Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:229, Did:0, useCase: 0

Ščerbatihs: "Svarcelšana izaudzināja manu raksturu"

Jānis Pārums

Ščerbatihs: "Svarcelšana izaudzināja manu raksturu"
Viktors Ščerbatihs
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Latvijas svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kurš savainojumu dēļ pirms pāris nedēļām nolēma beigt sportista karjeru portālam Sportacentrs.com izteica nožēlu, ka situācija izveidojās tieši tāda, jo viņš vēlējās startēt savās piektajās olimpiskajās spēlēs.

"Gribēju vēl strādāt un cīnīties, bet sapratu, ka nevaru... Jā, man pēdējos gados bija savainojumi, taču ne tik traki, kā beigās, kad uzdeva mugura. Tā pēdējā laikā man ļoti sāpēja, tāpat arī plecs. Tā jau parasti visu laiku no savainojumiem līdu ārā, bet šoreiz tas īsti nav sanācis. Pusgada laikā nekādu izmaiņu. Visu laiku cerēju, ka izdosies. Ļoti jau gribējās tikt uz Londonu, taču tas, ka tev gribas, neko nenozīmē. Daudz ko var gribēt, bet ne viss dzīvē notiek," ar smagu nopūtu sacīja Ščerbatihs.

Sportists atzina, ka viņam šobrīd nav skaidrības par savu nākotni, jo vispirms jātiek galā ar veselības problēmām: "Pagaidām neko par nākotni nezinu. Redzēsim. Mugura pagaidām nesāp, bet es arī lielus svarus neceļu. Problēmas sagādā plecs, turklāt ne tikai treniņos, bet arī ikdienā. Nākamnedēļ vajadzēs sabildēt un paskatīties, kas tur īsti kaiš. Plecs sāp pat pamostoties no rīta, tāpēc jātiek skaidrībā, jo man vēl dzīve priekšā. Jāskatās, kā viņu ārstēt, lai dzīvot netraucē. Nevaru kategoriski pateikt vai vēl kaut kur startēšu vai nestartēšu..."

"Tas, ka es ienācu šajā sporta veidā, noteikti ir laba lieta. Svarcelšana izaudzināja manu raksturu, bet tas dzīvē visiem ir vajadzīgs. Daudz sasniedzu, par ko paldies arī trenerim [Eduardam Andruškevičam]. Žēl, ka netiku pie olimpiskā zelta, lai gan tāda iespēja man bija. Taču neko nepadarīsi, tāda ir dzīve. Domāju, ka savam sporta veidam vienalga devu daudz, būs ko atcerēties," piebilda Ščerbatihs.

Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 18:18, pirms 9 gadiem
njaa, viens no tituleetaakajiem sportistiem Latvijā - visu cieņu Viktoram
zheel tik , ka neizdevaas peedeejaa OS dabuut zeltu kur tas bija vistuvaak , nez vai kaads tuvaakajos gados no LV sportistiem (vieglatleetiem) spees kaut pusi no Viktora panaakumiem EČ,PČ,OS sasniegt
var mieriigi teikt - Leģenda svarcelshanaa....

  +4 [+] [-]

, 2012-04-20 18:30, pirms 9 gadiem
Pirms kāda pusgada bija OS svarcelšanas turnīrs solījās būt ļoti interesants pasākums. Ne tikai Ščerbatiha dēļ, bet gaidīju arī vēl pāris atlētu startus (īpaši jau Krievijas svarcēlāja/spēkavīra M.Kokļajeva veikumu, bet viņu federācija nenormāli apčakarēja).
Tagad kā sanāca, tā arī ir, jo nu svarcelšana ir tas sporta veids, kur "na avosj" jau nu tiešām nekas nenotiek.

Paldies Viktoram par patīkamajiem mirkļiem un veiksmi pēc-sporta karjerā!

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 18:48, pirms 9 gadiem
Viktor...Tu esi Latvijas legjenta...Paldies Tev un trenerim!

     [+] [-]

, 2012-04-20 18:50, pirms 9 gadiem
tb.legjenda ;-)

  -3 [+] [-]

, 2012-04-20 18:52, pirms 9 gadiem
Raksturu? Dopings ir raksturs?
Velns, kā nedēļas nogalēs ielas piepilda raksturā spēcīgi cilvēki...

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 19:14, pirms 9 gadiem
Raitcha rakstīja: Raksturu? Dopings ir raksturs?
Velns, kā nedēļas nogalēs ielas piepilda raksturā spēcīgi cilvēki...
Ko tu tur muldi. Nejauc smurguļus ar Viktoru.

