Ja leiši sacūko pasākumu, no viņiem nevajag mācīties

Sezonas otrajā pusē paredzēto Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Basketbola līgas (SBBL) turnīru izjauca leiši, kuri uz mums skatās kā uz nabaga radiniekiem (ņemt kontekstā ar R. Kurtinaiša emocionālajiem izteikumiem par igauņu un latviešu ciemiem, pa kuriem braukājot, bez pienācīgas konkurences jātērē nauda). Decembrī, balsojot par tālāko Lietuvas Sieviešu basketbola līgas (LMKL) norisi, notika izšķiršanās starp variantu, kurā LMKL komandas līdz play-off turnīram dalās divos četriniekos, tādejādi komandām aizvadot pa 6 spēlēm, kā arī (kam pienākas) piedaloties Baltijas līgā, vai līdz izslēgšanas spēlēm spēlēt vēl 2 riņķus savā starpā. „Laisve”, kas atrodas tikai 5. vietā, balsoja par to, lai komandas 2 četriniekos nedalītos. Kāpēc? Atceroties, kādas emocijas valdīja Latvijas futbola virslīgā šajā jautājumā vairākus gadus atpakaļ, tas redzams no pievienotās tabulas.

LMKL regulārā čempionāta tabula

Sanāk, ka leišu 5. blice (Latvijas mērogā šobrīd pēc Sabīnes Niedolas atgriešanās komandā tā būtu Liepājas vienība) „uzmeta” visu Baltijas basketbolu (arī iestrādes darbā ar sponsoriem), kurš, lai nu kā tas pašiem lietuviešiem nepatīk, tomēr dotu vairāk līdzvērtīgu spēļu vadošajām komandām kā „cīņas” ar LAMMKK. Tā kā LMKL ir neatkarīga organizācija, par kuru Lietuvas basketbola fīreriem teikšana maza, līgas lēmumi teorētiski nav ietekmējami. Praktiski Lietuvas basketbola jumtorganizācija, labā prātā būdama un stingri nolēmusi šajā jautājumā ko darīt, varēja vismaz mēģināt uzmest LMKL ūdeņraža bumbu un izdzīvojušajiem piedāvāt Baltijas līgu tomēr aizvadīt.

Labi, jupis ar leišiem! Joprojām esmu pie pārliecības, ka ne viņiem nekaunības trūkst, ne ambīciju (varam pamācīties). Tas Latvijas Basketbola savienībai uzkrāva papildus rūpes – atrisināt TTT „prakses trūkumu” (bez spēlēm) līdz aprīļa sākumam, kā arī ņemt vērā to, ka „Cēsis” kā vienīgā komanda pēc TTT šīs trešdienas spēles pret UGMK piedalīsies turnīrā ārpus Latvijas – tajā pašā LMKL, kurā tagad sešu spēļu vietā būs jāspēlē 14, bet kopā ar LBS valdes lēmumu par grozījumu veikšanu LSBL turnīra nolikumā „Cēsīm” līdz marta beigām būs jāaizvada 1 spēle vidēji 2,5 dienās! Ar deviņām basketbolistēm, no kurām četras (Karlīne Nīmane, Zane Eglīte, Anete Horelika un Ieva Krastiņa) dažādu veselības problēmu dēļ nav spējīgas iziet laukumā. Ja kas notiek kādai no atlikušajām 5 spēlētājām, tas LBS neinteresēja.

Vai „Cēsis” pelnījušas sodu par to, ka spēlē, ko tur liegties, augstākas kvalitātes turnīrā? Jāpriecājas, ka šodien kāds privātais labvēlis uztur laba līmeņa sieviešu basketbola klubus (TTT un „Cēsis”), un, ja „Cēsīm” budžetā vairāk naudas spēlētāju iegādei sezonā nebija paredzēts, tad varbūt LBS mērķis ir piebeigt Latvijas izlases spēlētāju Ievu Tāri vai atspēlēties par leišu nedarbiem Rimai Valentienei?

Nobalsotās LSBL nolikuma izmaiņas IR tikpat nekorektas pret Cēsu klubu kā Latvijas valsts jauninājumi nodokļu, izdevumu „apcirpšanas” un līdzīgos modē nākušos paņēmienos, kas darbības vidi padara neparedzamu un klubam pirms sezonas neļauj plānot ne finanšu plūsmas, ne nepieciešamos spēlētāju resursus.

