Taisons, Riberī, Abduldžabars un Ali. Arī viņi pievērsās islāmam

Maiks Taisons (bokss)

Maiks Taisons vienmēr izcēlies ar savu uzvedību gan ringā, gan ārpus tā. 1990. gada 11. februārī Taisons sensacionāli piekāpās Džeimsam "Basteram" Daglasam, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā, lai gan pirms tam viņš bija uzvarējis 37 cīņās pēc kārtas. Taisonam pēc šokējošās sakāves nācās atvadīties no WBA, WBC un IBF pasaules čempiona jostām.

Pusotru gadu vēlāk skandalozais bokseris tika aizturēts par 18 gadus vecās Dezirē Vašingtonas izvarošanu. Cietumā Sliktākais cilvēks uz planētas nonāca 1992. gadā, aiz restēm pavadot trīs gadus. Atrodoties cietumā, Taisons izlēma pievērsties islāmam un pieņēma jaunu musulmaņu vārdu - Maliks Abdula Azizs. 1995. gada augustā Taisons atgriezās ringā un jau pēc gada atguva WBC čempionu jostu, bet iepriekšējo spozmi vairs neatguva, izceļoties ar skandaloziem izgājieniem gan ringā, gan ārpus tā.

Karīms Abduldžabars (basketbols)

Ja Taisons islāmam pievērsās cietumā, Lūiss Alsindors to izdarīja laikā, kad mācījās prestižajā UCLA (Kalifornijas Universitātē). Amerikāņu basketbolists jauno vārdu - Karīms Abduldžabars - pieņēma 1968. gada vasarā, lai gan publiski to sāka izmantot tikai pēc trim gadiem. 1968. gadā Abduldžabars boikotēja Mehiko olimpiskās spēles, protestējot pret nevienlīdzīgo attieksmi pret afroamerikāņiem. Pēc karjeras beigām titulētais basketbolists aktīvi iesaistījies diskusijās par islāmu. Piemēram, 2015. gadā viņš norādīja, ka islāmu nevajadzētu vainot islāmistu teroristu asiņainajās rīcībās, jo kristietība netiek vainota kristiešu ekstrēmistu izdarībās.

Franks Riberī (futbols)

Minhenes "Bayern" leģenda Franks Riberī islāmam pievērsās 2002. gadā. Par šo lēmumu Riberī toreiz nav vēlējies plaši runāt, sakot, ka bērnībā visu laiku esot pavadījis kopā ar musulmaņiem. "Tā ir mana izvēle. Neviens man to nelika darīt. Izvēlos iemeslus paturēt pie sevis." Riberī arī sacījis, ka islāms viņam devis lielāku spēku - gan fiziski, gan mentāli. "Reliģija neizmainīja manu personību vai pasaules uztveri. Lūdzos piecreiz dienā, jo tas man ļauj atbrīvoties un pēc tam liek justies labāk."

Muhameds Ali (bokss)

Par visu laiku izcilāko bokseri dēvētais Muhameds Ali islāmam pievērsās 1961. gadā. Par pasaules čempionu smagsvaros viņš kļuva 1964. gada februārī, kad 22 gadus vecais bokseris pārsteidza pasauli - viņa izredzes uzvarēt tika vērtētas ap 12 procentiem -, pieveicot Soniju Listonu. Dažas dienas pēc lielās cīņas, kas prestižā izdevuma "Sports Illustrated" vērtējumā atzīta par ceturto izcilāko sporta notikumu 20. gadsimtā, Kasiuss Klejs nomainīja savu vārdu uz Kasiuss X, bet pēc tam pieņēma vārdu, ar ko viņš ir plašāk pazīstams - Muhameds Ali.

1966. gadā bokseris atteicās pievienoties ASV armijai, lai karotu Vjetnamā. "Mana sirdsapziņa neļauj šaut manus brāļus vai tumšākus cilvēkus, vai izsalkušus nabagus dubļos varenās Amerikas labā. Kāpēc man viņus nošaut? Viņi mani nekad nav linčojuši, neuzrīdīja suņus, neaplaupīja tautības dēļ, neizvaroja un nenogalināja manu māti un tēvu. Kāpēc viņi jānošauj? Kā es varu nošaut nabagus? Labāk vediet mani uz cietumu."

Par atteikumu pievienoties armijai Ali tika arestēts, kā arī viņš zaudēja visus savus titulus, Ali iesniedza apelāciju Augstākajā tiesā, kas 1971. gadā mainīja lēmumu, atļaujot boksēt. Ali ringā nebija cīnījies teju četrus gadus, tomēr viņš vēlreiz spēja pierādīt, ka ir labākais bokseris pasaulē.

