „Dinamo”. Labākais no vietējiem spēlētājiem ir Miķelis Rēdlihs, kurš pagājušajā sezonā spēja gūt 17 vārtus un tas ir ceturtais labākais rezultāts Rīgas „Dinamo” divu gadu vēsturē.

Marsels Hosa ir prom. Tas nozīmē, ka ir atbrīvojusies arī uzbrucēja-snaipera vieta. Vai komandā ir kāds, kurš gatavs to ieņemt? Diezin vai. Visticamāk, komanda Hosas gūtos vārtus centīsies aizstāt ar kopīgām pūlēm. Komandas vadība noteikti cer, ka rezultatīvi spēlēs Hartigans, Troters, Surovijs (Šuplers noteikti uz to cer), tāpat arī vietējie – Dārziņš, M.Rēdlihs, Sprukts, Karsums, Ņiživijs, un, ka pa visiem viņi spēs saglabāt iepriekšējās sezonas rezultivitāti. Kopumā šāds scenārijs būtu pat izdevīgs, jo komanda kļūtu grūtāk paredzama un daudz bīstamāka pretiniekam. Ņemot vērā pirms sezonas spēles, ir cerība, ka šāds scenārijs arī varētu piepildīties, bet Hosas iespētajiem cipariem individuāli neviens nespēs pietuvoties (arī pats Hosa šogad, visticamāk, ne).

Skaitliskais vairākums ir labs brīdis, lai uzbrucēji papildinātu savu vārtu skaitu un Marsels Hosa iepriekšējās sezonās to arī ir darījis. Skaitliskajā vairākumā Hosa ir guvis lauvas tiesu no saviem vārtiem. Pirmajā sezonā deviņus, bet otrajā sezonā pat četrpadsmit, kas ir labākais rezultāts Rīgas „Dinamo”. Uz Hosas prombūtni un tās ietekmi uz rīdzinieku skaitliskā vairākuma realizāciju kā jau uz visām lietām, var apskatīties vismaz no divām pusēm. No vienas puses, Rīgas „Dinamo” vairākuma realizācijā līdz šim lielā mērā balstījās uz Hosas atstrādāto metienu. Tagad jāmeklē kāds cits, kurš spētu regulāri dabūt ripu pāri vārtu līnijai. No otras puses, līdz šim rīdzinieku izspēles bija viegli prognozējamas, līdz ar to radās problēmas ar skaitliskā vairākuma izmantošanu. Šogad Rīgas „Dinamo” vairākuma izspēle varētu dažādoties un, izspēlējot kombinācijas, sev ērtās metienu pozīcijās regulāri varētu nonākt lielāks skaits no laukumā esošā piecinieka. Tas varētu palīdzēt uzlabot vairākuma realizāciju un kopumā nest lielāku labumu komandai. Tomēr ir viens „bet”, lai tas viss realizētos, spēlētājiem ir jāspēj no izdevīgām pozīcijām regulāri pārspēt pretinieka vārtsargus. Hosa spēja.

Hosa ir bijis arī pārliecinoši aktīvākais metienu izpildītājs komandā. Abās sezonās vidēji spēlē viņš konsekventi ir izpildījis 3,9 metienus. Nākamie aktīvākie pretinieku vārtsargu miera traucētāji ir Dārziņš un Hartigans, kuriem abiem labākais rezultāts, sasniegts katram savā sezonā, ir 2,6 metieni vidēji spēlē. Neskatoties uz pārliecinoši lielāko metienu skaitu, Hosa pagājušajā sezonā to spējis apvienot arī ar labu precizitāti un 16,2% no viņa metieniem sasniedza mērķi, kas ir trešais labākais metienu realizācijas procents Rīgas „Dinamo”. Augstāks metienu realizācijas procents pagājušajā sezonā bija vienīgi Arnasonam (20%) un pirmajā sezonā Ankipānam (17.1%) (kopējā uzskaitē iekļauti tikai spēlētāji, kuri aizvadījuši 20 un vairāk spēles konkrētajā sezonā).

Pārsteidzoši, bet labākais veikums rezultatīvajās piespēlēs ir krietni vājāks par Hosas pagājušajā sezonā iespēto vārtu gūšanā. Labākā asistenta gods uz doto brīdi ir Jānim Spruktam, kurš pagājušajā gadā 25 reizes palīdzēja gūt vārtus kādam no saviem komandas biedriem. Tur pat blakus ir arī Aleksandrs Ņiživijs, kurš pagājušajā sezonā ar rezultatīvām piespēlēm nopelnīja 24 punktus. Domājot par iespējām uzlabot šo rādītāju, rodas pamatots jautājums – ja ar Hosu sastāvā, sezonā, kad viņš gūst 35 vārtus, labākais rezultāts ir 25, tad kādi ir argumenti, lai šis rādītājs uzlabotos tagad, kad Hosa ir prom no komandas?