Ja sacensību nolikuma („LSBL nolikums 2009.g./2010.g.sezonai”) 4.1. punkts paredz, ka „komandām jāapstiprina sava dalība LSBL līdz 2009. gada 27. augustam atbilstoši sacensību nolikumam”, kurš „Cēsīm” sola divus sacensību apļus Latvijas čempionātā, un „stājas spēkā ar tā apstiprināšanas brīdi LBS valdē un ir spēkā līdz nākamās sezonas nolikuma apstiprināšanai”, kādas ir tiesības to mainīt?

Neesmu jurists, varbūt neatradu nolikumā attiecīgos punktus par nolikuma izmaiņu iespējām, bet aktuāls ir jautājums – kurš partneris nopietnā biznesā sadarbosies ar šādu „draugu”, kurš pēc darījuma apstiprināšanas cenšas veikt tajā kādas izmaiņas, kaut arī pamato to ar tekstu, ka tādējādi citiem būs labāk?

Liekas, ka pārējām 5 skandālā neiesaistītajām LSBL meistarsacīkšu komandām lielos vilcienos būtu vienalga, vai spēlēt 2–4 spēles mazāk vai vairāk. Tad kāpēc LBS, kurai atšķirībā no Lietuvas ir teikšana par LSBL norisēm, piektdien, 15. janvārī nevarēja pieņemt Zālamana lēmumu un, piemēram, noteikt, ka atlikušajā sezonas daļā līdz izslēgšanas spēlēm savā starpā spēlē sešas komandas, bet „Cēsis” mierīgi brauc uz Lietuvu. Tas, vai Cēsu komandu pasludināt par uzvarētāju LSBL regulārajā čempionātā jau tagad (izdevīgi Cēsu klubam) jeb ņemt vērā uzvaru un zaudējumu attiecību (izdevīgi TTT), kā tas līdzīgos gadījumos tiek darīts, ir būtiski vairs tikai no mājas priekšrocību iegūšanas finālā viedokļa. Galu galā, ja čempionāta laikā var mainīt nolikumu par papildus divu apļu spēlēm divām komandām, tādu sīkumu kā uzvarētāja noteikšanu pēc regulārā čempionāta beigām arī var nomainīt. Toties tas varbūt pasargātu LBS no Cēsu kluba (valsts čempionvienības) ģenerālmenedžera Arvīda Rasas apvainojumiem „sazvērestībā„ un „izvarošanā”.

Tie nav vienīgie veidi, kā varēja mainīt Latvijas sieviešu basketbola čempionāta nolikumu, lai kaza būtu dzīva un vilks paēdis. Varēja „Cēsīm” likt spēlēt tikai 2 spēles (ar TTT) 14 spēļu ar visām pārējām komandām vietā, kurās uzvarētājs ir noprotams pēc 1. vai 2. ceturtdaļas. Būtu tikai gribēšana. Nav smuki, ka lietuvieši uzvedas ne tā, kā labiem draugiem pieklājas (un par situācijas izveidošanos jāvaino viņi), tomēr, kaut arī leiši izrīkojās cūciski, varbūt Latvijā basketbolā varētu sākt ar „bardaka” likvidēšanu savās mājās?

Pēc lietuviešu gājiena tā būtībā bija TTT problēma – meklēt pretiniekus līdz aprīlim. Vai tas notiek, aizvadot pārbaudes spēles (arī ar pārējām Latvijas komandām) vai organizējot kausa izcīņu, vai, ja neviens neiebilst, vienoties par oficiālu dalību LSBL 3. un 4. riņķa sacensībās, bet kāds sakars tam ar „Cēsīm”. Loģiski, ka Krišjānis Kļaviņš domā, ka LBS, kas ir Rīgā, palīdzēs TTT, kas arī atrodas Rīgā, nevis cēsiniekiem, kam līdz galvaspilsētai ir 80 kilometru. Kurš viņa vietā tā nedomātu?

