Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterPlinti metis krūmos. Slēpes vēl ne
@IngmarsJurisons
2014-02-13 14:03
Foto: Romāns Kokšarovs, F64
Šīs ir pirmās olimpiskās spēles kopš neatkarības atjaunošanas, kad Ilmārs Bricis atrodas šaipus barjerai, kas šautuvē nodala sportistus no treneriem. Olimpiskā medaļa tā arī palika nepiepildīts viņa sapnis, ko tagad jāmēģina realizēt citādi – izaudzinot kādu jauno talantu. 43 gadu vecumā Ilmārs atmetis domu vēl pārbaudīt spēkus biatlonā, taču nesteidz arī apgalvot, ka pielicis punktu savām aktīvā sportista gaitām...
Ilmārs Bricis Sočos ir Lietuvas izlases galvenais treneris. Darba nav tik daudz kā pārējiem – tāpat kā latviešiem, arī leišiem šeit ir tikai divi sportisti, pa vienam sieviešu un vīriešu konkurencē. Tas nozīmē, ka stafešu dienas būs brīvas, un tāpat – vakari, kad notiks sacensības masu startos. Šobrīd lietuviešiem tik labu atlētu nav. Pats Bricis savā ilgajā karjerā pieskāries augstākiem plauktiem – divas medaļas pasaules čempionātos, sešas olimpiskās spēles, kurās trīskārt pabūts sešniekā. Līdz ar to asinīs citas ambīcijas.
Jautāts, vai atgriešanās olimpiskajās spēlēs statusā, kas neļauj pašam mesies cīņā, nav pārāk smaga un emocionāli sarežģīta, Bricis atbild noliedzoši – sapņos pa mērķiem nešaujot. “Labi saprotu – ja es joprojām trenētos, tad droši vien vēl varētu braukt, un varbūt ne tajā sliktākajā līmenī, taču – tad patiešām jātrenējas. Profesionāli un nopietni. Tajā pašā laikā – vai arī tad varētu būt patiešām augsti rezultāti? Nav pārliecības. Un, ja ne, tad īsti nav arī motivācijas tam visam,” viņš neslēpj. Vai varētu būt Lietuvas izlases līderis? Bricis pieņem, ka varētu. “Taču tas ir tikai pieņēmums. Teorētiski – jā, praktiski – tikpat labi, daudz trenējoties, piemēram, sāktu slimot. To nav iespējams paredzēt.”
43 gadi izklausās daudz, taču – ne tad, ja atceramies, ka Sočos par olimpisko čempionu biatlonā jau kļuvis 40 gadus vecs sportists. Turklāt – sprintā, kur visu izšķir spēks un ātrums! Ilmārs gan nosmej – mēs tomēr runājam par Bjerndālenu, nevis kuru katru. “Par to neviens īpaši nebrīnās. Drīzāk bija jābrīnās, ka iepriešējās divas sezonas viņam gāja ne tik labi. Nevajag aizmirst, cik stiprs viņš bija iepriekš, vēl pirms dažiem gadiem. Nez, vai kādreiz tik liels talants biatlonā vēl parādīsies.”
Bricis stāsta, ka uz slēpēm uzkāpj itin bieži – gan tāpat, lai vienkārši paslēpotu brīvā brīdī, gan palīdzēt ar testiem savas komandas sportistiem. “Kad laiks ir, tad trenējos.” Bez šautenes? “Pāris reizes ziemā arī pašāvu...” Taču principā šis posms karjerā ir garām? “Ar šaušanu – noteikti. Citādos variantos – visādi var būt. Paskatīsimies, ko darīšu nākamgad. Biatlonā kā sportists vairs noteikti neatgriezīšos, bet slēpes zem kājām varētu pamēģināt pielikt.” Intriģējoši.