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 19:18, pirms 9 gadiem
Raitcha rakstīja: Raksturu? Dopings ir raksturs?
Velns, kā nedēļas nogalēs ielas piepilda raksturā spēcīgi cilvēki...
Dopinga jautājums ir visai neviennozīmīgs un es pat teiktu, ka filozofisks, it sevišķi ja runājam par spēka sporta pārstāvjiem (svarcelšana, pauerliftings, strongmeni, bodibilderi utt.).

Un nevajag arī jaukt dzērājus/narkomānus, kas apdolbījas un sportistus, kas lieto farmu, lai sasniegtu rezultātu.

     [+] [-]

, 2012-04-20 19:51, pirms 9 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Dopinga jautājums ir visai neviennozīmīgs un es pat teiktu, ka filozofisks, it sevišķi ja runājam par spēka sporta pārstāvjiem (svarcelšana, pauerliftings, strongmeni, bodibilderi utt.).

Un nevajag arī jaukt dzērājus/narkomānus, kas apdolbījas un sportistus, kas lieto farmu, lai sasniegtu rezultātu.
Tā filosofiski, ar ko narkotika sporta atškiras no narkotikas ikdienā?
Arī tā paaugstina tonusu, asinstriti, enerģiju... Arī tā atsaucas uz veselību un nervu sistēmu... Kur atšķirība? JA to dara "cēlu mērķu" vārdā tas tad ir ataisnojami? Eitanāzija arī ir slavējama?
Turklāt viņš laikam aizmirsis, vai cer, ka visi aizmirsuši, kā viņš pirms paziņojuma par karjeras beigšanu izvairījās no dopinga kontrolēm...

  -2 [+] [-]

, 2012-04-20 19:53, pirms 9 gadiem
avārijas_brigāde rakstīja: Ko tu tur muldi. Nejauc smurguļus ar Viktoru.
Tas tavs Viktors ir urla. Viņa attieksme pret cilvēkiem ir nožēlojama. Staigā noplīsušās trenuškās un iedomāja,s ka ir vispasaules seja, ka visiem viņš ir jāpazīst, ka visiem viņa priekšā ir paklājiņš jānoklāj, ka viņam nav sabiedrībā pieņemtas ētikas normas jāievēro...

  +3 [+] [-]

, 2012-04-20 20:21, pirms 9 gadiem
Diskusija aizgājusi nepareizā virzienā.Mums jāpasaka Viktoram liels paldies par tik ilgu un veiksmīgu karjēru svarcelšanā.Viktoram ar savu pieredzi būtu jādarbojas svarcelšanā.Par Pekinu žēl,bet to zeltu zaudēja mūsu LOK vadītāji,kuri pieļāva situāciju,kurā Viktors ar treneri un masieri cījās pret veselām brigādēm vācu un krievu stratēģiem,kuri to vien darīja kā gaidīja mūsējo kļūdu,un diemžēl tas viņiem izdevās.OS nedrīkst sporta funkcionāri laiski sēdēt tribīnēs un gaidīt zeltu,kad to pienesīs klāt.Viktoram veiksmi turpmākajā dzīvē!

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 20:27, pirms 9 gadiem
Raitcha rakstīja: Tā filosofiski, ar ko narkotika sporta atškiras no narkotikas ikdienā?
Arī tā paaugstina tonusu, asinstriti, enerģiju... Arī tā atsaucas uz veselību un nervu sistēmu... Kur atšķirība? JA to dara "cēlu mērķu" vārdā tas tad ir ataisnojami? Eitanāzija arī ir slavējama?
Turklāt viņš laikam aizmirsis, vai cer, ka visi aizmirsuši, kā viņš pirms paziņojuma par karjeras beigšanu izvairījās no dopinga kontrolēm...
Dopings (tas ko plaši lieto tieši spēka sportā) nav narkotikas. Kaut vai tāpēc, ka no dopinga nerodas atkarība, netiek ietekmēta atlētu apziņa utt.
Alkohols un narkotikas gan ir domātas tieši tāpēc, lai nonāktu konkrētā psiho-emocionālā stāvoklī.

Ir valstis (Kanāda, Taizeme utt.), kur daudzi dopinga sarakstos iekļauti preparāti atrodas brīvā tirdzniecībā, pārtikas veikalu plauktos un cilvēki tos brīvi pērk un lieto.

Protams daudzas dopinga sarakstos iekļautās vielas atstāj iespaidu uz veselību (taču tāpat tajos sarakstos ir preparāti, kas nemaz tik bīstami nav), taču pie noteiktas lietošanas šos riskus var samazināt līdz minimumam. Pie tam, ja runā par mērķiem kāpēc lieto farmu, tad to dara ne jau asinsrites vai tonusa palielināšanai... .

