Bricis nekvalificējas. Ko darīt?

Latvijas biatlonistu cīņas par olimpisko ceļazīmi šoziem izvērtās aizraujošas. Fantastiskais jaunā Andreja Rastorgujeva sniegums, uzvarot pirmajās četrās sacensībās un nodrošinot uzvaru kopvērtējumā, saasināja pieredzējušāko komandas biedru savstarpējo kauju par atlikušajām tikai trim vakancēm. Tā tomēr beidzās likumsakarīgi - vietu komandā ieguva Pasaules kausos rūdītākie Edgars Piksons un Kristaps Lībietis, bet pēdējā Vankūveras vagonā pēc uzvaras izšķirošajā posmā ielēca Kaspars Dumbris.

Komandas līderis Ilmārs Bricis no šīm atlases sacensībām, kā zināms, bija atbrīvots - par viņa atbilstību olimpieša prasībām un spēju sagatavoties četrgades atbildīgākajam startam šaubu nebija. Kopš 4. janvāra Vankūveras piecinieks bija noteikts un viss it kā skaidrs - atlika tik vien, kā sadalīt puišus pa distancēm (katrā varēs pieteikt tikai četrus), no kurām pirmā - 10 km sprints - Vistleras trasē notiks jau svētdien. Lai atlasītu četrus dalībniekus šim startam, mūsu pieciniekam pagājušonedēļ tika sarīkoti iekšējie atlases mači. Uz starta dalībnieka statusā šoreiz izgāja arī Bricis un... palika pēdējais. Labākie šoreiz bija Piksons un Lībietis, trešais Rastorgujevs, aiz viņa Dumbris, un tikai tad - Ilmārs.

Situācija kutelīga. No vienas puses - izlases līderis un, reāli vērtējot, vienīgais reālais pretendents uz visaugstākajām vietām un varbūt pat medaļu. Turklāt sprints - tas automātiski nozīmē arī iedzīšanu, un tālāk pa ķēdīti - par 99,9% arī iespēju nokļūt masu startā. Pāri paliek tikai viena no četrām individuālajām distancēm, kas noteikti nebija tas, kādēļ Bricis šos četrus gadus kopš Turīnas pavadīja biatlonā... No otras puses - godīgas spēles principi. Ja reiz mači, tad mači - it kā nekorekti ignorēt rezultātus tikai tāpēc, ka tie nav sanākuši tādi, kā paredzēts. Neviens no pārējiem četriem taču nav ieguldījis mazāk laika un spēku, lai iekļūtu komandā, lai tagad tā vienkārši paietu maliņā un atdotu savu godīgā cīņā izcīnīto vietu. Nākamo olimpisko spēļu un citas iespējas var arī nebūt...

Savulaik pirms Turīnas spēlēm, sākot rotaļāties ar pašu izvirzītajiem kritērijiem, Biatlona federācija jau iekūlās publiskās nepatikšanās ar Oļegu Maļuhinu. Šobrīd, ieturot līdzīgi stingru nostāju kā toreiz, atkal priekšā auzu lauks. Sanāks precedents, ka atlases mači - tas ir tikai tā. Šķiet, šobrīd visiem (protams, izņemot vienu) cerētākais scenārijs - kāds no pārējiem puišiem no izcīnītās vietas pēkšņi atsakās pats...