Draugiem.lv
Facebook
TwitterPublicēta filma par Konstantīnu Konstantinovu
Foto: Jurijs Gucans, prokachkov.ru
Spēka sportā labi zināmais ukraiņu videoblogeris Andrejs Lucenko šodien savā "Youtube" kanālā ir publicējis dokumentālo filmu par pagājušā gada nogalē mirušo Latvijas pauerlifteri un vairāku pasaules rekordu īpašnieku Konstantīnu Konstantinovu.
Iepriekš jau ziņojām, ka 2018. gada 28. oktobrī pēkšņi miris Latvijas spēka atlēts Konstantīns Konstantinovs – viens no mūsdienu pauerliftinga spilgtākajiem atlētiem un vairāku pasaules rekordu vilkmē īpašnieks. Uz šo brīdi, atbilstoši "powerliftingwatch.com" datubāzei, viņam pieder vilkmes rekords svara kategorijā līdz 140 kg – 426 kg. Savukārt brīdī, kad tas tika uzstādīts, 2009. gadā, tā bija labākā bezekipējuma vilkme pasaulē.
Konstantinovs spēka sporta aprindās bija atpazīstams atlēts, kurš arī paspēja izmēģināt savus spēkus ne tikai dažādās spēka trīscīņas federācijās, bet arī citos sporta veidos, piemēram, bodibildingā, tāpēc šī ziņa šokēja ļoti daudzus, savukārt viņa tuvākie kolēģi un draugi no sporta aprindām uzreiz paziņoja, ka vēlas saglabāt atmiņu par šo izcilo atlētu, tāpēc rīkos Konstantīnam Konstantinovam veltītu piemiņas turnīru spēka trīscīņā. Šis solījums arī ir ticis izpildīts, jo šajā pavasarī Pasaules klasiskā pauerliftinga federācija (WRPF), ar tās vadītāju un tuvu Konstantīna draugu Kirilu Saričevu (pasaules rekordistu stieņa spiešanā guļus) priekšgalā, sarīkoja viņam veltītu memoriālo turnīru.
Savukārt viens no atpazīstamākajiem krieviski runājošās "Youtube" auditorijas spēka sporta blogeriem Andrejs Lucenko jau pirms kāda laika bija paziņojis par dokumentālās filmas veidošanu par vienu no visu laiku labākajiem vilkmes izpildītājiem. Šodien šī filma arī tika publicēta un tajā viņa laikabiedri, viņu vidū arī ne mazāk zināmie spēka sporta atlēti Kirils Saričevs, Mihails Kokļajevs un Andrejs Malaničevs, un tuvākie cilvēki dalās atmiņās par izcilo sportistu. Interesanti, ka filma ir veidota gan no iepriekš jau publicētiem materiāliem, gan no paša Andreja Lucenko nofilmētā materiāla, kuru viņš ieguva filmējot arī Latvijā.
Tāpat, jāatkārtojas, lieto gana daudzi, bet 426 kg pacelt bez ekipējuma var, iespējams, daži cilvēki pasaulē, tāpēc negribas piekrist, ka "vienīgais sports" bija tas ko minēji.
Dzīve vispār ir ļoti neparedzama, kādam tā beidzas 80, citam - 40 gados. Ja var ticēt tam ko pats Konstantīns stāstījis intervijās, ar veselību viņam lielu problēmu nebija, visas analīzes bija kārtībā. Savukārt, kas zina, kādi akūti gadījumi var gadīties dzīvē?
Cita lieta, ka daudzi kā vienīgo iemeslu lielu un spēcīgu cilvēku nāvē redz tikai vienu lietu - farmakoloģiju. Kā spēka sportā smejas, ja noslīkst parasts cilvēks, visi saka: "Nu, nepaveicās, neprata tik labi pedēt utt.", ja noslīkst bodibilderis/pauerlifteris, visi saka: "Nu, tas no farmakoloģijas!"
Pašlaik visas spekulācijas par to kas bija nāves patiesais iemesls (arī tā iemesla, kas rakstīts oficiālajā slēdzienā izraisītājs) un vai farmakoloģija ir pie vainas, vai lielas slodzes treniņi vai kas, ir bezjēdzīgi un nevajadzīgi. Konstantinovs bija sava sporta veida superzvaigzne, ļoti neviennozīmīgs, taču tāpēc interesants sporta personāžs (priekš līdzjutējiem un tiem, kas viņu vēroja no malas).
Par žurnālistu uzmanību - nu, īsti nebija tā, ka pats Konstantīns baigi pēc šādas popularitātes pats rautos. Bija laiks, kad viņu "izmakšķerēt" uz interviju bija ļoti grūti. Tikai pēdējos gados, kopā ar visu darbošanos WRPF, viņš kļuva medijiem pieejamāks.
Ok, nevaru noliegt, arī citos sporta veidos ir problēma ar zālītēm, bet šeit tas bija pavisam citā līmenī, Kostja to darīja pavisam atklāti, publiski konsultēja citus, un tas ķīmijas apjoms kas gāja caur viņa rumpi bija nenormāls.
Sportam jābūt kā piemēram jauniešiem, kā alternatīvai kur izmantot savu brīvo laiku. Vai es saviem bērniem Kostju liktu par piemēru? Jā noteikti, kā negatīvo, lūk kā var sačakarēt savu dzīvi! Es negribu lai mani bērni nomirtu ātrāk par mani, un tu?
Vai tas, ka kāds GODĪGI izstāsta par visām PRO līmeņa sporta šķautnēm padara viņu par "ļaunumu"?
Turklāt, kas šajā kontekstā ir ļoti svarīgi - lai arī nebiju ar viņu pazīstams personīgi, taču nevienā brīdī nebiju redzējis/dzirdējis, ka viņš savu dzīves un uzvedības veidu uzspiestu kādam citam.
Savukārt "role model" meklēšana kā veids kādā audzināt jauno paaudzi ir diezgan riskants. Absolūti pozitīvu cilvēku nav. Daudz svarīgāk ir palīdzēt bērniem veidot attieksmes pret tiem vai citiem notikumiem un parādībām.