"Cēlie mērķi"... da ne tur ir tas jautājums. Te ir jārunā par to, ka nevajag dzīvot ilūzijās par tīru sportu, jo, lai vai cik banālas nebūtu runas par to, ka Olimpiādes, Pasaules čempionāti utt. patiesībā ir farmacietu sacensības, tā arī ir. Jautājums ir tikai par to kurš atlēts paspēj "iztīrīties" uz testiem, bet kuram kkas sajūk kursā un viņu pieķer (jo nu vajag jau parasti kādu saķer, lai pakratītu ar pirkstu un parādītu, ka ar notiek cīņa ar dažādu neatļautu substanču lietotājiem). Tajā pašā spēka sportā vispār mūsdienu rekordi jau sen ir pāri visām cilvēka iespēju robežām.
Taču te ir arī otra puse - nevajag arī domāt, ka tagad jebkurš paņems dopinga kursu un jau pēc gada PČ visus saliks... jebkurā gadījumā, lai vispār būtu jēga no kkāda dopinga ir NENORMĀLI DAUDZ jātrenējas, jāievēro režīms utt. un tikai tad, kad jau ir sasniegta individuālā spēju robeža, ir jēga no palīgpreparātiem.

Nevar cerēt uz augstiem rezultātiem, ja konkurenti izmanto visas iespējas, kas ir pieejamas (un paši sportisti to atzīst, ka jā, viņiem "ir ļoti laba un praktiski pierādīta informācija par dopingu"), bet viens sāk pa savam... tādi vienkārši neiztur konkurenci un nemaz nekur netiek, jo tādas ir mūsdienu sporta reālijas un konkurence.

Es tagad nemēģinu nevienu attaisnot, bet es ļoti labi saprotu, kāpēc sportisti lieto konkrētus preparātus un zināmā mērā arī respektēju viņu izvēli, jo tā nav viegla (zinot iespējamās sekas un riskus).

Daudz sliktāk ir, kad cilvēks, kas uz trenažieru zāli iet 3 reizes nedēļā, meklējot īsākos ceļus uz rezultātu, sāk absolūtā bezjēgā, bez saprašanas un kontroles lietot anaboliskos steroīdus, lai "būtu kruts". Vot tā gan ir problēma ar ko jācīnās.

  +1 [+] [-]

, 2012-04-20 20:49, pirms 9 gadiem
Raitcha rakstīja: Tas tavs Viktors ir urla. Viņa attieksme pret cilvēkiem ir nožēlojama. Staigā noplīsušās trenuškās un iedomāja,s ka ir vispasaules seja, ka visiem viņš ir jāpazīst, ka visiem viņa priekšā ir paklājiņš jānoklāj, ka viņam nav sabiedrībā pieņemtas ētikas normas jāievēro...
A tu pats esi tas pareizais? Varbūt pakomentēsi pats sevi?

     [+] [-]

, 2012-04-20 20:50, pirms 9 gadiem
avārijas_brigāde rakstīja: A tu pats esi tas pareizais? Varbūt pakomentēsi pats sevi?
Jautā, kas interesē?

     [+] [-]

, 2012-04-20 21:01, pirms 9 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Dopings (tas ko plaši lieto tieši spēka sportā) nav narkotikas. Kaut vai tāpēc, ka no dopinga nerodas atkarība, netiek ietekmēta atlētu apziņa utt.
Alkohols un narkotikas gan ir domātas tieši tāpēc, lai nonāktu konkrētā psiho-emocionālā stāvoklī.

Ir valstis (Kanāda, Taizeme utt.), kur daudzi dopinga sarakstos iekļauti preparāti atrodas brīvā tirdzniecībā, pārtikas veikalu plauktos un cilvēki tos brīvi pērk un lieto.

Protams daudzas dopinga sarakstos iekļautās vielas atstāj iespaidu uz veselību (taču tāpat tajos sarakstos ir preparāti, kas nemaz tik bīstami nav), taču pie noteiktas lietošanas šos riskus var samazināt līdz minimumam. Pie tam, ja runā par mērķiem kāpēc lieto farmu, tad to dara ne jau asinsrites vai tonusa palielināšanai... .

"Cēlie mērķi"... da ne tur ir tas jautājums. Te ir jārunā par to, ka nevajag dzīvot ilūzijās par tīru sportu, jo, lai vai cik banālas nebūtu runas par to, ka Olimpiādes, Pasaules čempionāti utt. patiesībā ir farmacietu sacensības, tā arī ir. Jautājums ir tikai par to kurš atlēts paspēj "iztīrīties" uz testiem, bet kuram kkas sajūk kursā un viņu pieķer (jo nu vajag jau parasti kādu saķer, lai pakratītu ar pirkstu un parādītu, ka ar notiek cīņa ar dažādu neatļautu substanču lietotājiem). Tajā pašā spēka sportā vispār mūsdienu rekordi jau sen ir pāri visām cilvēka iespēju robežām.
Taču te ir arī otra puse - nevajag arī domāt, ka tagad jebkurš paņems dopinga kursu un jau pēc gada PČ visus saliks... jebkurā gadījumā, lai vispār būtu jēga no kkāda dopinga ir NENORMĀLI DAUDZ jātrenējas, jāievēro režīms utt. un tikai tad, kad jau ir sasniegta individuālā spēju robeža, ir jēga no palīgpreparātiem.

Nevar cerēt uz augstiem rezultātiem, ja konkurenti izmanto visas iespējas, kas ir pieejamas (un paši sportisti to atzīst, ka jā, viņiem "ir ļoti laba un praktiski pierādīta informācija par dopingu"), bet viens sāk pa savam... tādi vienkārši neiztur konkurenci un nemaz nekur netiek, jo tādas ir mūsdienu sporta reālijas un konkurence.

Es tagad nemēģinu nevienu attaisnot, bet es ļoti labi saprotu, kāpēc sportisti lieto konkrētus preparātus un zināmā mērā arī respektēju viņu izvēli, jo tā nav viegla (zinot iespējamās sekas un riskus).

Daudz sliktāk ir, kad cilvēks, kas uz trenažieru zāli iet 3 reizes nedēļā, meklējot īsākos ceļus uz rezultātu, sāk absolūtā bezjēgā, bez saprašanas un kontroles lietot anaboliskos steroīdus, lai "būtu kruts". Vot tā gan ir problēma ar ko jācīnās.
Super, viedoklis, labs, patiess...
Tikai, tas ko es nekad neesmu sapratis, kapēc sports un viss saitsīts ar sportu ir tik cēls? Loģiski, ka tās ir medicīniska rakstura sacensības, kuras ir balstītas uz pēdu slēpšanu un regulu un direktīvu caurumu meklēšanu. Tā teikt, nepasacīts nav samelots.
Tikai redzi, ja man ir diskusija par kaut ko aizliegtu, un neatļautia, tad man rodas jautājums, kāpēc sports ir vērtēts augstāk, par jebkuru citu profesiju. Sportā nav atļauts konkrētu vielu, medikamentu un savienojumu klāsts. Tāpat ir arī jebkura cilvēka dzīvē ārpus sporta. Bet tomēr, Viktoru un viņa biedrus es salīdzinātu ar lielu, grāmatvedības pakalpojum sniedzošu, kantorīti. Kur viens kadrs ir paņēmis kādu ripiņu, lai varētu pabeigt gada pārskatu. Viņu mēs saucam par narkomānu, bet Viktors kurš arī sava darba rezultātu uzlabošanai ir kko paņēmis, nav narkomāns...
Laikam jau nesaprotat, ko es mēģinu pateikt, bet apkopojot domu. Uzskatot sportu par profesiju, viņa nav ne pa kapeiku cēlāka, aizsargājamāka vai kaut kādā veidā augstāk vērtējama par pataloganatomu vai filologu.
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2012-04-21 07:52, pirms 9 gadiem
Raitcha,

Kā jau minēju, nevajag jaukt 2 dažādas lietas, jo dopings (precīzāk teikt - lielākoties dopings tāds nav) nav narkotikas, tīri pēc savas iedarbības uz organismu un mērķiem kāpēc tas tiek lietots.

Un sportā ir nevis tā, ka grāmatvežu kantorī sēž 10 grāmatveži un viens ierij kādu "šaibu", lai būtu labāks, bet gan ir tā, ka 9 šīs šaibas rij, bet 10., jaunajam, lai turētu viņiem līdzi, arī ir jāēd tas pats. Ir spēles noteikumi, kas ir vai nu jāpieņem vai jāiet uz citu sportu/jāsamaierinās ar domu, ka nebūsi konkurētspējīgs.

Tās ir reālijas un nevajag domāt, kā jau teicu, ka sports ir "tīrs". Jau sen nav.

Tas noteikti netiek uztverts kā kaut kas cēls, svēts vai citādi nenormāli kruts, vienkārši arī jāņem vērā tas fakts, ka cilvēks, labi apzinoties iespējamās sekas, tomēr, ir pieņēmis lēmumu piekrist cīņas noteikumiem, absolūti ziedojoties mērķim. Vot tas ir tas par ko ir, kā pats saki, "sajūsma".

Atgriežoties pie salīdzinājuma ar "parasto dzīvi", tad tikmēr kamēr "parastais grāmatvedis" uzlabojot savu "bilancspēju" nekaitē citiem, tad viņš var lietot ko grib, tikai pats pēc tam arī (pret sevi pašu) atbild par sekām.

Un nobeigumā par to pašu salīdzinājumu:
Narkomāns/alkoholiķis sabiedrībai var būt bīstams elements, valstij ir jātērē līdzekļi, viņu ārstēšanai utt.; dopinga (piem., anabolisko steroīdu) lietotājs ir bīstams tikai pats sev. Tā arī ir galvenā atšķirība.