Iespējams, fināls nebija tāds, kādu bija gaidījuši lielākā daļa snūkera līdzjutēju. Taču to lielā mērā noteikti var norakstīt uz nogurumu, kas iekrājies divarpus nedēļu garajā snūkera maratonā, iespējams, arī uz pavisam neseno Džona Higinsa un viņa menedžera Peta Mūnija kukuļņemšanas skandālu. Pēdējais notikums vistiešākajā veidā varēja ietekmēt Greiemu Dotu, jo Mūnijs ir arī viņa menedžeris. Un kā gan izskaidrot līdz šim stabili spēlējušā skota izgāšanos otrajā sesijā, kas ļāva vadības grožus pārņemt Robertsonam?

Mača turpinājums gan bija kā zobu sāpes gan Dotam, gan Robertsonam, un divas nākamās sesijas brīžiem robežojās ar pilnīgu izmisumu. Trešā sesija pat netika pilnībā pabeigta (izspēlēti seši freimi no paredzētajiem astoņiem), jo spēles temps bija ārkārtīgi lēns. Arī iznākot arēnā uz noslēdzošo sesiju, spēlētāju sejā bija redzams nogurums, kas atspoguļojās spēles kvalitātē – kļūdas, nelielas sērijas, joprojām laikietilpīgi freimi, un divi no tiem pat pārsniedza 40 minūšu robežu. Mača laikā arī tribīnes kļuva mazliet tukšākas...

Tomēr visas šīs mocības beidzās 31. freimā ar Robertsona 51 punkta sēriju un triumfu visā mačā ar 18:13.

"Apbrīnojama sajūta," savos pirmajos iespaidos jau čempiona godā dalījās Robertsons. "Īsti nevarēju atrast savu spēles ritmu, un nevienā brīdī tā arī neizdevās atrauties no Greiema [Dota]. Te cīņas iznākumu pat nenoteica kaut kādas tehniskas iemaņas, tā vienkārši bija viena smaga, titāniska cīņa. Iespējams, kritiskais mirklis bija tad, kad izdevās panākt 15:12."

"Vislielākais prieks, protams, bija redzēt tribīnēs savu mammu [kura līdz šejienei mērojusi tālo ceļu no Austrālijas – aut.]. Pat ja būtu zaudējis, man būtu prieks, ka viņa bija šeit, jo nekad iepriekš nav redzējusi mani spēlējam profesionālā līmenī."

Līdz ar Robertsona triumfu ierakstītas vairākas jaunas lappuses snūkera vēsturē. Viena no tām – Robertsons kļuvis par pirmo Austrālijas snūkera spēlētāju, kuram izdevies triumfēt pasaules čempionātā. Iepriekš cits austrālietis Edijs Čārltons bija trīs reizes spēlējis finālos, bet ne reizi nebija uzvarējis. Tāpat Robertsonam izdevies kļūt par trešo pasaules čempionu, kurš nepārstāv Apvienoto Karalisti, pirms viņa to bija paveikuši tikai Kens Dohertijs (Īrija) un Klifs Torburns (Kanāda).

Vēl izcīnītais tituls ļāvis austrālietim saglabāt simtprocentīgu bilanci reitinga turnīru finālos – pieci fināli, piecas uzvaras.

Par uzvaru čempionātā Robertsons nopelnījis 250000 sterliņu mārciņu lielu naudas balvu un ieguvis 10000 reitinga punktus. Gadījumā, ja Džons Higinss tiks atzīts par vainīgu mača rezultātu sarunāšanā un diskvalifikācija no visiem Pasaules Profesionālā biljarda un snūkera asociācijas (WPBSA) turnīriem paliks spēkā, Robertsons nākamajā sezonā kļūs par pasaules 1. numuru.

"Protams, būtu patīkami kļūt par ranga līderi, taču vēlētos, lai tas notiktu bez citiem ārējiem apstākļiem," teica Robertsons. "Pagājušajos divos gados Džons [Higinss] bija ieguvis visvairāk punktu, un viņš arī bija nopelnījis atrasties augšgalā."

2010. gada pasaules čempionāts snūkerā

Fināls

Nīls Robertsons – Greiems Dots 18:13

Betsafe.com Patiesā viedokļa spēle
Nīls Robertsons - Greiems Dots
11.65	-	22.11
0%	0%	0%
			Visas spēles