Starp citu, LSBL nolikuma šai sezonai 5.4.1. un 5.4.2. punkts paredz, ka tā projekts iesniedzams klubiem 30 dienas pirms pirmās spēles sākuma, bet LBS apstiprināts nolikums – 15 dienas pirms pirmās spēles. Ja 7. janvārī klubu pārstāvji vienojās par izmaiņām nolikumā, kuras 15. janvārī apstiprinājusi LBS un kuras joprojām nav atspoguļojušās kā nolikuma grozījumi LBS mājas lapā, cik korekta ir vakar, 17. janvārī „Cēsu” pirmā aizvadītā spēle LSBL 3. riņķī – 10 dienas pēc lēmuma pieņemšanas un divas pēc tā apstiprināšanas LBS valdē? Tajā „sīvā cīņā” Cēsīs mājinieces uzvarēja DU ar 91:59... Pozitīvā ziņa – mājinieces bija jau sešu basketbolistu sastāvā, laukumā izejot arī Zanei Zeltiņai.

P.S. Nav man ne Rasa, ne Cēsu kluba prezidents Kļaviņš nekāds brālis un draugs, pat ne klasesbiedrs, bet šajā situācijā varbūt tomēr bija atrodams kāds cits risinājums.
No otras puses, joprojām atsaucoties uz juridisko notikumu pusi, „Cēsu” amatpersonas ne vienmēr izrādījušas vajadzīgo pretimnākšanu LSBL. Piemēram, lai līga varētu sastādīt spēļu kalendāru, tai ir „jāizķer” kāds komandas pārstāvis, lai pa dienām saskaņotu laikus. Turklāt par dalību LMKL cēsinieki pagājušajā vasarā LBS un LSBL, pēc līgas direktora Jāņa Janševica teiktā, neesot piestādījuši ne papīra gala, liekot zīlēt kafijas biezumos par vidzemnieku šīs sezonas gaitām. Šī raksta autors, kašķīgs būdams, bez attiecīgu papīru iesniegšanas gan par aizvadītajām spēlēm, gan turpmākajām būtu salicis Cēsīm spēles pēc savas labas gribas, un tad lai klubs pats domā, uz kurām sacensībām spēļu sakrišanas gadījumā ierasties vai uz kurām sūtīt rezerves sastāvu! Un varbūt lietuvieši „Cēsis” no savas līgas ir gatavi izvirzīt arī eirokausiem, ja nu šajā gadījumā komanda pēkšņi izvēlas Lietuvu, nevis Latviju? Paredzu, ka arī ar abu līgu play-off turnīru saskaņošanu vēl notiks atrakcijas skatītājiem un klausītājiem. Starp citu, protams, ka tie bija leiši, kas „uzmeta” Baltijas līgu, bet, ja TEO prezidents saka, ka „Cēsis” ar savu piedalīšanos Lietuvas līgā samazinājušas lietuviešu nepieciešamību pēc Baltijas līgas, varbūt derētu šo domu apsmadzeņot?

Jautājumā par to, ka „Cēsīm” ar 9 spēlētājām jāspēlē divu regulāro čempionātu spēles ik pēc pāris dienām, nav atbildēts uz vēl svarīgāku jautājumu – kā tādā gadījumā cēsinieki taisījās aizvadīt abu kaimiņvalstu līgu izslēgšanas spēļu turnīrus – no 20. marta Lietuvas līgā un 27. marta – Latvijas – ja abās izslēgšanas spēles plānots beigt aprīļa beigās? Iespējams, cēsinieki bija ieplānojuši kādus spēlētāju pirkumus šogad, uz ko netieši norāda arī Kristenas Mennas atgriešanās komandā. Turklāt vienā no līgām neviens neliedz Cēsu klubam pieteikt kaut divdesmit pilsētas juniores un „kristīt” jauno paaudzi.

Arī vīru komandām šogad pirms sezonas bija idejas par spēlēšanu citu valstu čempionātos. Tas ir saprotams, ja vasaras vidū nav skaidrs, kas nākamsezon notiks Latvijā. Tomēr visiem vajadzētu saprast vienu, ka no kādiem pieciem turnīriem, kuros vīriešu klubi šogad piedalās, svarīgākais ir Latvijas čempionāts, tikai pēc tam raugoties Eiropas kausu, Baltijas, Krievijas vai ekvatora virzienā. Vismaz tā tam tāpat kā sievietēm vajadzētu būt.

Lai Dievs, Saprāts un Labā griba stāv klāt LBS, LBL, LSBL un visam Latvijas basketbolam tā turpmākajās gaitās!