Musulmanietes sportā

Ja vīru sportā var atrast vairākus piemērus, kad pasaules mēroga zvaigzne karjeras zenītā pievēršas islāmam, tad starp daiļā dzimuma pārstāvēm ko tādu atrast ir daudz grūtāk. Protams, nesenākais piemērs ir latviešu svarcēlājas Rebekas Kohas konvertācija.

Musulmaņu sportistes parasti sporta arēnā un laukumos redzamas hidžābā jeb galvassegā. 2017. gada beigās sporta preču ražošanas milzis "Nike" klajā laida "Pro Hijab" - speciālu sportam paredzētu hidžābu, kas ir pielāgots musulmaņu sportistēm, lai sniegtu labāku komfortu. "Nike" sadarbojās ar vairākam musulmaņu atlētēm, vairāku gadu laikā attīstot un pilnveidojot jauno produktu, lai iekarotu šo potenciāli milzīgo un vēl neapgūto tirgu. Iepriekš musulmaņu sportistēm parasti bija jāizvēlas nēsāt kokvilnas hidžābs, kas nav labi elpojošs materiāls.

"Nike" iesaistās hidžāba ražošanā

Jāatzīst, ka agrāk hidžāba nēsāšana sporta arēna bija aizliegta. Līdz pat 2012. gadam sportistēm lielākajā daļā olimpisko sporta veidu bija liegts piedalīties sacensībās hidžābā. Tajā pašā gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja nāca pretī sportistiem Ramadāna laikā [gavēņa mēnesis], cenšoties musulmaņu sportistu startus ielikt pēc iespējas agrāk, lai viņi būtu labāk paēduši un padzērušies.

Ja runājam par aizliegumu spēlēt hidžābā, tad 2011. gadā FIFA (Starptautiskā Futbola federāciju asociācija) aizlieda Irānas izlases futbolistēm piedalīties spēlē tērptām galvassegā. FIFA šādu lēmumu attaisnoja ar to, ka hidžābs rada draudus veselībai, palielinot atlētu nosmakšanas vai saules dūriena iespējamību. Pēc tam vairāki uzņēmumi radīja speciālus hidžābus, ar ko atļauts piedalīties FIFA rīkotajos turnīros. Ilgu laiku arī basketbolā laukumā sportistēm bija aizliegt spēlēt ar galvassegu, tomēr pēc spiediena un protestiem aizliegumu atcēla.

Ar hidžābu olimpiskajās spēlēs bija aizliegts piedalīties līdz pat 1996. gadam. Diskusijas par šo tēmu turpinās joprojām, proti, vai to ir pieņemami nēsāt sporta laukumā. Vairākas musulmaņu sportistes arī paudušas bažas, ka mediji vairāk koncentrējas uz viņu ģērbšanos, nevis uz sportiskajiem sasniegumiem. "Viņi nerunā par maniem panākumiem, bet gan par galvassegu. Nevēlos to. Jārunā arī par mūsu panākumiem," sacījusi Turcijas tekvondiste Kibra Dali.

Ja runājam par musulmaņu valstīs salīdzinoši populāro svarcelšanu, arī sieviešu konkurencē musulmanietes spējušas izcīnīt medaļas. Piemēram, 2016. gadā Riodežaneiru ēģiptiete Sāra Ahmeda izcīnīja bronzu svara kategorijā līdz 69 kilogramiem. Tolaik vien 18 gadus vecā sportiste kļuva par pirmo Ēģiptes medaļņieci-sievieti. Kopumā Riodežaneiru 14 musulmanietes izcīnīja medaļas tādos sporta veidos kā vieglatlētika, džudo, vingrošana, brīvā cīņa, svarcelšana, paukošana un tekvondo. Tomēr viņas visu dzīvi bija dzimušas musulmaņu vidē, nevis salīdzinoši īsā laika posmā izdomāja pievērsties šai reliģijai.

Musulmaņu svarcēlāja Sāra Ahmeda treniņā

1993. gadā Irānas galvaspilsētā Teherānā tika sarīkotas pirmās Islāma sporta spēles sievietēm [Women's Islamic Games]. Tās bija sava veida olimpiskās spēles, kur startēja musulmaņu sportistes, ievērējot islāma ģērbšanās noteikumus. Spēles norisinājās četras reizes, visas Irānā. Kopš 2005. gada sporta pasākums vairs netiek rīkots. Jāatzīme, ka valstu medaļu ieskaitē dominēja mājiniece Irāna, kas ar 494 godalgām [kopā četrās spēlēs tika izdalītas 1324 medaļas] bija pārliecinoša līdere. Otrajai ražīgākajai valstij - Sīrijai - izdevās savākt vien 146 medaļu.

Islāma Sieviešu sporta spēles