Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:229, Did:0, useCase: 3

Video: Plēsnieks: "Krosiņu pēdējoreiz skrēju vidusskolas 10. klasē"

Andris Liepa
Andris Liepa
Pasaules vicečempions svarcelšanā kategorijā līdz 105 kilogramiem Artūrs Plēsnieks videointervijā Sportacentrs.com nenoliedz, ka reizēm treniņos ir gadījies sačkot, taču viņš ar šo vājību cīnās un tagad treniņos piespiež sevi strādāt arī tad, kad trenera nav līdzās.

P.S. Pilnu videointerviju ar Artūru Plēsnieku portālā Sportacentrs.com piedāvāsim noskatīties ceturtdien.
Vērtējums: +1

  +5 [+] [-]

, 2017-12-20 18:28, pirms 6 gadiem
Īsti labi jau tas nav, kaut reizi sezonā vajadzētu paskriet, tīri priekš sirds, nedaudz aerobo slodzi.

  -1 [+] [-]

, 2017-12-20 19:20, pirms 6 gadiem
san4ito rakstīja: Īsti labi jau tas nav, kaut reizi sezonā vajadzētu paskriet, tīri priekš sirds, nedaudz aerobo slodzi.
Vēl pastāsti par to, ka "jātrenē sirds".
Spēka sportā, ja neesi galīgs dunduks, kurš vienkārši ceļ katru treniņu maksimālos svarus, pilnīgi normāli var iztikt bez skriešanas.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +3 [+] [-]

, 2017-12-20 20:40, pirms 6 gadiem
Tonna rakstīja: Vēl pastāsti par to, ka "jātrenē sirds".
Spēka sportā, ja neesi galīgs dunduks, kurš vienkārši ceļ katru treniņu maksimālos svarus, pilnīgi normāli var iztikt bez skriešanas.
Protams, ka nevar "sirdi uztrenēt" kā tu saki, jo spēka sportistiem viņa jau ir hipertrofēta, un, protams, ka dažas reizes paskrienot nekādas izmaiņas sirds kambaros vai sirds starpsienu biezumā nebūs. Taču, ko tas var uzlabot, tas ir vispārējo izturību un to cik efektīvi sirds pumpē asinis, kā arī veicina skābekļa apgādi organismā, stiprina asinsvadus, uzlabo mikrocirkulāciju, var samazināt pulsu miera stāvoklī, kā arī samazina dažādu koronāro sirds slimību risku.

  -1 [+] [-]

, 2017-12-20 20:47, pirms 6 gadiem
san4ito rakstīja: Protams, ka nevar "sirdi uztrenēt" kā tu saki, jo spēka sportistiem viņa jau ir hipertrofēta, un, protams, ka dažas reizes paskrienot nekādas izmaiņas sirds kambaros vai sirds starpsienu biezumā nebūs. Taču, ko tas var uzlabot, tas ir vispārējo izturību un to cik efektīvi sirds pumpē asinis, kā arī veicina skābekļa apgādi organismā, stiprina asinsvadus, uzlabo mikrocirkulāciju, var samazināt pulsu miera stāvoklī, kā arī samazina dažādu koronāro sirds slimību risku.
Tu, no vikipēdijas nokopēji, vai pats zināiji, bet atbildēji uz šo jautājumu pats - spēka sportistiem šie labumi ko dod aerobā slodze nav būtisku labumu dodoši.
Lielākā daļa no tā visa vispār sāk strādāt tikai pie regulāriem aerobās slodzes periodiem.
Dzīt svarcēlāju uz skrejceliņa ir muļķība.

  +2 [+] [-]

, 2017-12-20 20:59, pirms 6 gadiem
Tonna rakstīja: Tu, no vikipēdijas nokopēji, vai pats zināiji, bet atbildēji uz šo jautājumu pats - spēka sportistiem šie labumi ko dod aerobā slodze nav būtisku labumu dodoši.
Lielākā daļa no tā visa vispār sāk strādāt tikai pie regulāriem aerobās slodzes periodiem.
Dzīt svarcēlāju uz skrejceliņa ir muļķība.
Muļķība vai nē, tomēr starpsezonā kaut vai, arī aerobā slodze ir nepieciešama to tev jebkurš sporta treneris pateiks, arī paša praksē tas ir pierādījies. Taču nejau par krosiņu ir runa, es runāju par aerobo slodzi, kas var būt da jeb kas - lecamauklas, palēcieni, ar tiem pašiem svariem (maziem protams) var veikt aerobu darbu, nesaku ka tagad 120 kg vecis jādzenā pa stadionu lai gāž virsū 20 apļus.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  -1 [+] [-]

, 2017-12-20 22:10, pirms 6 gadiem
san4ito rakstīja: Muļķība vai nē, tomēr starpsezonā kaut vai, arī aerobā slodze ir nepieciešama to tev jebkurš sporta treneris pateiks, arī paša praksē tas ir pierādījies. Taču nejau par krosiņu ir runa, es runāju par aerobo slodzi, kas var būt da jeb kas - lecamauklas, palēcieni, ar tiem pašiem svariem (maziem protams) var veikt aerobu darbu, nesaku ka tagad 120 kg vecis jādzenā pa stadionu lai gāž virsū 20 apļus.
Izlasi savu pirmo komentāru un to ko tu piedāvā (pateikšu priekšā - skriešanu).
Par jebkuru treneri - es pats esmu treneris un to neteikšu, tāpat kā lielākā daļa spēka sporta pārstāvju.
Es saku nevis par to, ka to NEDRĪKS darīt, bet to, ka tas nav nepieciešams un rezultāts, tāpat kā veselība un pašsajūta, neuzlabosies.