Loģiski, ka pārliecinoši rezultatīvākais rīdzinieku spēlētājs ir Marsels Hosa. Pagājušajā sezonā Marsels gandrīz sasniedza meistara normu, tas ir vidēji punkts spēlē, Hosam līdz šādam panākumam pietrūka viens rezultivitātes punkts. Tātad, labākais rezultāts ir 55 punkti. Otrs labākais veikums arī pieder Hosam, kurš pirmajā sezonā sakrāja 44 punktu. Labākais no pārējiem - Hartigans, kurš pirmajā sezonā tika pie 38 punktiem. Labākie no vietējiem spēlētājiem dala piekto topa ailīti, kur ar sakrātajiem 36 punktiem atrodas Sprukts un Ņiživijs. Diezgan droši var prognozēt, ka Hosas labākais sasniegums šogad paliks nepārspēts. Maz ticams, ka kādam izdosies pārspēt arī Marsela otro labāko rezultātu. Tomēr ir cerības, ka komandā kopumā palielināsies to spēlētāju loks, kuri spēs gūt 30 punktus un vairāk

Lai sasniegtu augstu rezultivitāti, nepieciešams nozīmīgs spēles laiks. Šuplers ir konservatīvs treneris un uzticas pārbaudītām vērtībām. Tā pirmajā sezonā lielākos spēles laikus ieguva leģionāri- Hosa (vidēji 19:24 minūtes) un Elisons (18:24), bet otrajā sezonā vietējie spēlētāji jau bija izcīnījuši nozīmīgu trenera uzticību un paralēli Hosam (19:15) arī tika pie nozīmīga spēles laika – Ņiživijs (18:09) un Sprukts (17:46). Attiecībā uz nākamo sezonu var prognozēt, ka vēl vairāk varētu celties vietējo spēlētāju loma un līdz ar to arī vidējā spēles laika sadalījums būs līdzvērtīgāks. Lielākais spēles laiks starp uzbrucējiem, visticamāk, tiks Hartiganam.

Ir dzirdēts, ka spēlētājiem, lai tiktu pie līgumā atrunātajiem bonusiem jaunā sezona būs jābeidz plusos. Ja tāds noteikums būtu spēkā komandas pirmajā sezonā, tad komanda būtu varējusi ieekonomēt. Pagājušajā sezonā jau bija cita aina un viena daļa komandas sezonu pabeidza plusos. Labākie rādītāji Miķelim Rēdliham (+10), Karijam un Ankipānam pa +8 un Dārziņam +7. Tā kā ir cerības, ka komanda šosezon varētu spēlēt stabilāk un spēt uzvarēt vairāk nekā zaudēt, tad, pastāv liela iespējamība, ka Miķeļa sasniegtais +10 šosezon varētu arī krist

Hosa ir paspējis būt aktīvs visādos veidos. Izrādās tieši viņš ir bijis visnedisciplinētākais uzbrucējs šajās divās sezonās, pirmajā sezonā nopelnot 118 soda minūtes. Interesanti, ka arī pārējie tuvākie lielākie soda laiki ir sakrāti pirmajā sezonā. Otra lielākā piespiedu atpūta ir Hartigana rēķinā (115 soda minūtes). Kā jau minēju vienā no iepriekšējiem rakstiem, ir pamatotas cerības, ka tuvākajā laikā nevienam no uzbrucējiem nenāksies tik daudz laika pavadīt uz sodīto soliņa, galvenokārt tāpēc, ka KHL ir pārskatījusi savu attieksmi pret kautiņiem spēles laikā.

Mazāk pamanāms, bet ļoti būtisks uzbrucēju, sevišķi, centra uzbrucēju, darbības rādītājs ir viņa veiksme iemetienos. No pašreizējā TOP5 (ieskaitīti spēlētāji, kuri piedalījušies vismaz 400 iemetienos), komandā šobrīd ir 2 – Hartigans (54.7% uzvarēti iemetieni) un Sprukts (54.5%). Labāko rezultātu pagājušajā sezonā sasniedza Martins Karija, uzvarot 55.1% no iemetieniem, kuros piedalījās. Līdz ar Sprukta un Hartigana klātbūtni komandai ir labas cerības izšķirošos metienos uzvarēt iemetienu un tikt pie ripas kontroles. Hartigans ar Spruktu ir izcēlušies vēl vienā rādītājā – mazākumā gūtajos vārtos. Abi divi, tāpāt kā arī Hosa, ir spējuši pa divām reizēm sezonā sodīt pretiniekus par nevērībām vairākuma izspēlēs un gūt vārtus esot mazākumā.

Rezumējot: Šis ir izaicinājuma un iespēju gads. Komanda ir palikusi bez neapšaubāma uzbrukuma līdera. Ja ne visiem, tad vismaz pirmo trīs maiņu uzbrucējiem ir salīdzinoši līdzvērtīgas iespējas sevi pierādīt, sadalīt citkārt Hosam atvēlēto spēles laiku un uzņemties līdera lomu. Vai tāds/ tādi spēlētāji atradīsies? Tas ir viens no būtiskākajiem šīs sezonas jautājumiem.