Trešā. Liktenīgā. Šoreiz pret Dāniju

Jau kā akmenī ir iekalts, ka Latvijas izlase pasaules čempionātu iesāk ar zaudējumu. Vai pretiniekos bijusi Zviedrija, Kanāda, ASV vai Šveice. Vienīgais izņēmums ir 2006. gads, kad Rīgā ar čehiem tika nospēlēts neizšķirts. Tikpat pārliecinoša ir arī trešo spēļu vēsture, pēc kurām izšķīries Latvijas izlases liktenis - turpināt cīņu par ceturtdaļfinālu, vai sisties par palikšanu elites grupā. Patīkamo emociju bijis vairāk un kopējā trešo spēļu bilance ļauj uz rītdienas maču ar Dāniju raudzīties optimistiski.

2000. gads. Pret Ukrainu - 2:1
Čempionāta pirmajā spēlē 1:3 zaudējums Zviedrijai, otrajā spēlē - 6:3 pār Baltkrieviju. Jēga no šīs uzvaras būtu bijusi tikai tad, ja grupas pēdējā spēlē uzvarētu arī ukraiņus. Izdevās un uz otro posmu līdzi tika paķerti divi punkti pret baltkrieviem.

2001. gads. Pret Ukrainu - 2:4
Tradicionāls čempionāts sākums ar zaudējumu - 2:5 pret Zviedriju. Jau nākamajā dienā ar 2:0 tiek uzvarēta ASV un 8000 latviešu līdzjutēju pūlis iztukšo Ķelnes alus krogus. Izlases un fanu vidū valda eiforija, jo pēdējā spēlē jātiekas ar nīkuļojošo Ukrainu, kura bija ar 3:6 zaudējusi ASV un 0:5 Zviedrijai. Grupas pēdējā spēlē Latvijas izlase izskatījās tik vārga kā nekad un iepriekš uzvarētā ASV bija kaķim zem astes. Tā vietā, lai cīnītos par ceturtdaļfinālu, jādodas uz Nīrnbergu pierādīt savu vietu elitē.

2002. gads. Pret Itāliju - 4:1
Pirmās spēles sakarā nekādu jaunumu - 1:4 pret Kanādu. Arī otrajā tas pats - 2:3 pret ASV. Trešie pretinieki Itālija. Togad nenokļūt izdzīvošanas skolā bija īpaši aktuāli, jo Japānai kā IIHF finansētājai vieta elitē bija garantēta. Pat, ja paliktu pēdējā vietā. Japāna arī palika pēdējie, taču neizkrita no A grupas un tas nozīmēja, ka atpalicēju turnīrā tikai pirmā vieta paliek elitē vēl uz vienu gadu. Nevienam naidniekam neviens nenovēl nokļūšanu šajā turnīrā un tieši tāpēc spēlei ar Itāliju bija n-kārtēja vērtība. Latvieši uzvarēja un kā vēlāk izrādījās, tā bija vienīgā uzvara šajā čempionātā.

2003. gads. Pret Baltkrieviju - 4:0
Tas pats kā gadu iepriekš. Sākts ar diviem zaudējumiem (1:3 pret Zviedriju un 1:6 pret Kanādu), bet šoreiz trešajā spēlē nopietnāks pūķis par Itāliju - Baltkrieviju. Blakus faktori tie paši. Proti, Japāna elitē joprojām turas uz naudas injekcijām IIHF. Izsprukām arī šoreiz un baltkrievi aizgāja pa to pašu taku, pa kuru pirms gada Itālija.

2004. gads. Pret Kazahstānu - 4:1
Prāgas pavasaris neizjauca ierasto kārtību un čempionāts iesākts ar 1:3 pret Čehiju. Tad 1:1 pret Vāciju un izcīnītais punkts ļoti noderētu otrajā posmā, bet tad pēdējā spēlē vajadzēja uzvarēt kazahus. Uzvarējām, un neizšķirts pret Vāciju palīdz aizspēlēties līdz pat ceturtdaļfinālam.

2005. gads. Pret Slovēniju - 3:1
Čempionāts tiek iesākts ar vienu no izlases skaistākajiem zaudējumiem - 4:6 pret Kanādu. Pēc tam skandalozs 1:3 pret ASV. Tā bija spēle, kurā netika ieskaitīti divi mūsējo vārtu guvumi, bet Šindlers uz laiku tika patriekts no tiesāšanas. Ar slovēņiem neiet viegli, bet lielas raizes spēles iznākums nerada. Vien žēl, ka otrais posma bija jāiesāk ar 0 punktiem.

2006. gads. Pret Slovēniju - 5:1.
Cerīgais 1:1 pret Čehiju ļāva cerēt, ka uz otro posmu neaiziesim tukšām rokām. Otrajā spēlē tiekamies ar somiem un atkal paliekam bez vārtu guvumiem - 0:5. Zinot, ka Vorobjovs ir aizsardzības hokeja piekritējs, pat neticas, ka slovēņu vārtos spējām iemest piecas ripas. Ripu skaitam šoreiz nebija nozīmes. Svarīga bija uzvara un tā arī tika izcīnīta.

2007. gads. Pret Itāliju - 3:4 (OT)
Izlasei jauns galvenais treneris (Oļegs Znaroks), bet tradīcijas tiek saglabātas, kaut pirmais pretinieks ir pateicīgākais pēdējo gadu laikā - Šveice. Viss pa vecam - sākts ar 1:2 zaudējumu. Pat 2:8 pret Zviedriju nevienu neiedzen izmisumā, jo tāpat visi apzinās, ka X stunda būs trešā spēle ar Itāliju. Kopš 2007. gada vairs nav neizšķirtu, kaut šoreiz tas ļoti noderētu, bet bija tā, kā bija - zaudējums pagarinājumā un nonākam tur, kur nebijām kopš 2001. gada - turnīrā, kurā cīnās par palikšanu elitē. Par laimi, Japānas nauda plūsma IIHF virzienā ir beigušās un vietas saglabāšanai pietiek pat ar otro vietu.

2008. gads. Pret Slovēniju - 3:0.
Sliktāku čempionāta sākumu grūti iedomāties. Vispirms 0:4 pret ASV, tad arī 0:7 pret Kanādu. Murgs! Trīs lietas, labas lietas un pēdējo trīs gadu laikā trešajā spēlē labi zināmie klienti - Slovēnija. Arī šoreiz uzvar latvieši!

2009. gads. Pret Austriju - 2:0
Izlasē parādās kaut kas jauns un sen nebijis. Labi, pirmajā spēlē jau kā akmenī iekalts - 2:4 zaudējums pret ASV, toties otrajā mačā pirmo reizi piesitam līdz šim neuzvarētos zviedrus. Tas nekas, ka tikai pēcspēles bullīšos, bet divi punkti bija ķešā un tos vajadzēja "apmazgāt" ar vēl vienu uzvaru grupas pēdējā spēlē. Tas arī tiek izdarīts, austrieši tiek atstāti "sausā", un otro posmu iesākam ar diviem punktiem. Sākt otro posmu ar diviem punktiem - tā ir puse no ceļazīmes uz ceturtdaļfinālu. Savukārt austrieši tiek aizsūtīti pavisam tālu - uz pirmo divīziju.

2010. gads. Pret Itāliju - 5:2
Zaudējums pirmajā spēlē nevienu vairs nepārsteidz (1:3 pret Šveici). Tāpat arī 1:6 nākamajā mačā pret Kanādu. Trešajā mačā atkaltikšanās ar Itāliju un šoreiz tiek pierādīts, ka pie viņiem hokejs ir maķenīt zemāka līmeņa nekā Latvijā spēlētais.