  +2 [+] [-]

, 2017-12-20 22:38, pirms 6 gadiem
Tonna rakstīja: Izlasi savu pirmo komentāru un to ko tu piedāvā (pateikšu priekšā - skriešanu).
Par jebkuru treneri - es pats esmu treneris un to neteikšu, tāpat kā lielākā daļa spēka sporta pārstāvju.
Es saku nevis par to, ka to NEDRĪKS darīt, bet to, ka tas nav nepieciešams un rezultāts, tāpat kā veselība un pašsajūta, neuzlabosies.
Tad ieteiktu sākt kustēties, tur kur izturība ir nepieciešama tas arī palīdzēs, protams svarcelšanai ar izturību mazs sakars, taču kardiovaskulārajai sistēmai gan tas var palīdzēt. Pašam man bija nesen asinsspiediens visu laiku 140/110, pulss arī paaugstināts miera stāvoklī. Šo vasaru veltīju vairāk aerobam darbam apvienojumā ar ierastajiem treniņiem svaru zālē, kā rezultātā asinsspiediens tagad 110/70-120/80, pulsa frekvence miera stāvoklī 70-75, pats jūtos daudz labāk mazāk svīstu, kā arī vieglāk uzkāpt, piemēram, uz 6. stāvu.

  +2 [+] [-]

, 2017-12-20 23:13, pirms 6 gadiem
Tonna rakstīja: Izlasi savu pirmo komentāru un to ko tu piedāvā (pateikšu priekšā - skriešanu).
Par jebkuru treneri - es pats esmu treneris un to neteikšu, tāpat kā lielākā daļa spēka sporta pārstāvju.
Es saku nevis par to, ka to NEDRĪKS darīt, bet to, ka tas nav nepieciešams un rezultāts, tāpat kā veselība un pašsajūta, neuzlabosies.
sūdīgs treneris esi. Jo labāk trenēta sirds, jo labāka vielmaiņa, jo labāk tā spēj ar skābekli, minerālvielām apgādāt muskuļus. Tā tad - ātrāk palielinās muskuļu masa, dzīst traumas utt. un sportistam palielinās iespēja ilgāk noturēt līmenī savas karjeras augstāko pīķi. Un tas attiecas arī uz spēka veidu sporistiem.

  +1 [+] [-]

, 2017-12-20 23:25, pirms 6 gadiem
Laimes Lācis rakstīja: sūdīgs treneris esi. Jo labāk trenēta sirds, jo labāka vielmaiņa, jo labāk tā spēj ar skābekli, minerālvielām apgādāt muskuļus. Tā tad - ātrāk palielinās muskuļu masa, dzīst traumas utt. un sportistam palielinās iespēja ilgāk noturēt līmenī savas karjeras augstāko pīķi. Un tas attiecas arī uz spēka veidu sporistiem.
Tieši tā, kā arī zinātniski un medicīniski pierādīts, ka pareizi dozēti un sastādīti izturības treniņi, galvenokārt, pielietojot intervālu metodi, ar vismaz 60-70% slodzi no max sirdsdarbības frekvences un pulsu no 140-170 sitieniem minūtē, ilgums ap 20-35 min., uzlabo asins un skābekļa apgādi audiem, optimizē enerģijas izstrādi šūnās, paātrina atjaunošanās laiku starp piegājieniem (kas pauerliftingā ir ļoti svarīgi), kā arī spēj uzlabot vispārējos spēka rādītājus.

     [+] [-]

, 2017-12-20 23:42, pirms 6 gadiem
san4ito rakstīja: Tieši tā, kā arī zinātniski un medicīniski pierādīts, ka pareizi dozēti un sastādīti izturības treniņi, galvenokārt, pielietojot intervālu metodi, ar vismaz 60-70% slodzi no max sirdsdarbības frekvences un pulsu no 140-170 sitieniem minūtē, ilgums ap 20-35 min., uzlabo asins un skābekļa apgādi audiem, optimizē enerģijas izstrādi šūnās, paātrina atjaunošanās laiku starp piegājieniem (kas pauerliftingā ir ļoti svarīgi), kā arī spēj uzlabot vispārējos spēka rādītājus.
nu, tik ilgu skriešanu, tāda izmēra tefteļiem, kāds ir Plēsnieks, gan neieteiktu, ja sportists negrib iedzīvoties ceļa locītavu, potīšu traumās. Drīzāk peldēšanu, riteņbraukšanu.

  +1 [+] [-]

, 2017-12-21 00:06, pirms 6 gadiem
Laimes Lācis rakstīja: nu, tik ilgu skriešanu, tāda izmēra tefteļiem, kāds ir Plēsnieks, gan neieteiktu, ja sportists negrib iedzīvoties ceļa locītavu, potīšu traumās. Drīzāk peldēšanu, riteņbraukšanu.
20 min ar pauzēm tas nu noteikti nav ilgi, un 105 kg jau arī nav tāds svars, lai skriešana būtu tik apgrūtinoša, ka locītavas jūk ārā. Taču kā jau minēju, pareiza dozācija un intensitāte atbilstoši sportista antropometriskajiem un fizioloģiskajiem rādītājiem.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja