Ščerbatihs: "Rebeka Koha strīdas kā visas sievietes, bet vairāk jātrenējas"

Kad uzaicināja uz studiju, Ščerbatihs bija pārsteigts. Galu galā septembra pasaules čempionātā mūsu sportisti nevarēja palepoties ar lieliem sasniegumiem. Iepriekšējo divu gadu PČ bronzas īpašniece Rebeka Koha ierindojās astotajā vietā, 2017. gada sudraba medaļnieks Artūrs Plēsnieks bija devītais, savukārt savukārt Ritvars Suharevs un Vadims Koževņikovs finišēja 12. pozīcijā. Pirms dažiem mēnešiem Kohai bija apendicīta operācija, līdz ar to pasaules čempionātā neko lielu nevarēja gaidīt. "Jā, bet no pārējiem gaidījām," saka Ščerbatihs.

It kā nav jāsūdzas par pēdējo gadu Latvijas svarcelšanas flagmanes rezultātiem - pasaulē divas reizes trešā un Eiropā divas reizes pirmā, Latvijas Olimpiskās vienības A sastāva dalībniece. Taču mūsu svarcelšanas vadītājs grib vēl lielākus panākumus. "Viņa trenējas. Strīdas kā visas visas sievietes. Ir savas problēmas, savi plusi. Viņa strādā, bet gribas, lai viņa strādātu vēl vairāk. Mums ar treneri [Eduardu Andruškeviču] bija mērķis, ka [pēc Rio olimpiādes] viņu gatavosim uz zeltu. Viņai vairāk nekā citiem [mūsējiem] ir iespējams tikt pie zelta. Protams, viņai 100% ir iespēja būt pasaules trijniekā, mēs cerējām, nu labi - sliktākais gadījums būs otrā vieta," informē Viktors Ščerbatihs. "Bet šodien tā nav. Jātrenējas vēl vairāk! Viņa ir meitene, tāpēc viņu nevar piespiest tik spēcīgi kā zēnus."

Kur ir problēma? Tagad citi laiki? Tas vecums, kad sāk parādīties citas intereses? "Tagad divus gadus pēc kārtas bija laba vasara - un jūti, ka kaut kas mainās, nu ļoti mainās. Tagad ir grūti sevi turēt. Ļoti daudz visādu telefonu, es cīnos ar sportistu telefoniem," atklāj svarcelšanas vadošais funkcionārs. Raidījuma vadītājs Reinis Ošenieks: "Atņem! Kas - nevari atņemt? Vai demokrātija?"

Ščerbatihs: "Jā, demokrātija. Man jau sportisti saka: "Treneri, jūs neko nesaprotat, tie ir tie jaunie..." Bet es saprotu, viss pa jaunam, visu saprotu. Bet no tā rezultāti labāki nepaliek. Ir vecā sistēma: nedrīkst, nedrīkst, nedrīkst, to nedrīkst un šito nedrīkst. Drīkst gulēt, ēst un trenēties. Ja gribi pateikt, ka drīkst vēl ko, tad rezultāta nebūs. Gatavojoties sacensībām, jaunā sistēma ir slikta. Vecā sistēma, lai cik tā arī nebūtu briesmīga un spēcīga, ir laba."

Bet kā Rebekai ir psiholoģiski, cīnoties ar spēcīgajām aziātēm? "Negribu rādīt televīzijā, bet saku godīgi - viņa atšķiras no zēniem vienkārši kā diena pret nakti. Tagad runāšu tā, ka pēc tam visi uz mani apvainosies, bet es saku godīgi. Kur zēnus palaiž cīnīties, tur viņi ies. Viņi neprasa: "Treneri, bet varbūt…" Tādā ziņā. Bet viņa vienkārši: "Treneri, varbūt... Bet, treneri…" Zēni to nejautā. Un otra meitene [Daniela Ivanova] mums ir tāda pati. Man liekas, ka mēs, vīrieši, paši esam vainīgi - piespiežam meitenes strādāt vairāk, bet paši gulēt saulītē. Tā dzīvē ir. Ja mēs salīdzināsim... Mums ir divas meitenes. Vajag cīnīties, nevajag cīnīties. Vienkārši briesmīgi. Divas meitenes. Bet zēni…"

Izmantotie resursi:
LTV1 raidījums "Sporta Studija"